Atrodas Jūrmalā Jaundubultu kapos Lielupes ielā 25.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Roberts Lācis. Uz kapa uzstādīts neliels granīta piemineklis.
1998. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa blakus tuvinieku uzstādītajam piemineklim uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
ROBERTS LĀCIS
1891 – 1946
Vēsturiska atkāpe. Roberts Lācis dzimis 1891. gada 8. novembrī Majoros gruntnieka ģimenē. Beidzis tirdzniecības skolu. Kantorists, pasta ierēdnis.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 201. Poti kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Polijā, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. Smagi ievainots. Pēc izveseļošanās turpinājis dienestu. 1915. g. augustā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vada komandieris. 1917. gada vasarā nosūtīts uz 5. Maskavas praporščiku skolu. 1919. gada sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, no tās 26. maijā pārgājis pie igauņiem.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 31. maijā, Vidzemes divīzijas mīnmetēju rotas sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 11. novembrī pa Daugavas ledu pārveda mīnmetējus uz Zaķusalu un ar to uguni būtiski atviegloja Lucavsalas un Pārdaugavas ieņemšanu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 17. novembrī pie Cenas kroga uz Rīgas-Jelgavas šosejas, “kad ienaidnieka bruņuvilciens izlauzās cauri 6. Rīgas kājnieku pulka ķēdēm un radīja vispārēju sajukumu, [leitnants] L., neraugoties uz pretinieka stipro uguni un to, ka mīnmetēju vads nokļuvis ielenkumā, turpināja apšaudīt uzbrūkošo pretinieku, piespieda to atkāpties un atjaunoja agrāko stāvokli”; 18. novembrī “pašaizliedzīgi ar zirgiem izveda mīnmetējus no apšaudes rajona”; 29. novembrī sadursmē ar ienaidnieka jātniekiem “personiski 2 nogalināja, tika ievainots kājā, bet palika ierindā”.
Atvaļināts 1920. gada decembrī. Muitas eksperts Reņģē, pēc tam Mežu departamenta darbinieks, vēlāk gadījuma darbu strādnieks. Dzīvojis Rīgas Jūrmalā, kur Majoros piešķirts apbūves gabals. Miris 1946. gada 22. februārī.
Papildināts: 01.12.2020.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 442. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru