Atrodas Jūrmalā Vecdubultu kapos Slokas ielā 54.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Augusts Plecis. 1998. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
AUGUSTS PLECIS
1893 – 1983
Vēsturiska atkāpe. Augusts Plecis dzimis 1893. gada 13. janvārī Dubultos namsaimnieka ģimenē. Elementārskolas izglītība. Šoferis, mehāniķis.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, iedalīts papildu autobataljonā Petrogradā. Paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. 1918. gadā pārcelts uz bruņukuģi "Poltava" par mašīnistu.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, iedalīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, septembrī pārcelts uz 1. bruņotā diviziona autonodaļu par mehāniķi. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. 1920. gadā ieskaitīts Bruņuautomobiļu divizionā par montieri mehāniķi. Piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 21. maijā Latgalē sadursmē pie Boļšaja Meļņica sādžas, kad bruņuautomobilis “Kurzemnieks” ielūza tiltā un aizsprostoja ceļu bruņuautomobilim “Staburadze”, virsseržants Plecis “spēcīgā artilērijas ugunī saveda ceļu kārtībā, tā glābdams “Staburadzi” no draudošām briesmām”.
Atvaļināts 1921. gada 31. janvārī. Atslēdznieks mehāniķis Rīgas Jūrmalā, Dubultos. Piešķirts apbūves gabals Inčukalnā.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā remontatslēdznieks laivu uzņēmumā “Dzintars”. Miris 1983. gada 25. jūnijā.
Papildināts: 30.11.2020.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 403.-404. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru