Rīgas Lielajos kapos LNK kritušās Sieviešu palīdzības korpusa dalībnieces LKOK Elzas Žiglevicas individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos Miera ielā Jāņa draudzes nodalījumā. 

Apglabāta Sieviešu palīdzības korpusa darbiniece Elza Žiglevica, mirusi 1919. gada 29. oktobrī no ievainojuma, kas gūts bermontiešu artilērijas apšaudes laikā Daugavmalā 1919. gada 10. oktobrī. 

1925. gadā uz kapa uzstādīts granīta piemineklis ar tēlnieka Konstantīna Rončevska darinātu bronzas cilni, kurā attēlots E. Žiglevicas portrets profilā. 

Pie pieminekļa bijusi arī piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

ELZA ŽIGLEVIC, stud. Phys.-math.
Dz. 5. sept. 1898. g. mir. 29. okt. 1919. g. 

Tavs tēls šķīries no mums,
Tava piemiņa dzīvos. 

Komunistiskās okupācijas laikā bronzas cilnis un piemiņas plāksne, kā arī kapa vietas nožogojums pazuduši. 

Pēc vēsturnieka Oļģerta Tālivalža Auna iniciatīvas 2001. gadā piemineklis atjaunots. Restaurētais piemineklis atklāts 9. novembrī.

Foto: 24.06.2022., karaviru.kapi

Lai novērstu krāsainā metāla zagļu radītos postījumus, atjaunotajā piemineklī bronzas cilnis aizstāts ar granīta cilni.

Foto: 24.06.2022., karaviru.kapi

Pieminekļa restaurāciju finansiāli atbalstījuši Daugavas vanagi, un kopumā ziedojumos tika savākti 3905 lati. 

Vēsturiska atkāpe: Elza Žiglevica dzimusi 1898. gada 25. septembrī (kapa plāksnē minēts 5. septembris) Kroņa Bērzmuižā. Mācījusies Lomonosova ģimnāzijā Rīgā, pēc tam fon Dervisa ģimnāzijā Maskavā. 1916. gadā apmeklējusi Maskavas Augstāko sieviešu kursu Fizikas un matemātikas fakultāti. 1917. gada pavasarī atgriezusies Rīgā un iestājusies Baltijas Tehniskās augstskolas Komerczinību fakultātē. 1918. gadā strādājusi Latvijas Preses birojā kā angļu preses referente, 1919. gada 27. septembrī iestājusies Latvijas Augstskolas (vēlāk Latvijas Universitātes) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. oktobrī Rīgā, “kad mūsu daļas nostiprinājās Daugavas labajā krastā, Ž., neskatoties uz draudošajām briesmām, zem stipras ienaidnieka uguns piegādāja kareivjiem ēdienu, tika nāvīgi ievainota”.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 251.-252. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 595. lpp.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 164, 14.11.2001.; Ritums: Sidnejas Latviešu biedrības informācijas biļetes, Nr. 678, 2010. gada decembris, 29. lpp.