Atrodas Rīgā Lizuma ielā 4 Jaunajos ebreju (Šmerļa) kapos.
Jau nepilnu mēnesi pēc Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrības dibināšanas tās valdes sēdē 1928. gada 5. decembrī izskanēja doma par pieminekļa celtniecību Latvijas Neatkarības karā kritušajiem ebreju karavīriem. Taču konkrēts priekšlikums par šī ieceres īstenošanu tika izvirzīts tikai valdes sēdē 1934. gada 28. jūnijā, kad tika nolemts uzdot valdes loceklim Marģeram Freidbergam un biedrības biedram Jēkabam Smorgoņskim organizēt pieminekļa projekta izstrādāšanu. 20. decembra valdes sēdē vienbalsīgi tika apstiprināts mākslinieka Guteļa Šefteloviča izstrādātais mets un pieņemts lēmums par cenu aptaujas sarīkošanu starp akmeņkaltuvēm par pieminekļa izgatavošanu. Pieminekļa celtniecības komitejas vadība tika uzticēta inženierim Calelam Kacenam, kas bija atbildīgs par nepieciešamo līdzekļu vākšanu un citiem ar būvniecību saistītajiem organizatoriskajiem jautājumiem. Piecu mēnešu laikā tika saziedoti 14 000 latu, un tas ļāva pieminekļa būvdarbus, kurus uzraudzīja arhitekts Pauls Mandelšatams, pabeigt jau nākamā gada pavasarī.
Piemineklis, ko pelēkā Somijas granītā darinājusi akmeņkaļu firma “Julius M. Zaks”, atklāts 1935. gada 26. maijā. Tā centrālās stēlas priekšpusē zem Dāvida zvaigznes attēlojuma bronzā atlietiem burtiem veidots teksts ar 37 Latvijas Neatkarības karā kritušo ebreju karavīru vārdiem:
PAR TĒVZEMI
BAŠUKEVICS ZAMUELS
BAUMS HENRIHS
BEIDEMANS ZAMUELS
BERKOVIČS HERMANS
BLIDEMANS ZAMUELS
BONKS HERMANS
CHAITS MAKSS
CIGLERS FRIDRIHS
CIMERMANS ZAMUELS
CIRAKS DAVIDS
EDELBERGS ZAMUELS
EDERMANS SENDERS
EPELBAUMS
FOGELS BERNHARDS
FREIDBERGS ELIAZARS
FRIDMANS ELIASS
GREKPECS HAIMS
GREKPECS MORDUHS
HIRŠHORNS HIRŠS
HIRŠHORNS IZRAELS
JAKOBSONS EFRAIMS
KAMERAZS JĒKABS
LATERS RUBINS
LEVENŠTEINS HERMANS
LEVINSONS MIHAILS
LOTERS JĀZEPS
MAĻETS HERMANS
MILŠTEINS BORUHS
MINCS BERNHARDS
NEICIKINS JĀZEPS
ROZENBERGS IZAKS
SLIKĀNS IZIDORS
SOLOMONS LEVI
ŠNEBERGS ZALMANS
ŠTEINBERGS JĀZEPS
USIKERS IZAKS
VAINERS JĀZEPS
Līdztekus kritušo vārdiem latviešu valodā blakus slejā tie norādīti arī ivritā.
Šobrīd (2021. gada jūnijs) viena no latviešu teksta rindiņām – KAMERAZS
JĒKABS – atkal nokritusi.
Centrālās stēlas cokolā cilnī veidots ozollapu vainags, kuru stateniski krusto zobens. Abpusēji zobena spalam norādīti bronzas cipariem veidoti gadskaitļi – 1918 un 1920. Uz paša zobena spala novietots bronzā atliets Latvijas armijas karavīru cepures kokardes – saulītes atveidojums. Centrālās stēlas pakājē vainaga priekšā novietota granītā kalta franču parauga bruņucepure, kāda tika lietota atsevišķās Latvijas armijas apakšvienībās.
Nacistiskās okupācijas laikā piemineklis tika stipri bojāts, un komunistiskās okupācijas laikā to atjaunot, protams, nebija iespējams. Tikai sākoties Atmodai, 1989. gada vasarā Rīgas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja atļāva sākt pieminekļa restaurāciju. Galvenos darbus veica uzņēmums “Atvadas”, un daļēja restaurācija tika pabeigta līdz 1990. gada Lāčplēša dienai. Tomēr pilnīga restaurācija tika veikta tikai divus gadu vēlāk, un atjaunotā pieminekļa atkārtota atklāšana notika jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1992. gada 22. novembrī.
Kā norāda vēsturnieks Ē. Jēkabsons, ne visi karavīri, kuru vārds minēts piemineklī, patiesībā ir krituši vai miruši no kaujā gūtiem ievainojumiem, bet daži no kritušajiem patiesībā nemaz nav bijuši ebreji. Tajā pašā laikā atsevišķu Latvijas Neatkarības karā kritušo ebreju karavīru vārdi piemineklī nav minēti. Viņam izdevies apkopot šādu informāciju par piemineklī minētajiem karavīriem:
1) Zāmuels Baškevičs (nevis Bašukevičs), Latvijas Vācu zemessargu jātnieku eskadrona kareivis, kritis 1919. gada 3. decembrī pie Jēkabmiesta (Jēkabpils) kaujā ar lieliniekiem;
2) Henrijs (Heinrihs) Baums, Latgales papildu bataljona kareivis, kritis 1919. gada 14. novembrī Liepājā kaujā ar bermontiešiem, apglabāts Liepājas Līvas kapos (sk.);
3) Hermanis Berkovičs, Latvijas Vācu zemessargu kareivis, kritis 1919. gada 21. novembrī pie Jēkabmiesta (Jēkabpils) kaujā ar lieliniekiem;
4) Zāmuels Blidemans, 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis, kritis 1920. gada 28. maijā pie Budnovas sādžas Latgalē “cīņā ar komunistu bandām”;
5) Hermanis (Haims) Bonks, Latgales papildu bataljona kareivis, kritis 1919. gada 14. novembrī Liepājā kaujā ar bermontiešiem, apglabāts Liepājas Līvas kapos (sk.);
6) Maksis Haits, 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis, 1920. gada 9. janvārī izdarījis pašnāvību nošaujoties;
7) Frīdrihs Ciglers, kritis 1919. gada 9. novembrī kaujā ar bermontiešiem, Ē. Jēkabsonam avotos nav izdevies atrast sīkākas ziņas;
8) Zāmuels Cimermans, 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis, kritis 1920. gada 5. janvārī Latgalē kaujās ar lieliniekiem. Ē. Jēkabsons norāda, ka Z. Cimermans patiesībā bijis latvietis;
9) Dāvids Zīraks (nevis Ciraks), 9. Rēzeknes kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 13. novembrī kaujā pret bermontiešiem, Ē. Jēkabsons norāda, ka D. Zīraks patiesībā bijis latvietis;
10) Zāmuels Edelbergs, 9. Rēzeknes kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 8. novembrī, atbrīvojot no bermontiešiem Buldurus;
11) Šenders Eltermans (nevis Edermans), 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis, kritis 1920. gada 5. janvārī Latgalē kaujā ar lieliniekiem;
12) Epelbaums, it kā kritis 1919. gadā cīņās ar lieliniekiem, apbedīts Jēkabpils ebreju kapos. Ē. Jēkabsons tomēr apšauba, ka šāda persona būtu kritusi, atrazdamās Latvijas armijas rindās, jo nav bijis iespējams noskaidrot nedz vārdu, nedz citus personīgos datus, nedz iespējamo karaspēka apakšvienību;
13) Bernhards Fogels, seržants, kritis 1920. gada janvārī Latgalē kaujā ar lieliniekiem;
14) Eliazars (Lazars) Freidbergs, Rezerves inženieru rotas leitnants,
kritis 1919. gada 18. novembrī kaujā pret bermontiešiem, apglabāts Liepājas
Līvas kapos (sk.);
15) Eliass Frīdmans, Latgales papildu bataljona kareivis, kritis 1919. gada 14. novembrī Liepājā kaujā pret bermontiešiem;
16) Haims Grekpecs, 5. Cēsu kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 18. novembrī pie Ozolniekiem kaujās pret bermontiešiem;
17) Morduhs Grekpecs, 5. Cēsu kājnieku pulks, miris no ievainojumiem 1919. gada 27. novembrī;
18) Hiršs Hiršhorns, Studentu bataljona kareivis, kritis 1919. gada 4. novembrī Rīgā kaujā pret bermontiešiem;
19) Izraels Hiršhorns, 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis, miris 1919. gada beigās Bauskā no kaujās ar bermontiešiem gūtajiem ievainojumiem;
20) Efraims Jākobsons, 8. Daugavpils kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 20. novembrī pie Jelgavas kaujā ar bermontiešiem;
21) Jēkabs Kameraze (Jakovs Kamerazs), 1. Liepājas kājnieku pulka kareivis, kritis 1920. gada 9. janvārī Latgalē kaujā ar lieliniekiem, apglabāts Rīgas Jaunajos ebreju kapos (sk.);
22) Rubens Loters (Laters), kara laika ierēdnis, miris no slimības 1919. gada 27. novembrī Liepājā, apglabāts Liepājas Līvas kapos (sk.);
23) Mihails Levensons (Levinsons), Latvijas Vācu zemessargu artilērijas diviziona leitnants, kritis 1919. gada 27. oktobrī kaujā ar lieliniekiem;
24) Benjamins (Jāzeps?) Loters (Laters), 5. Cēsu kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 18. novembrī pie Ozolniekiem kaujā ar lieliniekiem;
25) Hiršs (Hermanis) Malets, 9. Rēzeknes kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 9. oktobrī kaujā ar bermontiešiem;
26) Bernhards Mincs, Baltijas landesvēra kaprālis, kritis pie Raunas 1919. gada 1. janvārī . Ē. Jēkabsons pieļauj iespēju, ka B. Mincs patiesībā bijis vācietis;
27) Jāzeps Neiciniks, 1. Liepājas kājnieku pulka kareivis, kritis 1920. gada 9. janvārī Latgalē kaujā ar lieliniekiem, Ē. Jēkabsons norāda, ka J. Neiciniks patiesībā bijis latvietis;
28) Īzaks Rozenbergs, 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 21. novembrī kaujā pret bermontiešiem;
29) Izidors Slikāns, 8. Daugavpils kājnieku pulka kareivis, miris no kaujā gūta ievainojuma 1920. gada janvārī;
30) Levi Solomons (Zālamans), 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis, miris 1919. gada 21. novembrī no ievainojuma, kas gūts 10. novembrī kaujā ar bermontiešiem;
31) Zālamans Šneibergs, Latvijas Vācu zemessargu kareivis, kritis 1919. gada 22. decembrī kaujā pret lieliniekiem;
32) Šteinbergs Jāzeps, iespējams, sakaru nodaļas (?) kareivis, miris no ievainojuma 1919. gada 30. augustā. Ē. Jēkabsons par viņu ziņas nesniedz;
33) Īzaks (Jāzeps, Josifs) Usikers, 10. Aizputes kājnieku pulka dižkareivis, miris 1920. gada 9. janvārī. Saskaņā ar Jēkabsona sniegto informāciju miris, atrodoties atvaļinājumā mājās, , apglabāts Liepājas Līvas kapos (sk.);
34) Jāzeps (Josifs) Vainers, Latgales papildu bataljona kareivis, kritis 1919. gada 14. novembrī Liepājā kaujās pret bermontiešiem, apglabāts Liepājas Līvas kapos (sk.).
Piemineklī minēti divi karavīri, kas patiesībā nav krituši. Tie ir Latgales papildu bataljona (vēlākā 10. Aizputes kājnieku pulka) kareivis Hermanis (Hackelis) Lēvenšteins, kas pēc kaujas ar bermontiešiem Liepājā 1919. gada 14. novembrī tika uzskatīts par krituši, bet pēc tam atgriezies savā vienībā, un 1. Liepājas kājnieku pulka kareivis Boruhs Milšteins kas arī nepamatoti ticis uzskatīts par kritušu pēc kaujas ar lieliniekiem 1920. gada 9. janvārī Latgales frontē, bet vēlāk atgriezies.
Savukārt par piemineklī minēto Zāmuelu Beidemani pagaidām nekādas ziņas nav izdevies uziet.
Tajā pašā laikā saskaņā ar Ē. Jēkabsona sniegtajiem datiem vismaz divi Latvijas Neatkarības karā kritušie ebreju karavīri piemineklī nav minēti:
1) Ļevs (Levijs, Leiba) Jākobsons, 8. Daugavpils kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 4. novembrī kaujā ar bermontiešiem.
2) Miķelis (Mihails) Jākobsons, 8. Daugavpils kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 20. novembrī pie Jelgavas kaujā ar bermontiešiem.
Papildināts: 11.03.2024.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 171., 259. lpp.; Jēkabsons, Ē. Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918. – 1940. gadā. Rīga: Biedrība “Šamir”, 2013. 37.-41., 62.-66. lpp.; Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupāciju varām, 1918-1991: Piemiņas vietu ceļvedis pa Rīgu un Rīgas apkārtni. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2017. 45. lpp.; Latviešu Strēlnieks, Nr. 11, 1990. gada decembris, 5. lpp.; Latviešu Strēlnieks, Nr. 1(12), 1991. gada janvāris, 9. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru