Atrodas Lestenē pie luterāņu baznīcas.
Doma par kopīgas piemiņas vietas izveidi latviešu leģionāriem – Kurzemes aizstāvjiem Otrā pasaules kara laikā – pirmajam esot radusies bijušajam Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) leitnantam Andrejam Apsītim, kādreizējā tieslietu ministra Hermaņa Apsīša dēlam.
Sākotnējā ideja par piemiņas vietas izveidi ar laiku pārauga iecerē veidot brāļu kapus, kuros pārapbedīt visus tos kritušos leģionārus, kuru mirstīgās atliekas guldītas izklaidus kādreizējos kauju laukos un kuru apbedījumi mūsdienās atrodas dažādās nepiemērotās vietās. To 1992. gada 12. decembrī Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) 3. konferencē ierosināja toreizējais Jūrmalas nodaļas vadītājs un vēlākais LNKB priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis. Par piemērotāko vietu šīs ieceres īstenošanai tika atzīts lauks pie Lestenes baznīcas, kur jau atradās kritušo 19. divīzijas karavīru apbedījumi.
Tikmēr Vācijas Tautas savienība kara kapu aprūpei (Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge) sadarbībā ar Latvijas Brāļu kapu komiteju uzsāka Kurzemē kritušo vācu karavīru pārapbedīšanu kopīgos brāļu kapos, kas tika veidoti Novadnieku pagastā aptuveni septiņus kilometrus uz dienvidiem no Saldus. Vācijas puse sākotnēji piedāvāja veidot kopīgu latviešu un vācu karavīru kapsētu, taču tam nepiekrita latviešu karavīru organizācijas, uzskatot, ka kādreizējo cīņubiedru mērķi Otrajā pasaules karā tomēr bijuši atšķirīgi. Vācu piedāvājums galīgi tika noraidīts LNKB valdes sēdē 1995. gada 11. janvārī, un tā paša gada 29. aprīlī Latvijas Evaņģēlisku luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīja Lestenē veidojamā memoriāla kapulauku. To sākotnēji iezīmēja vien jau tradicionālais baltais krusts un 12 ozoliņi, kas stādīti, pieminot tos 12 leģionārus, kas apbalvoti ar vācu Bruņinieka pakāpes Dzelzkrustu.
Brāļu kapu iekārtošanas darbu koordinēšanai un nepieciešamo līdzekļu piesaistīšanai, piedaloties piecām latviešu karavīru un nacionālo partizānu organizācijām, tika nodibināts Kurzemes Brāļu kapu fonds ar N. Romanovski kā valdes priekšsēdētāju. Fonda valdes sastāvā tika iekļauti arī Daugavas vanagu pārstāvji Varimants Plūdonis no Kanādas un Oskars Baltputns no Vācijas. Fonds sākotnēji pastāvēja pie Brāļu kapu komitejas kā tās apakšsekcija, bet par pastāvīgu organizāciju tika pārveidots tikai 1998. gada 23. aprīļa kopsapulcē, pēc kuras beidzot tika nopietni uzsākti topošo brāļu kapu praktiskās izveides darbi.
Savus kapu iekārtojuma un pieminekļa metus piedāvāja trimdā Lielbritānijā dzīvojošais kādreizējais 19. divīzijas 43. grenadieru pulka karavīrs Emīls Gailis, kas izrādīja gatavību arī materiāli atbalstīt projekta īstenošanu. Tomēr, ņemot vērā ieceres mērogu un paredzamās lielās izmaksas, Brāļu kapu komiteja uzstāja uz nepieciešamību rīkot atklātu konkursu, kā to paredz likums.
Leģionāru apbedījumu vietu apzināšanas, uzskaites, kritušo ekshumācijas un pārapbedīšanas vadību uzņēmās kādreizējais 19. divīzijas 44. grenadieru pulka ziņnesis-motociklists un bijušais LNKB valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija. Šajā darbā finansiālo un tehnisko atbalstu sniedza E. Gailis, kas E. Skrejas vadītās darba grupas rīcībā nodeva mikroautobusu, nopirka ekshumācijas darbiem nepieciešamo ekskavatoru un piešķīra naudas līdzekļus piecu pastāvīgu darbinieku atalgošanai, kā arī sedza citus izdevumus. Kritušo ekshumāciju 1996. gada 13. jūlijā ievadīja leģionāru apbedījumu atrakšana Džūkstes pagasta “Zvejniekos”.
1997. gada oktobrī Lestenes pagasta padomes ārkārtas sēdē tiek pieņemts oficiāls lēmums par Otrā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru piemiņas vietas izveidi pie Lestenes baznīcas. Vienlaikus Brāļu kapu komiteja izsludina memoriāla projektu konkurss. Līdz noteiktajam termiņam, 1997. gada 29.decembrim, tiek iesniegti 13 projekti. Pirmā godalga 2000 latu apmērā tiek piešķirta projektam, ko izstrādājusi tēlniece Arta Dumpe kopā ar arhitektu biroju “Vecumnieks & Bērziņi”, piedaloties arhitektiem Edvīnam Vecumniekam, kā arī Dainim un Benitai Bērziņiem. Otrā vieta tiek piešķirta arhitektam Kārlim Alksnim un tēlniekam Jānim Karlovam, bet trešo vietu dala trīs projekti - mets, kuru A. Dumpe izstrādājusi kopā ar arhitektu Edvīnu Ābulu, K. Alkšņa un J. Karlova alternatīvais projekts un mets, ko J. Karlovs veidojis kopā ar arhitektiem Juri Bērziņu un Laimoni Šmitu.
Interesanti, ka pirmo vietu ieguvušais projekts tikai ar divu balsu pārsvaru apsteidza otrās godalgas ieguvēju. Žūrijas balsojumā par A. Dumpes un Vecumnieka-Bērziņu metu tika atdotas 37 balsis, bet par Alkšņa un Krlova metu – 35 balsis. Arī paši lestenieši sākotnēji deva priekšroku projektam, kas ieguva otro godalgu, taču pēc sabiedriskās apspriešanas topošā ansambļa galīgo projekta dokumentāciju uzdeva izstrādāt A. Dumpei kopīgi ar arhitektu biroju “Vecumnieks & Bērziņi”, savu sākotnējo metu nedaudz mainot un papildinot. Tajā pašā laikā, kā izteicies LNKB toreizējais priekšsēdētāja vietnieks Leonīds Roze, “diemžēl formālu vai varbūt kādu citu mums nesaprotamu iemeslu dēļ konkursā vispār nepiedalījās Emīla Gaiļa jau agrāk priekšā celtais kapu ansambļa variants. Kā vēlāk atzina daži arhitektūras speciālisti, minētais projekts pilnā mērā būtu varējis konkurēt ar žūrijai iesniegtajiem darbiem un pretendēt uz realizēšanu”.
1998. gada 8. maijā notiek pirmā kritušo leģionāru pārapbedīšana jaunveidojamajos brāļu kapos, kad tur tiek guldītas pirmo desmit identificēto kritušo mirstīgās atliekas. Savukārt 2000. gada 26. maijā tiek iesvētīts memoriāla pamatakmens. N. Romanovskis, E. Skreija un toreizējais Saeimas deputāts Juris Dobelis būvbedrē ievietoja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko pārsedza ar pamatakmeni, kurā iegravēti vārdi: “Ar šo akmeni sākās Latviešu leģiona karavīru Brāļu kapu celtniecība 2000. gada 26. maijā.” Savukārt uz akmens novietoja piecu latu sudraba monētu un ziedus, kam uzlēja pirmo betona kārtu.
Turpinoties kara laika apbedījumu meklēšanai un tur guldīto karavīru mirstīgo atlieku ekshumācijai un pārapbedīšanai, līdz 2001. gada beigām Lestenes brāļu kapos kopumā tika guldīti 828 karavīri, kas pārvesti no Irlavkroga, Saulītēm, Lieljāņiem, Kanneniekiem, Pētertāles, Romiem, Riežām, Vikstrautes, Remtes, Zaļkalniem, Bikstiem un citām vietām.
2000. gada 12. jūlijā Lestenes pagasta padome, Kurzemes Brāļu kapu fonds un uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM” Pētera Zvauņa vadībā slēdz līgumus par memoriāla izbūvi. Saskaņā ar projektu brāļu kapi aizņem pusotru hektāru lielu platību un tajos paredzēta vieta 2000 apbedījumu. Memoriāla izbūves tāme sasniedza 650 000 latu. Finansēšanu nodrošināja ar ziedojumiem, kas tika vākti gan Latvijā, gan ārvalstīs trimdas mītnes zemēs. Īpaša loma ziedojumu vākšanā bija Daugavas vanagiem, kas kopumā šajā projektā ieguldījuši gandrīz miljonu dolāru. Līdzekļus brāļu kapa izveidei piešķīra arī Aizsardzības ministrija, Kultūrkapitāla fonds, Kultūras ministrija un Lestenes pagasta pašvaldība.
Memoriālā ansambļa centrālā tēla kalšanas darbus un pieminekļa uzstādīšanu A. Dumpe uztic akmeņkalim Dzintaram Šmalcam, kurš, neskatoties uz veselības problēmām, aktīvi ķērās pie darba. Taču 21. jūlijā pēc sirdslēkmes viņš darbavietā mirst, un darbu nākas pabeigt viņa jaunākajam dēlam Mārtiņam. Tēlnieces A. Dumpes veidotais memoriāla centrālais tēls “Dzimtene – Māte – Latvija” tiek atklāts 2000. gada 5. novembrī. Vēlāk tā pakājē novietota nezināmajam karavīram veltīta granīta piemiņas plāksne, kurā virs krusta zīmes iekalti dzejnieka Andreja Eglīša vārdi:
MĒS GAIDĀM TAISNĪBAS
AUGŠAMCELŠANOS
Abpus krusta zīmei gadskaitļi – 1941 un 1945, bet zem tās teksts:
NEZINĀMAJAM KARAVĪRAM
Visa Lestenes brāļu kapu ansambļa atklāšana notiek 2003. gada 27. septembrī, kad bija izveidots noslēgts, ar mūri norobežots kapulauks.
Mūris no iekšpuses apšūts ar granīta plāksnēm, kurās paredzēts iekalt visu Otrā pasaules kara laikā kritušo latviešu karavīru vārdus, kā arī to latviešu karavīru vārdus, kas krituši kā nacionālie partizāni cīņās ar lieliniekiem 1941. gada vasarā, vai atsākoties komunistiskajai okupācijai. Sākotnēji par pamatu memoriālās sienas veidošanai kalpojusi trimdā apkopotā informācija par Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu karavīriem, kas publicēta dokumentu un atmiņu krājuma “Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā” 10. sējumā. Taču, ņemot vērā trimdas autoru ierobežotās iespējas piekļūt dokumentiem un lieciniekiem tolaik PSRS okupētajā Latvijas teritorijā, šis saraksts ir nepilnīgs un bieži kļūdains. Tāpēc Lestenes brāļu kapu memoriālajā sienā kā krituši reizēm minēti karavīri, kas patiesībā tikuši ievainoti un krituši gūstā. Daļa no tiem gājuši bojā komunistu koncentrācijas nometnēs, taču daļai no viņiem izdevās dzīviem atgriezties Latvijā. Sastopamas kļūdas arī vārdu un uzvārdu rakstībā, kā arī gadskaitļos. Atsevišķu kritušo vārdi sienā iegravēti arī divreiz.
Katra Lestenes brāļu kapos apbedītā kritušā karavīra atdusas vieta atsevišķi iezīmēta ar tipveida granīta piemiņas plāksni, kurā iegravēts apbedītā vārds, dienesta pakāpe, kā arī dzimšanas un nāves datums.
Pie mūra pa kreisi no brāļu kapu ansambļa centrālā Mātes tēla piestiprināta granīta plāksne, kurā iegravēti to Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi, kas krituši cīnoties ar lieliniekiem latviešu leģiona rindās, vai krituši gūstā un miruši komunistu koncentrācijas nometnēs.
Šai plāksnei blakus pa labi atrodas plāksne, kurā iekalti to Latviešu leģiona karavīru vārdi, kas saņēmuši augstākos Vācijas apbalvojumus.
Granīta plāksnēs, ar kurām apšūta kapulauku norobežojošā siena no ārpuses abpus ieejas vārtiem, skatot no kreisās puses, iekalts teksts:
OTRĀ PASAULES KARĀ KRITUŠO
LATVIEŠU LEĢIONA KARAVĪRU
BRĀĻU KAPI
un
MAN SAULĪTE NORIETĒJA
TĒVU ZEMI SARGĀJOT
Mūra ārējā sienā, kas vērsta pret Lestenes baznīcu, tiek iemūrētas kapu plāksnes, kas savulaik uzstādītas pie to citviet apglabāto kritušo kapavietām, kas tagad pārapbedīti Lestenes brāļu kapos. Tajā pašā laikā atsevišķos gadījumos pēc kritušo pārapbedīšanas iepriekš uzstādītās piemiņas plāksnes nav pārvestas uz Lesteni, bet joprojām atrodas iepriekšējā vietā. Tā piemēram noticis Ošupes pagasta Krievbirzes kapos apbedīto trīs kritušo leģionāru gadījumā (sk.).
Arī pēc atklāšanas turpinās memoriāla labiekārtošana, kritušo vārdu iekalšana memoriālajā sienā un kritušo leģionāru mirstīgo atlieku pārapbedīšana. Lestenē tiek pārapbedīti ne tikai Kurzemē kritušie leģionāri, bet arī citviet Latvijas teritorijā kritušie latviešu karavīri. Savukārt 2016. gada 7. aprīlī Lestenes brāļu kapos tika pārapbedītas to 236 latviešu karavīru mirstīgās atliekas, kas 2013. gadā tika atrastas Pleskavas apgabalā Krievijā un 2015. gada 22. decembrī pārvestas uz Latviju. Brāļu kapos tiek guldīti arī Otro pasaules karu pārdzīvojošie bijušie leģionāri, kas izteikuši vēlmi atdusēties blakus kādreizējiem cīņubiedriem.
Brāļu kapu ansambļa apzaļumošanas darbus veikuši Bulduru Dārzkopības vidusskolas audzēkņi Aivara Laša vadībā. 2005. gada 26. aprīlī notiek jaunā parka stādīšanas talka ap brāļu kapu ansambli. Tajā ārpus kapulauka, pa labi, ja no ieejas vārtiem lūkojas uz brāļu kapu centrālo figūru, novietotas granīta piemiņas zīmes N. Romanovskim un E. Gailim, tādējādi godinot viņu ieguldījumu Lestenes brāļu kapu izveidē. N. Romanosvskim veltītajā piemiņas plāksnē iekalts teksts:
VAR PAŅEMT
MŪSU DZĪVĪBU
NEMŪŽAM – TAUTAS BRĪVĪBU
NIKOLAJA
ROMANOVSKA
1925 – 2004 PIEMIŅAI
KURZEMES BRĀĻU KAPU
IZVEIDES ORGANIZATORS
Savukārt E. Gailim veltītajā piemiņas plāksnē, kas uzstādīta viņam par godu stādīta ozoliņa pakājē, iekalts teksts:
OZOLS
EMĪLAM GAILIM
16.12.1925. – 21.08.2007.
LESTENES BRĀĻU KAPU
VEIDOŠANAS AIZSĀCĒJAM
Kopš 2009. gada Lestenes brāļu kapu īpašnieks ir Tukuma novada pašvaldība, bet apsaimniekotājs un uzturētājs – Irlavas un Lestenes pagastu pārvalde.
Ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 128 aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar valsts aizsardzības numuru 6822 tika iekļauta Lestenes luterāņu baznīca. 2022. gada 15. jūlijā šajā rīkojumā tika izdarīti grozījumi, nosakot, ka turpmāk aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar to pašu numuru iekļautais objekts ir “Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu”, kas vienlaikus ir gan arhitektūras piemineklis, gan vēsturiska notikuma vieta.
Savukārt 2024. gada 6. jūnijā Saeima pieņēma un prezidents Edgars Rinkēvičs 20. jūnijā izsludināja īpašu likumu “Par Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē”, kas nosaka piemiņas vietas statusu un tās teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un uzturēšanas finansēšanas kārtību.
Avoti: Lestenes stāsts Latvijai šodien un mūžībai: Lestenes
baznīcas, Brāļu kapu un pagasta stāsti. Sast. Šablovskis, A. [Lestene]:
Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds, 2016.; Roze, L. Par Kurzemes Brāļu kapiem
Lestenē. Latvijas Vēstnesis, Nr. 24, 21.06.2002.; Maurītis, J. Latvijas
Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) atjaunošana un darbības pamatvirzieni. Latvijas
Kara muzeja gadagrāmata. VII sēj. Rīga: Latvijas Kara muzejs, 2006.
199.-211. lpp.˂205.-207. lpp.; Dumpe, A. Dzīve mākslā. Rīga: Zinātne,
2021. 148.-153.; Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā. 10. sēj.:
Kritušie un bez vēsts pazudušie latviešu kaŗavīri. Red. Bērziņš, A. Toronto:
Daugavas vanagu Centrālā valde, 1989.; Laiks, Nr. 45, 08.11.1997.; Latvijas
Vēstnesis, Nr. 25, 29.01.1998.; Laiks, Nr. 8, 21.02.1998.; Latvija
Amerikā, Nr. 22, 30.05.1998.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 3,
1998. gada maijs/jūnijs, 4.-5. lpp.; tukums.lv, 08.04.2016.; LA.LV,
26.05.2020.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 141, 25.07.2022.; likumi.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru