Jaunsvirlaukas pagasta Vimbu kapos LKOK Andreja Kampara individuāls apbedījums

Atrodas Jaunsvirlaukas pagasta Vimbu (Pūcīšu) kapos. GPS 56.621685, 23.862404

Apbedīts Kurzemes divīzijas papildinājumu bataljona virsleitnants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Kampars. Sākotnēji apglabāts Jaunjelgavas kapos, kur uzstādītajā piemineklī (sk.) iegravēts arī viņa vārds. Taču 1920. gada 22. augustā pārvests uz dzimto pagastu, kur 28. augustā apbedīts Pūcīšu kapos.

Pie kapa uzstādīts melna granīta obelisks, kurā iekalts teksts:

Ņem tēvu zeme – tavs esmu viss

Pieminekļa cokolā iekalts teksts:

Virsleitnants

Andrejs Kampars,

Dz. 28. martā 1897, kritis 7. novem. 1919.

kaujā pret bermontiešiem.

A. Kampara vārds iekalts arī Latvijas Neatkarības karā kritušajiem studentiem veltītajā piemiņas plāksnē Latvijas Universitātes Mazajā aulā (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Andrejs Kampars dzimis 1897. gada 29. martā Vecsvirlaukas pagasta “Intās”. Beidzis Jelgavas reālskolu.

1916. gada 1. maijā kā brīvprātīgais iestājies Krievijas armijas Alekseja karaskolā, ko beidzis 1. oktobrī. No 1917. gada marta līdz 1918. gada oktobrim dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 5. janvārī un ieskaitīts Latviešu Atsevišķajā (Studentu) rotā, 30. septembrī iecelts par Kurzemes divīzijas papildinājumu bataljona 1. ložmetēju mācību rotas komandieri.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. martā pie Saldus Kampars “izvirzījās priekšā Latv. atsevišķās rotas galvenajiem spēkiem, pamanīja pie Novadnieku mājam labi nostiprinātas lielinieku pozīcijas, atklāja pa tām precīzi tēmētu ložmetēja uguni un piespieda pretinieku bēgt, atstājot daudz kritušo un ievainoto; ar savu rīcību izglāba rotu no negaidīta ienaidnieka trieciena”.

Kritis 1919. gada 7. novembrī izlūkgājienā pret bermontiešiem pie Jaunjelgavas.

Papildināts: 09.05.2021.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 130., 247. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 232.-233. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 198, 26.11.1919.; Ilustrēts Žurnāls, Nr. 12, 15.11.1922. 4. lpp.