Mores kauju piemineklis un piemiņas parks

Atrodas Mores centrā Siguldas un Saules ielu krustojumā. GPS 57.0816, 25.0898 

1992. gada 10. novembrī Mores centrā, iepretim tolaik vēl iecerētajam Mores kauju piemiņas parkam, tika atklāts tēlnieka Harija Sprinča darinātais piemineklis Mores kaujās kritušajiem latviešu leģionāriem. To veido divi viens uz otra uzstatīti laukakmeņi.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi 

Augšējā, kas horizontāli uzstādīts uz otra, pamatni veidojošā akmens, iekalts guleniski novietots zobens un Latviešu leģiona formastērpa piedurknes uzšuves–vairodziņa atveidojums.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi 

Augšējā akmens kreisajos sānos iekalti autora iniciāļi un pieminekļa izgatavošanas gadskaitlis – SH 92. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Savukārt kreisajos sānos iestrādāta vara plāksnīte ar tekstu: 

DAUGAVAS VANAGU
TORONTO NODAĻAS
VELTĪJUMS 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Pamatni veidojošajā granīta bluķī iekalts teksts: 

LATVIJA, TU ZEME SVĒTĀ
TEVI SARGĀT MŪSU GODS 

LATVIEŠU
LEĢIONA
KARAVĪRIEM
MORES KAUJA
1944.G.25.-29.SEPTEMBRĪ 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Piemineklis uzstādīts ar Daugavas vanagu Toronto nodaļas finansiālo atbalstu. 

Vēlāk otrpus ceļam iepretī piemineklim izveidots Mores kauju piemiņas parks. Tā projektu izstrādājis arhitekts Jēkabs Trusiņš, kas kopā ar arhitekti Ievu Miķelsoni bija arī projekta vadītāji, kamēr darbu uzraudzību veica arhitekte Aiga Rāte. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Galvenā ieeja parkā iezīmēta ar atsevišķu piemiņas zīmi – rupji apstrādātu laukakmeni, kurā iekalts teksts: 

MORES KAUJU
25.09.1944. – 06.10.1944.
PIEMIŅAS PARKS 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Piemiņas zīmes aizmugurē kreisajā pusē virsma pulēta, un tajā iegravēts teksts: 

Parks izveidots, pateicoties
leģendārajam virsniekam
Viestura ordeņa kavalierim
Rolandam
Kovtuņenko
1924 – 2011
Mores kauju varonim,
rotas komandierim 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

2005. gada 1. oktobrī parkā atklāta memoriālā siena, kurā iegravēti uz to brīdi apzināto 183 Mores kaujās kritušo un bez vēsts pazudušo latviešu leģionāru vārdi. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Joslā, ko veido sienas augšējā malā iestrādātās pulēta melna granīta plāksnes, iekalts teksts: 

MORES KAUJĀ KRITUŠIE UN PAZUDUŠIE LATVIEŠU KARAVĪRI
1944. GADĀ NO 25. SEPTEMBRA LĪDZ 6. OKTOBRIM 

Sienas vidusdaļā iestrādātas četras pulētas, melna granīta plāksnes, kurās iegravēti kritušo vārdi, kas katrā no plāksnēm izkārtoti divās slejās. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Pirmajā plāksnē, kas atrodas augšējā kreisajā stūrī, lasāms: 

kar.      AFANASJEVS PĒTERIS      2.p. 1910.28.VII         1944.28.IX
kar.      ALKSNĪTIS JĒKABS           2.p. 1911.11.VI           1944.27.IX
            ANTONOVIČS KĀRLIS      1.p. 1910.17.VIII        1944.28.IX
kpr.      BAUMANIS              6.p. 1920                     1944.28.IX
kar.      BĀLIŅŠ VOLDEMĀRS       pazudis 1918.5.VIII   1944.27.IX
            BEITIŅŠ ARNOLDS            6.p. 1906.26.I              1944.28.IX
kar.      BEĻINSKIS PĒTERIS          6.p. 1921.13.VIII        1944.27.IX
kar.      BERGINS RŪDOLFS           1.p. 1907.22.IX           1944.2.X
kar.      BERGMANIS ARNOLDS    2.p. 1923.25.IV           1944.6.X
kar.      BĒRTS ALFRĒDS    1922.30.I                     1944.30.IX
kar.      BĒRZIŅŠ ARNOLDS           1.p. 1914.8.IX             1944.2.X
kpr.      BIKAUNIEKS ALBERTS    2.p.5.rt. 1919.6.IV      1944.26.IX
            BIKŠE JĀNIS            1924.7.xi         1944.30.IX
kar.      BLEIDELIS JĀNIS   6.p. 1923.28.VIII        1944.28.IX
kar.      BOGDĀNOVS ŅIKIFORS   1.p. 1922.9.IX             1944.28.IX
kar.      BORSKIS STAŅISLAVS     2.p. 1921.12.V            1944.28.IX
kar.      BOŽE VOLDEMĀRS           6.p. 1922.10.IV           1944.28.IX
kar.      BRICIS ALFRĒDS    2.p.13.rt. 1927.8.IV    1944.26.IX
dkar.    BRICIS STAŅISLAVS         1.p. 1923.2.V              1944.30.IX
kar.      BRICIS VOLDEMĀRS         2.p.13.rt. 1925.5.IX    1944.26.IX
kar.      BRIGADERS TĀLIVALDIS            6.p. 1923.23.XI           1944.28.IX
kar.      BUDRĒVICS ARNOLDS     1.p. 1912.27.VII         1944.30.IX
            BUĶIS            6.p.      1944.5.X 

            BUNDZENIEKS ŽANIS       6.p. 1923.10.VI           1944.26.IX
kar.      CEKULIS LEONS     2.p.4.rt. 1920.3.V        1944.25.IX
serž.     CELMIŅŠ TĀLIVALDIS     1.p. 1909.11.II            1944.27.IX
            CEPLIS JĀNIS          1910.09.VII    1944.28.IX
serž.     CĪRULIS KĀRLIS    6.p. 1913.25.II            1944.29.IX
kar.      ČEREČINSKIS KAZIMIRS 6.p. 1908.24.VII         1944.28.IX
kar.      ČEVERS DONĀTS   1.p. 1923.        1944.27.IX
kar.      ČODARS ANTONS  1.p. 1913.13.IV           1944.29.IX
kar.      DAŅIĻĒVIČS STAŅISLAVS          1.p. 1923.2.VII           1944.27.IX
kar.      DILĀNS JĀNIS         6.p. 1910.21.III           1944.30.IX
dkar.    DIŽPĒTERIS ALFRĪDS       2.p./pazudis 1906.20.IX         1944.27.IX
dkar.    DOSMANIS RIHARDS        2.p. 1924.24.VIII        1944.27.IX
dkar.    DUCIS ERVĪNS        1.p. 1920.30.XI           1944.27.IX
kar.      DUKLAVS ARVĪDS 6.p. 1919.7.VIII          1944.28.IX
dkar.    DUNCĀNS ALFRĪDS          1906.20.IX      1944.25.IX
dkar.    DUNDE ERNESTS   6.p. 1906.27.X            1944.26.IX
dkar.    DZELZĪTIS JĀNIS    1911.11.V       1944.26.IX
            DZENIS ANDREJS   6.p. 1923.23.XII         1944.3.X
kar.      DZENĪTIS HARIJS   6.p.
kar.      EZERGAILIS ALFRĒDS     2.p.6.rt. 1923.8.VI      1944.28.IX
kar.      EZERGAILIS ELMĀRS       6.p. 1920.7.I    1944.28.IX
dkar.    ĒRDMANIS VILIS   1.p. 1919.24.XII         1944.30.IX
dkar.    FRĪDMANIS GEORGIJS      6.p. 1921.21.I  1944.27.IX 

Otrajā plāksnē, kas atrodas augšējā labējā stūrī, iegravēti sekojoši vārdi: 

dkar.    FUKSIS ROBERTS   1.p. 1922.4.VI             1944.28.IX
kar.      GANIŅŠ JĀNIS        1.p. 1924.8.VI             1944.28.IX
kar.      GATERS JĀNIS        6.p. 1924.6.X              1944.28.IX
kar.      GOLUBEVS NIKOLAJS      pazudis 1910.26.VI    1944.28.IX
kar.      GRASIS ALBERTS   1.p.1912.10.04.           1944.28.IX
kar.      GRAZDIŅŠ JĀNIS   1906.11.VI      1944.25.IX
kar.      GRAŽULIS PĒTERIS           6.p. 1924.28.XI           1944.25.IX
kar.      IKŠE ANSIS  1.p. 1920.12.IX           1944.28.IX
dkar.    INGEVICS VOLDEMĀRS   6.p. 1922.22.VII         1944.27.IX
kar.      IRBE EIŽENS            6.p. 1922.30.XI           1944.26.IX
kar.      IRINOVIČS STAŅISLAVS  1.p. 1918.9.V  1944.28.IX
vserž.   JAKUŠONOKS STAŅISLAVS        2.p.7.rt.pazudis 1915.4.I         1944.29.IX
dkar.    JAKŠS PĒTERIS       1.p. 1919.23.X            1944.28.IX
kar.      JANSONS ANDREJS                       pazudis 1924.10.XII   1944.27.IX
vserž.   JANSONS KĀRLIS  2.p.5.rt. 1912.14.IV    1944.4.X
kar.      JANSONS OSVALDS          2.p.6.rt. 1922.5.IX      1944.1.X
kpr.      JAUNZEMS PĒTERIS          2.p.3.rt./pazudis 1914.29.X    1944.26.IX
kar.      JĒKABSONS ARTŪRS        2.p. 1909.7.V  1944.28.IX
ltn.       JEŠUS VILIS             2.p.5.rt. 1906.18.VI    1944.29.IX
kar.      KAINAIZIS JĀNIS   1.p. 1921.20.VI           1944.28.IX
dkar.    KALNIŅŠ JĀNIS      1.p. 1924.1.I    1944.27.IX
kar.      KAMERĀDS JĀNIS 6.p. 1923.18.X            1944.25.IX
kar.      KARASEVS ANTONS         6.p. 1920.25.IV           1944.28.IX 

kpr.      KAŽOKS KRIŠS       pazudis 1905.9.III      1944.30.IX
kar.      KISLAKS VALĒRIJS                       1924.18.I         1944.30.IX
kar.      KLEINS ARNOLDS 1920.19.I         1944.25.IX
kar.      KOKRĪTIS     2.p. 1927         1944.29.IX
kar.      KONOVĀLOVS VLADISLAVS      1.p. 1924.1.X  1944.29.IXkpr.
            KRAPŠ VOLDEMĀRS         1904.7.III        1944.28.IX
dkar.    KREĶELIS PAULS  2.p.2.rt. 1912.30.VII   1944.27.IX
kpr.      KROMBERGS ALBERTS    6.p. 1918.24.VII         1944.30.IX
kar.      KRŪMIŅŠ VALDIS             6.p. 1925.16.XI           1944.28.IX
kar.      KRUSTIŅŠ ERHARDS        6.p. 1922.27.VIII        1944.28.IX
dkar.    ĶIDA ELMĀRS        1.p. 1914.3.II              1944.29.IX
dkar.    ĶIRSĪTIS JĀNIS       1.p. 1915.2.VI             1944.29.IX
kar.      KUNDZIŅŠ LAIMONIS      1912.7.IX        1944.27.IX
kar.      KURSĪTIS ANTONS            6.p. 1922.10.VI           1944.28.IX
kar.      KUŠNER VLADIMIRS        pazudis 1914.6.XI      1944.28.IX
kar.      LĀCIS FRICIS          6.p. 1919.8.VIII          1944.28.IX
kar.      LĀCIS JĀNIS            1.p./pazudis 1908.17.VI         1944.26.IX
kar.      LADUSĀNS JĀNIS              1.p. 1920.12.IV           1944.29.IX
kar.      LAIZĀNS ALBERTS            2.p.2.rt. 1922.13.II      1944.27.IX
kar.      LĀRMANIS JĀNIS   6.p. 1920.6.VII           1944.28.IX
kar.      LAUMANIS FRIDRIHS       6.p. 1909.1.I    1944.28.IX
kar.      LAURINOVIČS VIKENTIJS           6.p. 1910.30.X            1944.28.IX
kar.      LAPSA VILIS            6.p. 1917.16.IV           1944.28.IX 

Trešajā plāksnē, kas atrodas kreisajā apakšējā stūrī, iegravēti šādi kritušo vārdi: 

serž.     LEJA ALFRĒDS        1.p. 1901.24.II            1944.27.IX
kar.      LEVANS JĀNIS        1923.29.VII    1944.25.IX
kar.      LEVIS ARNOLDS    6.p. 1918.18.III           1944.28.IX
kpr.      LEVIS JĀNIS            2.p.7.rt. 1914.2.X        1944.28.IX
kar.      LIEPIŅŠ AUGUSTS             6.p. 1912.2.IV             1944.28.IX
dkar.    MARKEVICS VIĻUMS        pazudis 1921.16.IX    1944.28.IX
kar.      MARTUŠĒVICS IGNATS    pazudis 1924.24.XII   1944.27.IX
kpr.      MAZULIS JĀNIS      pazudis 1908.1.IX      1944.26.IX
kar.      MEDNIS JŪLIJS       6.p. 1913.9.IX             1944.5.X
kar.      MEĶIS ARNOLDS ARVĪDS                       6.p. 1922.4.VIII          1944.28.IX
kar.      MEŅĢELIS AUGUSTS        1.p. 1911.14.VIII        1944.28.IX
dkar.    MEŽULIS RIHARDS            6.p. 1925.14.IX           1944.28.IX
kpr.      MIĶELIS LUDVIGS             6.p. 1922.17.VII
kar.      MIĶELSONS JĀNIS             6.p. 1922.9.II              1944.5.X
dkar.    MILLERSONS JĀNIS          2.p. 1914.13.V            1944.26.IX
dkar.    MILNIS KĀRLIS      2.p./pazudis 1907.1.III           1944.27.IX
kar.      MORTUZĀNS MEIKULIS  1.p. 1915.2.X              1944.27.IX
dkar.    MUCENIEKS RIHARDS     6.p. 1907.18.XI           1944.28.IX
kar.      MUIŽNIEKS JĀZEPS           6.p. 1909.22.I              1944.28.IX
kar.      MŪRNIEKS ANDREJS        6.p. 1921.30.XI           1944.28.IX
            NĀGELS HERBERTS          23.1.XI            1944.29.IX
kpr.      NIKOLAKS ARTEMIJS       2.p./pazudis 1913.2.V             1944.26.IX
kar.      ŅIKĪTOVS NIKOLAJS        pazudis 1920.29.XI    1944.27.IX
dkar.    ODMANIS FRANCIS           1.p. 1925.25.XI           1944.28.IX 

dkar.    OZOLIŅŠ AUGUSTS           6.p. 1908.1.IX             1944.27.IX
kar.      OZOLS FRIDRIHS   6.p. 1920.1.III             1944.28.IX
kar.      PAKALNS KĀRLIS 6.p. 1912.12.I              1944.27.IX
dkar.    PANCERS ARNOLDS         6.p. 1901.9.V              1944.28.IX
dkar.    PEIPIŅŠ ALOIZS     6.p. 1919.24.VII         1944.28.IX
kar.      PELĒKAIS LAIMONIS        6.p. 1924.18.VI           1944.3.X
dkar.    PELŠS JĀNIS            1.p. 1918.10.V            1944.28.IX
kar.      PILMANIS KĀRLIS             1.p. 1924.6.XI             1944.29.IX
kar.      POSTERS (POSERTS) JŪLIJS         6.p. 1908.12.VII         1944.30.IX
kar.      PUIDZE ARVĪDS     pazudis 1922.18.IV    1944.27.IX
kar.      PUKSTS JĀNIS         pazudis 1908.14.X      1944.27.IX
kar.      PUĶĪTE JĀNIS          pazudis 1918.14.X      1944.27.IX
kar.      PUĶUDRUVA LUDVIKS    6.p./pazudis 1915.28.V           1944.30.IX
kar.      PULVERIS JĀNIS    1.p./pazudis 1906.29.XI         1944.27.IX
            PUTNIŅŠ       1.p. 1918         1944.26.IX
kar.      PUTNS JĀNIS           1.p. 1908.1.II              1944.28.IX
kar.      RAMBA ĒVALDS    1.p. 1924.4.III             1944.29.IX
kar.      REBIŅŠ JĀNIS         1.p. 1926.24.IV           1944.27.IX
kar.      REINHOLDS KĀRLIS         1906.24.XI      1944.30.IX
dkar.    REIZNIEKS ANDREJS        1911.25.XI      1944.25.IX
kar.      REIZNIEKS JĀNIS               1919.10.VII    1944.25.IX
kar.      RIKUMS MODESTS             pazudis 1917.14.VII   1944.28.IX
            ROZENTĀLS ŽANIS           6.p. 1909.22.X            1944.28.IX 

Ceturtajā plāksnē, kas atrodas labējā apakšējā stūrī, lasāmi sekojoši kritušo vārdi: 

kar.      ROZIŅŠ HARIJS      1922.21.I         1944.28.IX
kar.      RUBENIS JĀNIS      pazudis 1924.13.VI    1944.26.IX
kpr.      RUBIKS JĀNIS         2.p. 1909.30.VI           1944.26.IX
kar.      RUBULIS ARTŪRS  2.p. 1922.28.VIII        1944.28.IX
kpr.      RUDZONS NIKOLAJS        2.p. 1911.15.IV           1944.26.IX
kar.      RUTKIS JĀNIS         2.p. 1920.21.II            1944.28.IX
kar.      SIETNIEKS GUSTAVS        6.p.                  1944.27.IX
kar.      SILANAGLIS ALBERTS     pazudis 1917.25.II      1944.29.IX
kar.      SILASPROĢIS PĒTERIS     1926.2.I           1944.25.IX
kar.      SILIŅŠ ARVĪDS       pazudis 1907.25.IX    1944.30.IX
kar.      SKRABIS ANTONS             1915.3.I.          1944.28.IX
kar.      SKVARAUSKIS JUSTINS   pazudis 1919.14.V      1944.26.IX
kar.      SOKOLOVS KARPS            6.p. 1912.15.II            1944.27.IX
kar.      SPROĢIS JŪLIJS      6.p. 1919.23.I              1944.28.IX
kar.      SPURA ALBERTS    6.p. 1918.24.VII         1944.28.IX
ltn.       STRĪPNIEKS JĀNIS             1.p. 1913.19.IX           1944.29.IX
dkar.    SUDZĀNS ALFONS            2.p. 1922.2.II              1944.28.IX
kar.      ŠAICĀNS BRUNIS   2.p./pazudis 1908.12.XI         1944.27.IX
dkar.    ŠĪRANTS ERNESTS             2.p. 1909.5.XI             1944.27.IX
dkar.    ŠTEINS ANTONS     1.p./pazudis 1911.10.III         1944.29.IX
kar.      ŠTICERIS ALFRĒDS                       2.p. 1913.5.VI             1944.27.IX
kar.      ŠUNELIS KĀRLIS   2.p.6.rt. 1920.1.I         1944.29.IX
ltn.       TEIHMANIS ERNESTS       2.p.III btl.                    1944.27.IX 

dkar.    TETERIS ALFRĒDS             pazudis 1909.23.I       1944.27.IX
kar.      TORŅILOVS MĀRIS           1923.1.X         1944.27.IX
            TRUŠELIS JĀNIS     2.p. 1909.9.III             1944.30.IX
kar.      TURLAIS IGNATS   2.p. 1900.2.I                1944.27.IX
kar.      UČS JUKUMS           2.p. 1917.25.XII         1944.26.IX
dkar.    UMBRAŠKO JĀZEPS          2.p. 1920.28.VII         1944.28.IX
kar.      UPMALIS VOLDEMĀRS    1916.3.VII      1944.28.IX
kar.      URNĪTIS ĒRIKS       2.p. 1924.11.VI           1944.27.IX
kar.      VAGELS EDUARDS            pazudis 1922.30.V      1944.26.IX
kar.      VALDBERGS PĒTERIS       pazudis 1917.31.VII   1944.29.IX
kar.      VASARĀJS ALBERTS         2.p. 1910.16.V            1944.27.IX
            VĀSLEKS ALBERTS           6.p. 1909.2.I                1944.27.IX
            VIRBULIS ANDREJS          6.p./pazudis 1912.6.II             1944.28.IX
kar.      VOLANSKIS EDUARDS     2.p. 1914.24.VII         1944.27.IX
            VOLKOVS SERGEJS           6.p. 1918.1.I                1944.27.IX
            VUCENLAZDĀNS JĀZEPS            2.p.
            ZĀBAKS JĀNIS        1922.25.XII    1944.28.IX
kar.      ZĀLĪTIS ALTS          1922.2.III        1944.5.X
            ZIEMELIS ALEKSANDRS  1915.15.XI      1944.28.IX
dkar.    ZIRNIS JŪLIJS          6.p. 1907.18.XI           1944.28.IX
                        JĀNIS             2/1.p. 1909.9.III          1944.30.IX
            NEZINĀMS
            NEZINĀMS
            NEZINĀMS 

1. piezīme. Šķiet, ka vārdu iegravēšanas procesā izlaisti divu kritušo vārdi – Roberts Kampe, 28.08.1909.-29.09.1944. (R. Kovtuņenko publicētajā sarakstā Nr. 69) un Kokorītis Eduards, 01.01.1921.-29.09.1944. (R. Kovtuņenko publicētajā sarakstā Nr. 74). Domājams, ka nolūkā saglabāt sākotnēji iecerēto vārdu skaitu – 186 – “Nezināms” saraksta beigās iegravēts trīs reizes. Kā liecina Kovtuņeko saraks un piezīme pie tā, sākotnēji uzraksts “Nezināms” tika attiecināts uz vienu konkrētu karavīru, kura vārds vismaz pieļāvuma formā varētu būt arī zināms – V. Novikovs, kas it kā ticis apglabāts Roznēnu brāļu kapos (sk.). 

2. piezīme. Vēlāk Udo Sietiņš šo sarakstu vēl papildinājis ar pieciem vārdiem – 6. (44.) pulka 7. rotas kareivis Floriāns Vjaters (06.05.1923.-30.09.1944.), 6. (44.) pulka 7. rotas kareivis Osvalds Vindelis (09.01.1920.- 30.09.1944.), 6. (44.) pulka 2. rotas kareivis Agotoņins Vorobjovs (24.02.24.-05.10.1944.), 2. (43.) pulka 2. rotas kareivis Edmunds Volganskis (24.07.1924.-25.09.1944.), 2. (43.) pulka 3. rotas kareivis Jānis Vistrieks (25.09.1944.). 

Memoriālās sienas cokola daļā kreisajā pusē iestrādātajā plāksnē iegravēts teksts: 

TEC, SAULĪTE, TECĒDAMA,
ES PALIKU PAVĒNĪ.
NAVA SAVAS MĀMULIŅAS,
KAS IECELTU SAULĪTĒ. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Pa kreisi no memoriālās sienas novietots piemiņas akmens, kurā iekalta krusta zīme. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

2002. gadā tika iesvētīta uz parka teritorijas robežas esošā piemiņas zīme, ko vēl komunistiskās okupācijas laikā uzstādījis Ēriks Plūcis kādam netālu kritušajam nezināmajam latviešu leģionāram – ložmetējniekam. Kritušā pīšļus kopā ar ložmetēja atliekām un patronu čaulītēm pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados meliorācijas darbu laikā bija uzgājis traktorists Ernests Gūtmanis. Ē. Plūcis nezināmā karavīra mirstīgās atliekas atguvis un nerūsējošā tērauda urnā, ko izgatavojis viņa kādreizējais ieslodzījuma biedrs vienā no Mordovijas koncentrācijas nometnēm Ādolfs Lapenieks, apbedījis netālu no to atrašanas vietas. Kapavietu Ē. Plūcis vēlāk, 1988. gadā, iezīmējis ar pašizgatavotu piemiņas akmeni. 2004. gadā kritušais leģionārs tiek pārapbedīts Roznēnu brāļu kapos (sk.). 

Ērika Plūča pie "Salmiņiem" uzstādītā piemiņas zīme nezināmajam leģionārām
(Foto: Battle at More, 91)

Parka teritorijā daļēji atjaunoti arī kādreizējie ierakumi leģionāru pozīcijās un izbūvēta bunkura kopija. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. 1944. gada septembra vidū vācu virspavēlniecība uzsāka strauju 18. armijas atvilkšanu no Igaunijas, un atejošās vienības virzījās gar Latviju aizstāvošās 16. armijas aizmuguri uz Rīgu un tālāk uz Kurzemi. 

Tikmēr Latviešu leģiona 19. (2.) divīzija saņēma pavēli atstāt Tirzas pozīcijas, un atiešana tika uzsākta 19. septembrī. Naktī uz 25. septembri divīzija sasniedza tā dēvētās Siguldas pozīcijas, ieņemot līniju no Siliņiem (aptuveni trīs kilometri uz dienvidiem no Mores) līdz Purlauriem (aptuveni trīs kilometrus uz ziemeļiem no Kārtūžiem). Pa labi pozīcijas ieņēma 44. (6.) pulks, bet pa kreisi – 42. (1.) pulks, kamēr 43. (2.) pulks palika rezervē Allažu rajonā. 

Mēģinot pārraut 18. armijas atkāpšanās ceļu, lielinieki 26. septembrī sāka spēcīgu, tanku atbalstītu uzbrukumu virzienā Nītaure-Sigulda, kura smagumpunkts skāra 19. divīziju. Latviešu sektorā krievi uzbruka šaurā frontē gar lielceļu Nītaure-Kārtūži, ko aizsargāja 44. pulks. Neskatoties uz ienaidnieka skaitlisko pārspēku, leģionāri visus uzbrukumus atvairīja. 

Nākamajā dienā, ievadot kaujā arvien jaunus un jaunus spēkus, krievi uzbrukumus atkal atjaunoja. Latviešu artilērijai beidzās munīcija, un 44. pulka karavīri tika pakļauti netraucētai pretinieka smago ieroču ugunij. Krieviem trīs reizes izdevās ielauzties latviešu pozīcijās pie Mazratniekiem, taču katru reizi tie pretuzbrukumos tika atsviesti atpakaļ. Pusdienlaikā kaujās tika iesaistīts rezervē esošā 43. pulka II bataljons. Pēcpusdienā kauja turpinājās ar vēl lielāku intensitāti. Leģionāri iznīcināja četrus no krievu tankiem, kas bija ielauzušies latviešu pozīcijās, un pēc tam pretinieka kaujas rati tām vairs neuzdrošinājās tuvoties. Naktī uz 28. septembri lielinieki vēl divas reizes ielauzās latviešu pozīcijās, taču atkal tika atsisti. 

28. septembra rītā leģiona artilēristi beidzot saņēma munīciju, un tas latviešu stāvokli ievērojami atviegloja. Lai gan pretinieks neatlaidīgi turpināja savus uzbrukumus, lielus panākumus tam neizdevās gūt. Uzbrucēji gan ielauzās aizstāvju pozīcijās starp Mazratniekiem un Mazkaķēniem, izvēršoties tuvējā mežā, taču ar prettriecienu frontes pārrāvums tika likvidēts un ielenktie krievi iznīcināti. 

Pievakarē krieviem negaidīti izdevās ielauzties 42. pulka ierakumos augstienē, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Kartūžu muižas, taču 29. septembra rītā ar pretuzbrukumu, ko atbalstīja seši vācu pašgājējlielgabali, lielinieki, nodarot tiem lielus zaudējumus, tika padzīti.

29. septembrī sarkano uzbrukumi turpinājās, taču tie vairs nebija tik intensīvi. Arī nākamajā dienā notika daži nenozīmīgi uzbrukumi, kas tika viegli atsisti. Mores kaujas faktiski bija noslēgušās. Pēc vācu virspavēlniecības pavēles saņemšanas naktī uz 6. oktobri 19. divīzija Siguldas pozīcijas atstāja. Līdz ar to bija beigušās divīzijas kaujas Vidzemē, un tā sāka atkāpšanos uz Kurzemi. 

Mores kaujās krita aptuveni 200 latviešu leģionāru, bet apmēram 650 guva ievainojumus. Lai gan par lielinieku zaudējumiem precīzu ziņu nav, tiek lēsts, ka kritušo krievu skaits varētu būt sasniedzis aptuveni 3000. 

Latviešu leģionāri ar savu sīvo pretestību Mores kaujās deva nozīmīgu ieguldījumu vācu 16. armijas frontes noturēšanā, kas ļāva 18. armijas vienībām netraucēti atkāpties, kā arī nodrošināja iespēju daudziem latviešu bēgļiem atstāt Vidzemi, daļai no tiem paverot iespēju vēlāk doties uz Rietumiem un paglābties no atkārtotās komunistiskās okupācijas. 

Avoti: Kovtuņenko, R. Battle at More: A paticipant’s account of a battle against everwhelming odds. Rīga: Apvienība “Timermanis&Vējiņš”, 2009, 89-91, 94-95, 131-135 p.; Silgailis, A. Latviešu leģions: Dibināšana, formēšana un kaujas gaitas Otrā pasaules karā. Rīga: Junda, 2001. 126.-129. lpp.; Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā: Dokumentu un atmiņu krājums. 5. sēj. Kaujas Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē. Sast. Kociņš, R. Västerås: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1977. 55.-57. lpp.; Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”: Latvijas Otrā pasaules kara stāsti. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 269.-278. lpp.; Latvijas enciklopēdija. 4. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2007. 475. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 2, 2003. gada marts/aprīlis, 75. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 1, 2005. gada janvāris/marts, 59. lpp.; Latvija Amerikā, Nr. 40, 08.10.2005.; tourism.sigulda.lv.

Mores pagastā pie “Roznēniem” 2.PK kritušo latviešu leģionāru brāļu kapi

Atrodas Mores pagastā Jūdažu – Mores lielceļa malā pie “Roznēniem”. GPS 57.1015, 24.9939 

Lielākā daļa latviešu leģionāru, kas 1944. gada rudenī krita tā dēvētajās Mores kaujās, tika apbedīti tiešā frontes līnijas tuvumā. Vieni no šiem kaujas apstākļos ierīkotajiem brāļu kapiem atrodas pie tā sauktā Roznēnu ozola (reizēm arī tiek minēti kā brāļu kapi pie Zemzariem), kur tolaik tika apglabāti 33 kritušie karavīri. 

Komunistiskās okupācijas gados kapi tika nolīdzināti, pārvēršot tos lauksaimnieciski izmantojamā zemē. Tur atradušās gan ganības, gan labības lauks. Kā stāsta vietējie, okupācijas gados, cenšoties kaut neuzkrītoši iezīmēt kritušo latviešu karavīru atdusas vietu, melioratori pie Roznēnu ozola novietojuši lielu laukakmeni, kas tur atrodas joprojām.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Sākoties Atmodai, brāļu kapi kopš 1988. gada tikuši pamazām atjaunoti. Par to gādāja Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) Siguldas nodaļa, Latvijas Daugavas vanagu Siguldas kopa un Cēsu apriņķa Latvijas nacionālo karavīru biedrība. 1988. gadā uzsākta leģionāru apbedījuma vietu apzināšana, bet nākamajā gadā jau veikti pirmie priekšdarbi Roznēnu brāļu kapos. Ar Mores pagasta pašvaldības atbalstu 1990. gadā uzsākti pirmie brāļu kapu iekārtošanas darbi – nolīdzināts kapu lauks, izveidoti celiņi un uzbūvētas kāpnes, kas ved no lielceļa uz kapulauku. Tiek veikti vairāki kontrolrakumi kapu kopas robežu noteikšanai. 

1990. gada 11. novembrī te atklāts tēlnieka Andreja Jansona veidotais piemiņas akmens, kurā iekalts stateniski nostādīts zobens, bet pa labi no tā zem Latviešu leģiona formastērpa piedurknes uzšuves–vairodziņa atveidojuma teksts: 

ES TICĒJU –
TĒVZEME
BRĪVA
REIZ KĻŪS… 

KRITUŠO
LATVIEŠU LEĢIONĀRU
PIEMIŅAI
26. – 30. IX
1944 

1990. gadā uzstādītais un vēlāk saspridzinātais piemineklis

(Foto: Par vēlu mēs nedrīkstam būt... 38.)

Naktī uz 1990. gada 5. decembri piemiņas akmeni saspridzināja PSRS okupācijas armija. Tiek uzskatīts, ka tas noticis saskaņā ar toreizējā PSRS aizsardzības ministra Dmitrija Jazova pavēli. Tajā pašā naktī tika saspridzināti leģionāriem veltītie pieminekļi Codes pagasta Butku kapos (sk.), Jaunpils pagasta Saulīšu kalnā (sk.) un Džūkstē (sk.). 

Pēc dažām dienām saspridzinātā pieminekļa vietā tika uzstādīta kokā darināta pagaidu piemiņas zīme ar tekstu: “Šeit bija un būs kritušo latviešu leģionāru piemineklis.” Savukārt saspridzinātās piemiņas zīmes atlūzas novietotas Rozēnu ozola pakājē, taču vēlāk tās tiek aizvāktas. Jau nākamā gada 16. septembrī no Cēsīm tiek atvests un uzstādīts A. Jansona no jauna izgatavotais piemiņas akmens, kura svinīgā atklāšana notiek 28. septembrī.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi 

1991. gadā, uzvedot melnzemi, tiek paaugstināts kapulauka līmenis, tiek iestādīts klinteņu dzīvžogs, bet kapulauka malā – seši ozoliņi. Gadu vēlāk kapulauka galā iestāda vēl četrus ozoliņus. 

Laika gaitā brāļu kapos tika pārapbedīti citviet Mores, Mālpils un Allažu pagastos izklaidus apglabātie kritušie leģionāri. Tā, piemēram, 1993. gada 23. oktobrī Roznēnu brāļu kapos tika guldītas 30 kritušo karavīru mirstīgās atliekas, kas iepriekš bija apglabātas Mores vecajā muižnieku kapsētā pie Kartūžu muižas un pie “Torbām”. 1994. gada 28. maijā pārapbedītas divu pie Mores “Ataugām” atrasto kritušo leģionāru pīšļi. 

Kritušo karavīru mirstīgo atlieku ekshumācijā tehnisku atbalstu sniegusi gan Latvijas Brāļu kapu komiteja, gan Vācijas karavīru kapu apkopes organizācija “Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge”. 

Kritušo identificēšanā palīdzējuši arī vietējie pilsoņi, kas komunistiskās okupācijas laikā pirms kapa zīmju iznīcināšanas paspējuši pārrakstīt apglabāto vārdus. Alma Mitre no Mores pagasta “Kalna Mežakām” norakstījusi uz bērza krustiem esošos apbedīto leģionāru vārdus pie “Torbām”. Savukārt pie Allažu pagasta “Kalna Mūkiņām” (sk.) apglabāto un vēlāk Roznēnu brāļu kapos pārapbedīto leģionāru vārdus no kapu zīmēm norakstījusi Biruta Tetere. Pie Roznēniem apglabāto vārdus bija pierakstījusi Elvīra Mežecka, taču dažus gadus pirms atmodas, viņa sarakstu iznīcinājusi. Daļu datu viņai gan izdevies restaurēt pēc atmiņas. 

Vēlāk brāļu kapos uzstādītas arī individuālas piemiņas plāksnes tur apbedītajiem karavīriem, kas veidotas pēc Rīgas Brāļu kapu plākšņu parauga. 

Jauniekārtotie brāļu kapi tika iesvētīti 1994. gada 24. septembrī, apritot 50. gadskārtai kopš Mores kaujām. Uz to brīdi Roznēnu brāļu kapos atdusējās jau 101 kritušais, taču pārapbedīšana turpinājās arī vēlākos gados, un līdz 2004. gadam te apglabāto karavīru skaits bija sasniedzis 117. Starp apbedītajiem ir 33 nezināmie, tajā skaitā arī kāds vācu armijas virsnieks. Vēlāk Roznēnu brāļu kapos ticis pārapbedīts arī Austrālijā mirušais Kārlis Vitkovskis, un šobrīd te uzstādītas 118 individuālās piemiņas plāksnes, kas izkārtotas sešās rindās. Pirmā rinda atrodas aiz pieminekļa, kas to nosacīti dala divās daļās. Pa kreisi no pieminekļa atrodas astoņas, bet pa kreisi – sešas plāksnes. Otrā rinda izvietota tieši priekšā piemineklim, un tajā atrodas 24 plāksnes. Pārējās rindas novietotas viena aiz otras virzienā uz lielceļu, kur atrodas ieeja brāļu kapos. Katrā no tām ir 20 plāksnes, pa desmit katrā puse no celiņa, kas ved pie pieminekļa.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi 

Piemiņas plāksnēs, sākot no kreisās puses, lasāmi sekojoši kritušo vārdi: 

Pirmā rinda – kareivis Ņikiforovs Bogdanovs (09.09.1922.-28.09.1944.), dižkareivis Staņilavs Bricis (02.05.1923.- 28.09.1944.), seržants Tālivaldis Celmiņš (11.02.1909.-27.09.1944.), dižkareivis Jānis Pleišs (10.05.1918.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Ganiņš (08.06.1924.- 28.09.1944.), Antons Čodars (13.04.1913. 29.09.1944.), nezināms, Kārlis Vitkovskis (04.08.1911.-24.06.2001. Austrālijā), dižkareivis Jānis Trušelis (09.03.1909.- 30.09.1944.), seržants Alfreds Leja (24.02.1901.- 27.09.1944.), kaprālis Jānis Ladusāns (12.04.1920.- 29.09.1944.), nezināms, nezināms, kareivis Richards Smiltnieks (1944. gada jūlijs). 

Otrā rinda – kareivis Jānis Rebiņš (26.04.1926.- 27.09.1944.), kareivis Jāzeps Vucenlazdāns (27.09.1944.), kareivis Karps Sokolovs (15.02.1912.- 27.09.1944.), dižkareivis Ervins Ducis (30.11.1920.- 27.09.1944.), dižkareivis Vilis Erdmanis (24.12.1919.- 30.09.1944.), dižkareivis Roberts Fuksis (04.04.1922-28.09.1944.), kareivis Alberts Grasis (10.04.1912.- 28.09.1944.), kareivis Ansis Ikše (12.09.1920.- 28.09.1944.), kareivis Staņislavs Irinovičs (09.05.1918.- 28.09.1944.), dižkareivis Pēteris Jakšs (23.10.1919.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Kainaizis (20.06.1921-28.09.1944.), dižkareivis Jānis Kalniņš (01.01.1924.- 27.09.1944.), dižkareivis Vladislavs Konovalos (01.10.1924.- 29.09.1944.), dižkareivis Elmārs Kida (03.02.1914.- 29.09.1944.), kareivis Augusts Meņģelis (14.08.1911.- 29.09.1944.), kareivis Meikulis Mortuzāns (02.10.1915-27.09.1944.), kareivis Jānis Putns (01.02.1908.- 28.09.1944.), kareivis Kārlis Pilmanis (06.11.1924.- 29.09.1944.), kareivis Arnolds Bērziņš (08.10.1914.- 02.10.1944.), Donāts Čevers (1923.- 27.09.1944.), kareivis Staņislavs Daņiļevičs (02.07.1923.- 27.09.1944.), dižkareivis Francis Odmanis (25.11.1925-28.09.1944.), kareivis Rūdolfs Bergins (22.09.1907.- 02.10.1944.). 

Trešā rinda – dižkareivis Rihards Mežulis (14.09.1926.- 28.09.1944.), kareivis Alberts Spura (24.07.1918.- 28.09.1944.), kareivis Arnolds Levis (18.03.1918.- 28.09.1944.), kareivis Antons Karasevs (25.04.1924.- 28.09.1944.), kareivis Fridrihs Laumanis (01.01.1909.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Gaters (06.10.1924.- 28.09.1944.), dižkareivis Augusts Ozoliņš (01.09.1908.- 27.09.1944.), kareivis Voldemārs Bože (10.04.1922.- 28.09.1944.), kareivis Fricis Lācis (08.08.1919.- 28.09.1944.), kareivis Andrejs Virbulis (06.02.1912.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Zābaks (25.12.1922.- 28.09.1944.), nezināms, kareivis Pēteris Belenskis (13.08.1921.- 27.09.1944.), nezināms, kareivis Alberts Vaslēks (07.01.1909.- 27.09.1944.), kareivis Erhards Krustiņš (27.08.1922.- 28.09.1944.), dižkareivis Georgijs Fridemanis (21.01.1921.- 28.09.1944.), kareivis Andrejs Mūrnieks (30.11.1921-28.09.1944.), kareivis Kārlis Pakalns (12.01.1921.- 27.09.1944.), kareivis Jūlijs Zirnis (18.11.1907.). 

Ceturtā rinda – nezināms, kareivis Žanis Rozentāls (22.10.1909.- 28.09.1944.), kareivis Laimonis Pelēkais (23.12.1923.- 03.10.1944.), kareivis Andrejs Dzenis (23.12.1923.-03.10.1944.), nezināms, nezināms, nezināms, dižkareivis Voldemārs Ingevics (25.07.1922.- 27.09.1944.), nezināms, nezināms vācu virsnieks, nezināms, Antons Kursītis (10.06.1922.- 28.09.1944.), kareivis Herberts Nāgelis (01.11.1923.- 29.09.1944.), kareivis Pēteris Gražulis (28.11.1924.- 29.09.1944.), dižkareivis Kārlis Antonovičs (17.08.1919.- 28.09.1944.), kareivis Artūrs Rubulis (28.08.1922.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Ceplis (09.07.1910.- 28.09.1944.), nezināms, nezināms, kareivis Gustavs Sietnieks (27.09.1944.). 

Piektā rinda – nezināms, nezināms, nezināms, dižkareivis Rihards Mucenieks (30.11.1923.- 01.10.1944.), nezināms, nezināms, nezināms, nezināms, kareivis Tālivaldis Brigaders (23.11.1923.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Miķelsons (09.02.1924.- 05.10.1944.), kareivis Vikentijs Laurinovičs (31.10.10.- 30.09.1944.), kaprālis Alberts Krombergs (24.07.1918.- 30.09.1944.), kareivis Jānis Lārmanis (06.06.1920.- 28.09.1944.), nezināms, nezināms, kareivis Arnolds Beitiņš (26.01.1916.- 28.09.1944.), kaprālis Arvīds Meķis (04.08.1922.- 28.09.1944.), nezināms, nezināms, kareivis Augusts Liepiņš (02.04.1912.- 28.09.1944.). 

Sestā rinda – nezināms, nezināms, kareivis Harijs Dzenītis (1944. gada septembris), kareivis Sergejs Volkovs (01.01.1918.- 27.09.1944.), kareivis Arvīds Duklavs (07.08.1919.- 28.09.1944.), virsseržants Kārlis Jansons (14.04.1912.- 04.10.1944.), kaprālis Jānis Levis (07.10.1914.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Rutkis (21.02.1920.- 28.09.1944.), leitnants Vilis Ješus (18.06.1906.- 29.09.1944.), kareivis Osvalds Jansons (05.09.1922.- 01.10.1944.), kareivis Alberts Bikaunieks (06.04.1919.- 04.10.1944.), kareivis Kārlis A. Šunelis (01.01.1920.- 29.09.1944.), virsseržants Staņislavs Jakušonoks (04.01.1915.- 26.09.1944.), kareivis Alfrēds Ezergailis (08.06.1923.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Dilāns (21.03.1910.- 30.09.1944.), nezināms, nezināms, nezināms, nezināms, nezināms. 

Veicot pārapbedīšanu, ne visas Mores kaujās kritušo apbedījumu vietas izdevies atrast. Turklāt tuvinieki dažus kritušos ir pārapbedījuši dzimtas kapos. Tādēļ visu kritušo un bez vēsts pazudušo vārdi iegravēti memoriālajā sienā, kas uzstādīta netālu esošajā Mores kauju piemiņas parkā (sk.). 

1995. gada 23. septembrī brāļu kapos tika iesvētīts no jauna izgatavotais piemiņas akmens Jānim Rebiņam, kuru 1960. gadā bija uzstādījusi kritušā māte un brālis Indulis. Okupācijas varasiestādes šo piemiņas zīmi bija aizvākušas un, kā stāsta, noslīcinājušas Gaujā. 

Oriģinālajā piemiņas akmenī bija iekalts teksts: 

SALDU DUSU
DZIMTENES
SMILTĪS.
DĀRGAIS DĒLS.
MĪĻO BRĀLI. 

TEV UN TAVIEM
CĪŅU BIEDRIEM.

1960. gadā uzstādītā piemiņas zīme Jānim Rebiņam
(Foto: Par vēlu mēs nedrīkstam būt... 39) 

Atjaunotajā piemiņas akmenī saglabāts tas pats teksts un tā izkārtojums, taču izpaliek pieturzīmes.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Avoti: Par vēlu mēs nedrīkstam būt: More 1944-1994. Red. Vītiņš, V., sast. Ābols, O. Rīga: Latvijas Daugavas Vanagu Centrālā valde; Latvijas Daugavas Vanagu Siguldas nodaļa, 1994, 84 lpp.; Kovtuņenko, R. Battle at More: A paticipant’s account of a battle against everwhelming odds. Rīga: Apvienība “Timermanis&Vējiņš”, 2009, 136 p.; Darba Balss, Nr. 133, 15.11.1990.; Laiks, Nr. 89, 06.11.1993.; Pavalstnieks, Nr. 35, 06.09.1994.; Laiks, Nr. 84, 19.10.1994.; Brīvā Latvija, Nr. 34, 04.09.1999.; tourism.sigulda.lv.

Salacgrīvas pagasta Stienūžu kapos LKOK Jāņa Kārta individuāls apbedījums

Atrodas Salacgrīvas pagasta Stienūžu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Kārts. 2017. gadā uz kapa uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne.

Veicot LKOK atdusas vietu iezīmēšanu bijušā Limbažu rajona teritorijā, piemiņas plāksni uzstādījusi biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa sadarbībā ar Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Limbažu nodaļu. Plāksnes uzstādīšana finansēta no valsts budžeta. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Kārts dzimis 1890. gada 7. jūlijā Svētciema pagastā. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

1912. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Baltijas jūras kara flotē uz kreisera “Admiral Makarov”. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies jūras kaujās pret Vācijas floti. 1916. gada martā pārvietots uz Murmansku traleru dienestā; ievainots laikā, ievainots vācu zemūdeņu uzbrukumā krievu transportkuģiem. 

1918. gada rudenī Arhangeļskā iestājies franču leģionā un sabiedroto ekspedīcijas korpusa sastāvā cīnījies pret lieliniekiem. Apbalvots ar Francijas Kara medaļu. 

1919. gada vasarā devies uz Latviju, kur ieradies ar angļu karakuģi 3. oktobrī, un tajā pašā dienā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 9. oktobrī Mārupes pagasta Tīriņmuižas rajonā kaprālis Kārts, “atsitot ienaidnieka uzbrukumu, izcēlās ar sevišķu drosmi, šajā kaujā ievainots”. Savukārt 1920. gada 11. janvārī Latgalē kaujā pie Indricas ciema “Kārts ar savu nodaļu apgāja lielinieku spārnu un straujā triecienā piespieda pretinieku bēgt, tā glābjot rotu no draudīgas situācijas”. 

Atvaļināts 1920. gada 25. septembrī. Jaunsaimnieks Svētciema pagasta Krustpilēs. Miris 1946. gadā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 238. lpp.; aloja.lv, 15.08.2017.

Lēdurgas kapos simbolisks LKOK ģenerāļa Hermaņa Buka apbedījums

Atrodas Lēdurgas kapos. 

2018. gadā dzimtas kapos uzstādīta piemiņas plāksne Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim ģenerālim Hermanim Bukam, kuru lielinieki noslepkavoja pēc deportēšanas uz PSRS teritoriju un kura patiesā atdusas vieta nav zināma. 

Vēsturiska atkāpe. Hermanis Buks dzimis 1896. gada 15. janvārī Limbažu pagasta Brančos lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Limbažu pilsētas skolā, vēlāk Pēterburgā izturējis reālskolas eksterņa eksāmenu. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada 12. augustā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis Preobraženskas gvardes pulkā. 1916. gada jūnijā beidzis Vladimira karaskolu Petrogradā, iegūstot praporščika pakāpi, un ieskaitīts 19. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā. 1916. gada 19. novembrī pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies Ziemassvētku un janvāra kaujās, kā arī kaujās pie Mazās Juglas 1917. gada augustā. 1917. gada aprīlī paaugstināts par podporučiku, bet oktobrī – par poručiku. No oktobra dienējis 5. Sibīrijas strēlnieku artilērijas pulkā, bet 1918. gada sākumā no armijas atvaļināts. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru un Staņislava ordeņa III šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. decembrī virsleitnanta pakāpē, dienējis Virsnieku rezerves rotā. 1919. gada 29. janvārī kaujā pie Skrundas  smagi ievainots. No februāra dienestu turpina Liepājas Jaunformējamajos spēkos, vēlāk – Rīgas Jaunformējamajos spēkos. Ar paša noorganizēto rotu iedalīts Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes II Cēsu bataljonā un cīnījies pret lieliniekiem pie Līvāniem. 1919. gada augustā ieskaitīts 2. Ventspils kājnieku pulkā un iecelts par bataljona komandieri. Septembrī paaugstināts par kapteini, skaitot no 1919. g. 22. maija. Vēlāk bataljona komandieris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas, 21. oktobrī vēlreiz ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. oktobrī Bolderājas kāpās pie Sakaru mājām, kad Buka komandētā bataljona rotas, “atrazdamās dienu iepriekš iekarotās, neiekārtotās pozīcijās, sāka atkāpties, Buks zem spēcīgas uguns sevišķi grūtos apstākļos apturēja atejošās rotas, sakārtoja tās un noturēja svarīgo pozīciju; tika ievainots kājā”. Savukārt 1920. gadā naktī uz 3. janvāri, kad Buks pēc ievainojuma bija atgriezies ierindā un piedalījās jau Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, viņš “ar savu vienību šķērsoja Daugavu Novajas-Nīcgales rajonā, izsita ienaidnieku no stipri nocietinātām pozīcijām, neatlaidīgi to vajāja, jau pirmajā dienā sasniedza līniju Vepri-Vārkava un tālāk sakāva ienaidnieku visā gājienā līdz pat valsts austrumu robežai”. Par nopelniem šajās kaujās 1920. gada novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 

1921. gada septembrī nosūtīts uz 1. jātnieku pulku un iecelts par eskadrona komandieri, no 1926. gada pulka komandiera palīgs. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, bet 1925. gadā – Polijas centrālo kavalērijas skolu un 1927. gada 18.novembrī paaugstināts par ģenerāli. 1929. gadā beidzis kara akadēmiskos astoņu mēnešu kursus, bet 1931. gadā – Polijas Augstāko karaskolu. No 1931. gada atradies 1. jātnieku pulka komandiera amatā. Lai iegūtu pulka komandēšanas cenzu, no 1935. līdz 1936. gadam pildījis 12. Bauskas kājnieku pulka komandiera pienākumus. No 1938. gada bijis armijas jātnieku inspektora vietas izpildītājs, bet no 1939. gada līdz 1940. gada 26. jūnijam – 1. Kurzemes divīzijas komandieris. 1939. gadā piešķirta ģenerāļa pakāpe. 

Pēc Neatkarības kara piešķirta jaunsaimniecība Kurcuma muižā. Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Viestura ordeņa II šķiru, Zviedrijas šķēpa ordeņa II šķiru, Polijas “Polonia Restituta” ordeņa III šķiru, Ungārijas Nopelnu ordeņa III šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu un vairākām jubilejas medaļām. 

Pēc komunistiskās okupācijas, sākoties Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada augustā iecelts par sevišķu uzdevumu virsnieku armijas komandiera rīcībā, bet oktobrī atvaļināts. Dzīvojis Rīgā un savās mājās Lēdurgas pagastā, kur 1941. gada 14. jūnijā apcietināts un deportēts uz PSRS. Notiesāts Saskaņā ar KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 13. daļu “par aktīvu darbību vai aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru”. Miris 1942. gada 18. augustā Maskavas Butirku cietumā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 102. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 128. lpp.; Krimuldas Novada Vēstis, Nr. 20 (541), 2018. gada decembris, 3. lpp.

Salacgrīvas kapos LKOK Miķeļa Tomsona individuāls apbedījums

Atrodas Salacgrīvas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Miķelis Tomsons. 

Vēsturiska atkāpe. Miķelis Tomsons dzimis 1900. gada 29. septembrī toreizējā Vecsalacas pagastā. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 4. jūnijā, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī Jelgavas apkaimē pie Zenes muižas ienaidnieka uzbrukuma laikā seržants Tomsons, “atrazdamies postenī tālu no citiem mūsu spēkiem, neļāva kareivjiem izklīst, uzstādīja ložmetēju un ar labi mērķētu uguni radīja ienaidniekam lielus zaudējumus, tā dodams iespēju mūsējiem sakārtoties un sekmīgi atsist uzbrukumu”. 

Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī Zemkopis Salacas pagasta Mūrniekos. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada janvārī apcietināts, atradies ieslodzījumā koncentrācijas nometnē Vorkutā. Pēc atbrīvošanas Latvijā atgriezies 1956. gadā. Strādājis par zirgkopi padomju saimniecībā jeb tā dēvētajā sovhozā “Ainaži”. Miris 1962. gada 9. septembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 525. lpp.

Salacgrīvas kapos LKOK Alfrēda Tenisona individuāls apbedījums

Atrodas Salacgrīvas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Tenisons. 

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Tenisons dzimis 1891. gada 5. decembrī toreizējā Vecsalacas pagasta Utēnu mājās. Pagastskolas izglītība. Strādnieks. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada septembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis rezerves pulkā. 1916. gadā pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāko pulku), piedalījies visās vienības kaujās līdz 1917. gada septembrim. Par kauju nopelniem Nāves salā un Tīreļpurvā 1916. gada decembrī apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru, paaugstināts par seržantu. Trīsreiz ievainots un kontuzēts. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada 18. jūnijā Ikšķiles priekštilta nocietinājumos izlūkgājiena laikā strēlnieks Tenisons “tika ievainots, taču palika ierindā līdz uzdevuma izpildei”. 

1918. gadā atzīts par ierindas dienestam nederīgu un pārcelts uz saimniecisko dienestu rezerves pulkā Staraja Rusā. Pēc Krievijas pilsoņkara atgriezies Latvijā. 

Jaunsaimnieks Salacas pagastā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kolhozā "Arājs", vēlāk Salacas un Ainažu padomju saimniecībās jeb tā dēvētajos sovhozos, zirgkopis. Miris 1965. gada 17. aprīlī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 518. lpp.

Salacgrīvas kapos LKOK Ādolfa Blūmentāla (Ošupa) individuāls apbedījums

Atrodas Salacgrīvas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ādolfs Blūmentāls (vēlāk – Ošups). 

Vēsturiska atkāpe. Ādolfs Blūmentāls dzimis 1897. gada 16. novembrī Rīgā. Studējis komerczinības. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Studentu bataljonā Caricinā. 1917. gadā beidzis 1. Pēterhofas praporščiku skolu, ieskaitīts 61. smagās lauku artilērijas divizionā, dienējis līdz 1918. gada februārim. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 20. decembrī, piedalījies kaujās līdz Neatkarības kara beigām. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī Zemgalē pie Cenas kroga, “kad ienaidnieka bruņuvilciens izlauzās cauri mūsu ķēdēm, [Vidzemes divīzijas štāba mīnmetēju rotas leitnants] Blūmentāls pretinieka ielenkumā turpināja vilciena apšaudi, piespieda to apstāties un pēc tam atkāpties”. 

1920. gadā pārcelts uz Zemgales artilērijas pulku, 1925. gadā uz Smagās artilērijas divizionu. 1927. gada novembrī atvaļināts kapteiņa pakāpē. Piešķirta jaunsaimniecība Bilskas pagastā. No 1930. gada dzīvojis Valkā, kasieris, pēc tam līdz 1942. gadam grāmatvedis Latvijas bankas Valkas nodaļā. Darbojies aizsargu organizācijā, bijis 7. Valkas aizsargu pulka fiziskās apmācības instruktors. 1940. gadā mainījis uzvārdu uz Ošups. 

Nacistiskās okupācijas laikā no 1942. gada 1. aprīļa līdz 1944. gada 1. septembrim strādājis par tulku Kriminālpolitiskajā policijā Valmierā. No 1944. gada septembra līdz 1945. gada maijam dienējis 4. latviešu būvbataljonā Vācijā. 1945. gada oktobrī atgriezies Latvijā. Zemkopis Bilskas pagastā. 

Komunistiskās okupācijas iestādes 1947. gada 18. oktobrī Blūmentālu apcietina, un 1948. gada 26. martā tā sauktās LPSR Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka kara tribunāls viņu notiesā par “dzimtenes nodevību”, piespriežot 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. 1956. gada 12. maijā PSRS Augstākās Padomes Prezidijs sodu samazinājis līdz 12 gadiem. Atradies ieslodzījumā toreizējā Kazahijas PSR Karlagā. 1957. gada 18. septembrī atbrīvots un izsūtīts nometinājumā uz Tomskas apgabalu. Latvijā atgriezies 1964. gada 13. janvārī. Dzīvojis Salacgrīvas Lekungās, pensionārs. Miris 1983. gada 25. februārī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 85. lpp.; Aizsargs, Nr. 1 (103), 1932. gads, 458. lpp.