Liepājā Līvas kapos LNK kritušo karavīru individuāli apbedījumi

Atrodas Liepājā Cenkones ielā 18/20 Līvas (kādreiz Bārenbušas) kapos. GPS 56.493277, 21.007028

Līvas kapos apbedīts lielāks skaits Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru. Zināmi sekojoši apbedīto vārdi – Jānis Auterhofs (1882. – 1919.), Fricis Auza (1898.14.XI – 1920.26.VIII), virsleitnants Viljams Bauce (1891.12.I – 1919.24.IX), Ernests Gertners (1899.16.V – 1920.25.I), Jānis Jirgens (1875.17.II – 1919.16.X), virsleitnants Alfrēds Klestrovs (1897.23.II – 1919.4.XI), Jānis Knupke (1891. – 1920.7.II), Ernsts Kugurēns (1889. – 1920.9.I), Andrejs Linde (1894. – 1919.14.XI); Voldemārs Luķis (1900. 20. X – 1919.14.XI), Fridrichs Sakarns, (1899.27.I – 1919.6.XII); Herberts Siksna (1890. – 1920.19.I), Hermanis Skābe (1900.29.X – 1919.14.XI), Gustavs Skalde (1896.23.IX Liepājā – 1919.12.XII Jelgavā), Heinrihs Strazdiņš (1892.27.II – 1920.31.I), Alberts Šteins (1897.3.II – 1920.22.VI), Karls Treide (1887. – 1920.14.I).

Vairumam no viņiem uzstādītas vienveidīgas piemiņas zīmes – balta marmora plāksnes (31 x 21,5 cm) betona ietvarā (76 x 30 cm), kurās iekalts kritušā vārds, kā arī dzimšanas (ne visiem) un nāves datums vai gads.

Starp apbedītajiem ir trīs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – Viljams Bauce, Alfrēds Klestrovs un Gustavs Skalde.

Uz Viljama Bauces kapa uzstādīta balta marmora piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

Latvijas

Neatkarības rotas

Virsleitnants

Viljams

Bauce

......

Uz Alfrēda Klestrova kapa sākotnēji uzstādīta tāda pati tipveida piemiņas plāksne, kāda ir uz citu Līvas kapos apbedīto kritušo atdusas vietām. 2002. gada 20. jūnijā “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa ar Liepājas pašvaldības finansiālu atbalstu pie kapa uzstādījusi vēl vienu melna granīta piemiņas plāksni (40 x 50 x 5 cm), kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA

KAVALIERIS

ALFRĒDS

KĻESTROVS

1897 – 1919.

Piemiņas plāksne uzstādīta arī Klestrova nāves vietā Brīvības ielā pie dzelzceļa pārbrauktuves (sk.).

1. vēsturiskā atkāpe. Viljams Bauce (Baucis) dzimis 1890. gada 31. decembrī Gramzdas pagastā.

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Bogoduhovas kājnieku pulkā. 1915. gadā kritis gūstā.

Latvijas armijā iestājies 1919. gada 28. janvārī, un Latviešu atsevišķā bataljona 1. Latvijas Neatkarības rotas sastāvā piedalījies cīņas pret lieliniekiem Kurzemē.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. martā pie Bataru mājām Bauce “zem spēcīgas uguns veda savu vadu triecienā, aizrāva karavīrus sev līdzi un veicināja mūsu uzvaru”. Šajā kaujā tika smagi ievainots un mira hospitālī 1919. gada 24. septembrī Kēnigsbergā.

2. vēsturiskā atkāpe. Alfrēds Viktors Klestrovs (Kļestrovs) dzimis 1897. gada 8. martā Liepājā. Beidzis Liepājas pilsētas skolu, pēc tam mērnieku skolu Rīgā.

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, beidzis praporščiku skolu Maskavā. Dienējis Rumānijas frontē, karojis Ukrainas teritorijā. Kad Ukrainu okupēja vācu karaspēks, atgriezies Rīgā. Apbalvots ar Annas ordeņa II šķiru.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada pavasarī, dienējis 3. Latgales divīzijas papildu bataljonā, bruņuvilciena “Kalpaks” komandieris, piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Liepājas.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembrī, bermontiešiem uzbrūkot Liepājai, Klestrovs “zem stipras artilērijas un ložmetēju uguns devās pretuzbrukumā, ar bruņuvilcienu nokļuva ienaidnieka ķēdes tuvumā. Tā kā nebija iespējams atklāt lielgabala uguni”, jo tobrīd bruņuvilciens vēl nebija apbruņots, “vadīja savu komandu durkļu cīņā un izklīdināja pretinieku, tā sekmēdams bermontiešu uzbrukuma atsišanu, taču pats šajā kaujā krita no vācu lodes”.

3. vēsturiskā atkāpe. Gustavs Skalde dzimis 1896. gada 23. septembrī Liepājā. Beidzis Liepājas biržas komercskolu. No 1916. līdz 1918. gadam skolotājs Šķēdes pamatskolā. Pēc tam sācis studēt ķīmiju augstskolā Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada februārī Liepājā, ieskaitīts sapieru inženieru rotā, kuras sastāvā piedalījies Latviešu atsevišķās brigādes operācijās Rīgas atbrīvošanai. Pēc pirmās kājnieku karaskolas nodibināšanas iestājies tajā kā kadets. Bermontiešu uzbrukuma dienās skolas rotas sastāvā piedalījies kaujās Rīgā un tālāk Zemgalē.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī pie Vareļu mājām Iecavas upes krastā (sk.), “kaujas sākumā būdams ievainots ar sprāgstošu lodi plecā, S. palika ierindā un turpināja šaut uz ienaidnieku, tā atvieglodams pārējiem atkāpšanos, kamēr tika otrreiz ievainots”.

Miris no gūtajiem ievainojumiem 1919. gada 12. decembrī Jelgavas slimnīcā.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 170.-171. lpp.; Lismanis II; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 61.-62., 249., 472.-473. lpp.; Kurzemes Vārds, 21.06.2002.