Rīgā Latvijas Universitātes Mazajā aulā piemiņas plāksne LNK kritušajiem studentiem

Atrodas Rīgā Raiņa bulvārī 19 Latvijas Universitātes Mazajā aulā. 

Atklāta 1922. gada 31. maijā. Piemiņas plāksne darināta baltā marmorā pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta, un tajā iekalts zeltā iekrāsots teksts ar 18 kritušo vārdi

DULCE ET DECORUM EST 
PRO PATRIA MORI

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU

SARGĀT  SAVU TĒVUZEMI

PAR LATVIJU KRITUŠIE STUDENTI 

EMILS AUSMANIS * JĀNIS BRENŠMIDTS * ALEKSANDRS
BROŽE * ELIAZARS FREIDBERGS * ALFONS GRAUDIŅŠ
RŪDOLFS GRINBERGS * NIKOLAJS GRUNDMANIS
ANDREJS KAMPARS * OĻĢERTS KIRŠENTĀLS * JĀNIS
MIGLAVS * PĒTERIS MĀLĪTIS * ALEKSANDRS OZOLS
ANSIS PELCS * KĀRLIS RITTERS * GUSTAVS SKALBE
ELZA ŽIGLEVIC * OSKARS OZOLOŅŠ * PAULIS KAKTIŅŠ 

Sākotnēji plāksnē bija tikai 16 kritušo vārdi, un divi pēdējie iekalti vēlāk. 

Par piemiņas plāksnē minētajiem zināms sekojošais: 

1) Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes Atsevišķā studentu bataljona kareivis Emīls Ausmanis dzimis 1899. gada 8. novembrī, kritis 1919. gada 22. martā Bataru kaujā (sk.), pēc nāves paaugstināts par leitnantu, apglabāts Rīgas Brāļu kapos; 

2) Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Atsevišķās studentu rotas virsleitnants dzimis 1895. gada 12. martā (24. martā pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila) Suntažu pagasta “Ģērķos”, atkāpšanās laikā no Rīgas pie Iecavas kritis lielinieku gūstā, un 1919. gada 14. martā lielinieki Biķernieku mežā nošāvuši; 

3) 8. Daugavpils kājnieku pulka 11. rotas leitnants Aleksandrs Brože dzimis 1885. gada 6. novembrī Valmieras apriņķī, kritis 1919. gada 15. oktobrī neveiksmīgā uzbrukuma laikā pār Rīgas Dzelzs tiltu; 

4) Rezerves inženieru rotas leitnants Eliazars Freidbergs dzimis 1897. gada 15. aprīlī, kritis kaujās ar bermontiešiem 1919. gada 18. novembrī pie Misas Olaines rajonā, viņā vārds minēts arī piemineklī Jaunajos ebreju kapos (sk.); 

5) 8. Daugavpils kājnieku pulka ložmetēju rotas virsleitnants Alfons Graudiņš dzimis 1896. gada 11. maijā Bauskas apriņķī, sākoties bermontiešu uzbrukumam Rīgai, 1919. gada 8. oktobrī pie Jelgavas šosejas ievainots, nākamajā dienā miris Rīgas Bērnu slimnīcā, apglabāts Rīgas Lielajos kapos (sk.); 

6) Rezerves inženieru rotas kareivis Rūdolfs Grīnbergs dzimis 1892. gada 20. maijā Lauberes-Ozolu pagastā, kritis kaujās ar bermontiešiem 1919. gada 14. oktobrī pie Rīgas Koka tilta; 

7) Atsevišķā latviešu (Kalpaka) bataljona Atsevišķās studentu rotas komandieris kapteinis Nikolajs Grundmanis dzimis 1896. gada 7. februārī Bērzmuižas pagastā, kritis pārpratuma kaujā ar vāciešiem 1919. gada 6. martā pie Airītēm (sk.), apglabāts Rīgas Brāļu kapos; 

8) Kurzemes divīzijas papildinājumu bataljona virsleitnants Andrejs Kampars dzimis 1897. gada 28. martā Vecsvirlaukas pagastā, kritis kaujā ar bermontiešiem 1919. gada 7. novembrī pie Jaunjelgavas, apglabāts Jaunsvirlaukas pagasta Vimbu (Pūcīšu) kapos (sk.); 

9) 3. Jelgavas kājnieku pulka virsleitnants Oļģerts Kiršentāls ievainots kaujā ar lieliniekiem 1919. gada 3. oktobrī pie Līvāniem, no gūtajiem ievainojumiem miris Latvijas Kara slimnīcā; 

10) 7. Siguldas kājnieku pulka leitnants Jānis Miglavs dzimis 1895. gada 19. decembrī toreizējā Ternejas pagastā, bermontiešu uzbrukuma laikā Rīgai 1919. gada 12. oktobrī Daugavmalā ievainots un nākamajā dienā miris, apglabāts Rūjienas Skudrītes kapos (sk.); 

11) 1. Liepājas kājnieku pulka 4. rotas komandieris leitnants Pēteris Mālītis dzimis 1897. gada 5. jūnijā Lubejas pagastā, kritis 1919. gada 22. novembrī pie Svitenes kaujā ar bermontiešiem, apglabāts Liezēres kapos (sk.); 

12) 8. Daugavpils kājnieku pulka 4. rotas virsseržants Aleksandrs Ozols dzimis 1896. gada 19. maijā Dzērbenes pagastā, 1919. gada 10. novembrī pie Šampētera kaujā ar bermontiešiem ievainots un 23. decembrī miris, pēc nāves paaugstināts par leitnantu, apglabāts Rīgas Lielajos kapos (sk.); 

13) Baltijas Landesvēra kavalērijas diviziona kareivis Ansis Pelcs dzimis 1895. gada 22. okrobrī Rīgā, kritis 1919. gadā izlūkgājienā pie Skrundas; 

14) 1. bruņotā diviziona 3. bruņuvilciena komandieris virsleitnants Kārlis Riters (Ritters) dzimis 1895. gada 11. novembrī Kokneses pagastā, kritis 27.04. 1920. gada pie Žogovas stacijas, apglabāts Kokneses pagasta Kaplavas kapos (sk.); 

15) Kara skolas kadets Gustavs Skalde dzimis 1896. gada 23. septembrī Liepājā, 1919. gada 18. novembrī pie Vareļiem ievainots un kritis bermontiešu gūstā, 12. decembrī miris Jelgavas slimnīcā, apglabāts Liepājas Līvas kapos (sk.); 

16) Sieviešu palīdzības korpusa biedre Elza Žiglevica dzimusi 1898. gada 25. septembrī Kroņa Bērzmuižā, bermontiešu artilērijas apšaudes laikā 1919. gada 10. oktobrī Daugavmalā ievainota un 29. oktobrī mirusi, apglabāta Rīgas Lielajos kapos (sk.); 

17) Oskars Ozoliņš, iespējams, 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis, kritis 1920. gada 3. janvārī kaujās ar lieliniekiem Latgales frontē; 

18) Paulis Kaktiņš, iespējams, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka kareivis, 1919. gada 10. aprīlī pie Apes ievainots, miris 29. maijā Tērbatas (Tartu) kara slimnīcā, apglabāts Rūjienas Bērtuļa kapos (sk.).

13 no piemiņas plāksnē minētajiem kritušajiem savulaik studējuši Rīgas Politehniskajā institūtā, kas tolaik atradās vēlākās Latvijas Universitātes ēkā Raiņa bulvārī 19. 

Astoņi no kritušajiem studentiem – Rūdolfs Grīnbergs, Nikolajs Grundmanis, Andrejs Kampars, Pēteris Mālītis, Aleksandrs Ozols, Kārlis Ritters, Gustavs Skalde un Elza Žiglevics – pēc nāves tikuši apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. 

Jau pirmajā komunistiskās okupācijas periodā 1940. gadā plāksne tika noņemta un, domājams, gājusi bojā. 

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas piemiņas plāksne ir atjaunota. Atjaunotā plāksne atklāta 1994. gada 27. septembrī. 

Papildināts: 17.06.2023. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 247. lpp.; Ilustrēts Žurnāls, Nr. Nr. 12, 15.11.1922. 4. lpp.; Latvijas Universitātes muzeja vietne (https://www.lu.lv/en/muzejs).