Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos Ģertrūdes draudzes nodalījumā.
Apbedīts lielinieku noslepkavotais Atsevišķās (studentu) rotas virsleitnants Jānis Brenšmits. Precīza apbedījuma vieta nav zināma.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Brenšmits dzimis 1895. gada 24. martā (12.martā pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) Suntažu pagasta “Ģērķos” mežsarga Jāņa Brenšmita ģimenē. 1908. gadā iestaties Rīgas pilsētas reālskolā, kuru ļoti sekmīgi beidzis 1915 gadā. Tā paša gada 12. augustā iestājies Rīgas Politehniskā institūta inženierzinātņu nodaļā, kur studēja līdz 1916. gada 6. martam, kad tika mobilizēts Krievijas armijā. Beidzis praporščiku skolu un nosūtīts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku.
1918. gada 1. oktobrī Brenšmits iestādās Baltijas tehniskajā augstskolā, lai turpinātu iesāktās studijas. Kad sāka formēties Pagaidu valdības bruņoto spēku Atsevišķā studentu rota, tajā brīvprātīgi iestājās arī Brenšmits. Kad, tuvojoties lieliniekiem, 1919. gada 2. janvārī rota kopā ar Pagaidu valdību atstāja Rīgu, rotas šoferis Brenšmits kopā ar virsleitnantu Putniņu rotas komandiera Nikolaja Grundmaņa uzdevumā palika galvaspilsētā, lai salabotu salūzušo rotas smago automašīnu un ar to pēc tam dotos uz Jelgavu. Taču, kad auto bijis salabots, 3. janvāra pēcpusdienā Rīga jau atradās lielinieku varā. Brenšmits ar Putniņu pilsētā palika līdz 5. janvārim, kad kopā ar vēl diviem virsniekiem pajūgā Rīgu slepus atstāja. Taču Iecavā lielinieki viņus pārtvēra un nosūtīja atpakaļ uz Rīgu. 14. martā kopā ar vēl aptuveni 70 cietumniekiem Brenšmits un Putniņš tiek izvesti uz Biķernieku mežu nošaušanai. Putniņam, kuru lielinieku lode tikai ievainoja rokā, pēc eksekūcijas izdodas izrāpties no bedres un aizbēgt, bet Bremšmitu lielinieki nogalina. Piederīgie viņu vēlāk apglabā Mežu kapu Ģertrūdes draudzes nodalījumā.
Jāņa Brenšmita vārds ir minēts piemiņas plāksnē Latvijas Universitātes Mazajā aulā Latvijas Neatkarības karā kritušajiem studentiem (sk.).
Avots: Universitas, Nr. 13, 15.11.1933. 210. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru