Liezēres kapos LNK kritušā LKOK Pētera Mālīša individuāls apbedījums

Atrodas Liezēres kapos. GPS 57.012328, 26.088173

Apbedīts 1919. gada 22. novembrī pie Svitenes kaujās ar bermontiešiem kritušais Liepājas kājnieku pulka 4. rotas komandieris un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris leitnants Pēteris Mālītis. Uz kapa uzstādīta balta marmora plāksne, kurā iekalts teksts:

Leitnants

stud. ing. Peters Mahlīts

Liepājas kājnieku pulka

4. rotas komandiers

dzimis 5.VI. 1897. g.

kritis 24. XI. 1919. g.

par Latviju Kurzemē.

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Mālītis dzimis 1897. gada 15. jūnijā toreizējā Lubejas pagastā. Mācījies Rīgā, Pētera reālskolā, izglītību turpinājis Taganrogā.

Krievijas armijā iestājies 1917. gada vasarā, nosūtīts uz Nikolaja karaskolu Kijevā, kuru nav beidzis lielinieku apvērsuma dēļ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 15. decembrī Latgales virsnieku rotā, pēc atkāpšanās no Rīgas ieskaitīts Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Virsnieku rezerves (vēlāk Neatkarības) rotā. 1919. gada februārī paaugstināts par leitnantu.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. maijā pie Slokas, “kad lieliniekiem izdevās no citām daļām atgriezt Studentu bataljona 2. rotu, M. ar vienu vadu devās biedriem palīgā un zem spēcīgas uguns drosmīgi uzbruka ienaidniekiem, durkļu triecienā izsita tos no ieņemtajiem ierakumiem un sagādāja viņiem lielus zaudējumus, turklāt atņēma 3 ložmetējus; tā tika atjaunots iepriekšējais stāvoklis frontes līnijā”.

Pēc Rīgas atbrīvošanas ieskaitīts 1. Liepājas kājnieku pulkā. 1919. gada vasarā nelaimes gadījumā ar granātu sakropļojis labo roku, ilgstoši ārstējies. Vēl nebeidzis ārstēšanos, atgriezies pulkā, kas bija iesaistīts kaujās ar bermontiešiem.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 200. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 335. lpp.