Atrodas Kokneses pagasta Kaplavas kapos. GPS 56.624474, 25.312114
Dzimtas kapavietā apbedīts 1920. gada 27. aprīlī pie Rītupes stacijas kritušais Bruņoto vilcienu diviziona III bruņotā vilciena komandieris un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris virsleitnants Kārlis Riters. Individuālas piemiņas zīmes nav.
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Riters (Karl Ritter) dzimis 1895. gada 11. novembrī (30. oktobrī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) Kokneses pagastā, vācbaltietis. 1914. gadā beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. No 1914. gada līdz 1915. gada 30. oktobrim studējis komerczinātnes Rīgas politehniskajā institūtā.
Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijā, artilērijā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Vēlāk beidzis karaskolas kursu.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. jūnijā, ieskaitīts kā virsnieks II Valmieras baterijā. 1919. gada 16. augustā piekomandēts I Bruņotajam divizionam, 1. septembrī iecelts par II bruņotā vilciena artilērijas vada komandieri, bet 1920. gada 31. janvārī – par tā paša vilciena baterijas komandieri. 13. februārī iecelts par III bruņotā vilciena komandiera vietas izpildītāju. Pēc 1 Bruņotā diviziona izformēšanas 1920. gada 1. aprīlī pārcelts uz Bruņoto vilcienu divizionu. 9. februārī par kaujas nopelniem paaugstināts par virsleitnantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 27. aprīlī, “kad artilērijas atbalstītas ienaidnieka ķēdes devās uzbrukumā Rītupes stacijas virzienā, Riters ar savu bruņuvilcienu devās pretuzbrukumā, strauji un pārdroši izbrauca uz priekšu, atņēma lieliniekiem iniciatīvu, saistīja tā uguni un deva iespēju mūsu kājniekiem atsist uzbrukumu un nodrošināt stāvokli. Visu kaujas laiku personiski vadīja sava vilciena uguni, stāvēdams uz komandiera vagona jumta, kamēr, ienaidnieka granātas ķerts, krita varoņa nāvē”.
Kārļa Ritera vārds minēts piemiņas plāksnē Latvijas Universitātes Mazajā aulā Latvijas Neatkarības karā kritušajiem studentiem (sk.), piemiņas plāksnē Kokneses luterāņu baznīcā Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušajiem draudzes locekļiem (sk.), kā arī Rīgā uzstādītajā piemineklī kritušajiem Autotanku pulka karavīriem (sk.).
Papildināts: 08.05.2025.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 5. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 444.-445. lpp.; Universitas, Nr. 13, 15.11.1933. 215.-216. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru