Atrodas Jūrmalā Slokas kapos Varoņu ielā 9.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Ulmanis. 1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā.
Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Ulmanis dzimis 1895. gada 13. februārī toreizējā Lielvircavas pagastā. Pamatskolas izglītība.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada sākumā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 177. kājnieku pulkā. Beidzis mācību komandu un kopā ar 142. Zveņigorodas kājnieku pulku nosūtīts uz fronti, piedalījies kaujās. 1916. gada novembrī pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku. Sasniedzis kaprāļa pakāpi, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru.
1917. gada 20. augustā pie Ikšķiles kritis vācu gūstā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā Bolderājas-Daugavgrīvas komandantūrā, pēc tam pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, piedalījies kaujās pie Rīgas un Kurzemē pret bermontiešiem, pēc tam Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 20. janvārī Latgalē uzbrukumā Uškānu un Stradu sādžām, “kad mūsu rota spēcīgā apšaudē apstājās, U. ar savu nodaļu apgāja ienaidnieku no spārna un ar labi mērķētu uguni izraisīja apjukumu, tā sekmēdams tālāko triecienu”.
Atvaļināts 1921. gada 27. aprīlī. Dzīvojis Slokā, pastnieks, vēlāk tai pašā darbā Tukuma sakaru nodaļā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1973. gada 8. janvārī Jūrmalā.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 533.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru