Mores pagastā pie “Roznēniem” 2.PK kritušo latviešu leģionāru brāļu kapi

Atrodas Mores pagastā Jūdažu – Mores lielceļa malā pie “Roznēniem”. GPS 57.1015, 24.9939 

Lielākā daļa latviešu leģionāru, kas 1944. gada rudenī krita tā dēvētajās Mores kaujās, tika apbedīti tiešā frontes līnijas tuvumā. Vieni no šiem kaujas apstākļos ierīkotajiem brāļu kapiem atrodas pie tā sauktā Roznēnu ozola (reizēm arī tiek minēti kā brāļu kapi pie Zemzariem), kur tolaik tika apglabāti 33 kritušie karavīri. 

Komunistiskās okupācijas gados kapi tika nolīdzināti, pārvēršot tos lauksaimnieciski izmantojamā zemē. Tur atradušās gan ganības, gan labības lauks. Kā stāsta vietējie, okupācijas gados, cenšoties kaut neuzkrītoši iezīmēt kritušo latviešu karavīru atdusas vietu, melioratori pie Roznēnu ozola novietojuši lielu laukakmeni, kas tur atrodas joprojām.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Sākoties Atmodai, brāļu kapi kopš 1988. gada tikuši pamazām atjaunoti. Par to gādāja Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) Siguldas nodaļa, Latvijas Daugavas vanagu Siguldas kopa un Cēsu apriņķa Latvijas nacionālo karavīru biedrība. 1988. gadā uzsākta leģionāru apbedījuma vietu apzināšana, bet nākamajā gadā jau veikti pirmie priekšdarbi Roznēnu brāļu kapos. Ar Mores pagasta pašvaldības atbalstu 1990. gadā uzsākti pirmie brāļu kapu iekārtošanas darbi – nolīdzināts kapu lauks, izveidoti celiņi un uzbūvētas kāpnes, kas ved no lielceļa uz kapulauku. Tiek veikti vairāki kontrolrakumi kapu kopas robežu noteikšanai. 

1990. gada 11. novembrī te atklāts tēlnieka Andreja Jansona veidotais piemiņas akmens, kurā iekalts stateniski nostādīts zobens, bet pa labi no tā zem Latviešu leģiona formastērpa piedurknes uzšuves–vairodziņa atveidojuma teksts: 

ES TICĒJU –
TĒVZEME
BRĪVA
REIZ KĻŪS… 

KRITUŠO
LATVIEŠU LEĢIONĀRU
PIEMIŅAI
26. – 30. IX
1944 

1990. gadā uzstādītais un vēlāk saspridzinātais piemineklis

(Foto: Par vēlu mēs nedrīkstam būt... 38.)

Naktī uz 1990. gada 5. decembri piemiņas akmeni saspridzināja PSRS okupācijas armija. Tiek uzskatīts, ka tas noticis saskaņā ar toreizējā PSRS aizsardzības ministra Dmitrija Jazova pavēli. Tajā pašā naktī tika saspridzināti leģionāriem veltītie pieminekļi Codes pagasta Butku kapos (sk.), Jaunpils pagasta Saulīšu kalnā (sk.) un Džūkstē (sk.). 

Pēc dažām dienām saspridzinātā pieminekļa vietā tika uzstādīta kokā darināta pagaidu piemiņas zīme ar tekstu: “Šeit bija un būs kritušo latviešu leģionāru piemineklis.” Savukārt saspridzinātās piemiņas zīmes atlūzas novietotas Rozēnu ozola pakājē, taču vēlāk tās tiek aizvāktas. Jau nākamā gada 16. septembrī no Cēsīm tiek atvests un uzstādīts A. Jansona no jauna izgatavotais piemiņas akmens, kura svinīgā atklāšana notiek 28. septembrī.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi 

1991. gadā, uzvedot melnzemi, tiek paaugstināts kapulauka līmenis, tiek iestādīts klinteņu dzīvžogs, bet kapulauka malā – seši ozoliņi. Gadu vēlāk kapulauka galā iestāda vēl četrus ozoliņus. 

Laika gaitā brāļu kapos tika pārapbedīti citviet Mores, Mālpils un Allažu pagastos izklaidus apglabātie kritušie leģionāri. Tā, piemēram, 1993. gada 23. oktobrī Roznēnu brāļu kapos tika guldītas 30 kritušo karavīru mirstīgās atliekas, kas iepriekš bija apglabātas Mores vecajā muižnieku kapsētā pie Kartūžu muižas un pie “Torbām”. 1994. gada 28. maijā pārapbedītas divu pie Mores “Ataugām” atrasto kritušo leģionāru pīšļi. 

Kritušo karavīru mirstīgo atlieku ekshumācijā tehnisku atbalstu sniegusi gan Latvijas Brāļu kapu komiteja, gan Vācijas karavīru kapu apkopes organizācija “Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge”. 

Kritušo identificēšanā palīdzējuši arī vietējie pilsoņi, kas komunistiskās okupācijas laikā pirms kapa zīmju iznīcināšanas paspējuši pārrakstīt apglabāto vārdus. Alma Mitre no Mores pagasta “Kalna Mežakām” norakstījusi uz bērza krustiem esošos apbedīto leģionāru vārdus pie “Torbām”. Savukārt pie Allažu pagasta “Kalna Mūkiņām” apglabāto un vēlāk Roznēnu brāļu kapos pārapbedīto leģionāru vārdus no kapu zīmēm norakstījusi Biruta Tetere. Pie Roznēniem apglabāto vārdus bija pierakstījusi Elvīra Mežecka, taču dažus gadus pirms atmodas, viņa sarakstu iznīcinājusi. Daļu datu viņai gan izdevies restaurēt pēc atmiņas. 

Vēlāk brāļu kapos uzstādītas arī individuālas piemiņas plāksnes tur apbedītajiem karavīriem, kas veidotas pēc Rīgas Brāļu kapu plākšņu parauga. 

Jauniekārtotie brāļu kapi tika iesvētīti 1994. gada 24. septembrī, apritot 50. gadskārtai kopš Mores kaujām. Uz to brīdi Roznēnu brāļu kapos atdusējās jau 101 kritušais, taču pārapbedīšana turpinājās arī vēlākos gados, un līdz 2004. gadam te apglabāto karavīru skaits bija sasniedzis 117. Starp apbedītajiem ir 33 nezināmie, tajā skaitā arī kāds vācu armijas virsnieks. Vēlāk Roznēnu brāļu kapos ticis pārapbedīts arī Austrālijā mirušais Kārlis Vitkovskis, un šobrīd te uzstādītas 118 individuālās piemiņas plāksnes, kas izkārtotas sešās rindās. Pirmā rinda atrodas aiz pieminekļa, kas to nosacīti dala divās daļās. Pa kreisi no pieminekļa atrodas astoņas, bet pa kreisi – sešas plāksnes. Otrā rinda izvietota tieši priekšā piemineklim, un tajā atrodas 24 plāksnes. Pārējās rindas novietotas viena aiz otras virzienā uz lielceļu, kur atrodas ieeja brāļu kapos. Katrā no tām ir 20 plāksnes, pa desmit katrā puse no celiņa, kas ved pie pieminekļa.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi 

Piemiņas plāksnēs, sākot no kreisās puses, lasāmi sekojoši kritušo vārdi: 

Pirmā rinda – kareivis Ņikiforovs Bogdanovs (09.09.1922.-28.09.1944.), dižkareivis Staņilavs Bricis (02.05.1923.- 28.09.1944.), seržants Tālivaldis Celmiņš (11.02.1909.-27.09.1944.), dižkareivis Jānis Pleišs (10.05.1918.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Ganiņš (08.06.1924.- 28.09.1944.), Antons Čodars (13.04.1913. 29.09.1944.), nezināms, Kārlis Vitkovskis (04.08.1911.-24.06.2001. Austrālijā), dižkareivis Jānis Trušelis (09.03.1909.- 30.09.1944.), seržants Alfreds Leja (24.02.1901.- 27.09.1944.), kaprālis Jānis Ladusāns (12.04.1920.- 29.09.1944.), nezināms, nezināms, kareivis Richards Smiltnieks (1944. gada jūlijs). 

Otrā rinda – kareivis Jānis Rebiņš (26.04.1926.- 27.09.1944.), kareivis Jāzeps Vucenlazdāns (27.09.1944.), kareivis Karps Sokolovs (15.02.1912.- 27.09.1944.), dižkareivis Ervins Ducis (30.11.1920.- 27.09.1944.), dižkareivis Vilis Erdmanis (24.12.1919.- 30.09.1944.), dižkareivis Roberts Fuksis (04.04.1922-28.09.1944.), kareivis Alberts Grasis (10.04.1912.- 28.09.1944.), kareivis Ansis Ikše (12.09.1920.- 28.09.1944.), kareivis Staņislavs Irinovičs (09.05.1918.- 28.09.1944.), dižkareivis Pēteris Jakšs (23.10.1919.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Kainaizis (20.06.1921-28.09.1944.), dižkareivis Jānis Kalniņš (01.01.1924.- 27.09.1944.), dižkareivis Vladislavs Konovalos (01.10.1924.- 29.09.1944.), dižkareivis Elmārs Kida (03.02.1914.- 29.09.1944.), kareivis Augusts Meņģelis (14.08.1911.- 29.09.1944.), kareivis Meikulis Mortuzāns (02.10.1915-27.09.1944.), kareivis Jānis Putns (01.02.1908.- 28.09.1944.), kareivis Kārlis Pilmanis (06.11.1924.- 29.09.1944.), kareivis Arnolds Bērziņš (08.10.1914.- 02.10.1944.), Donāts Čevers (1923.- 27.09.1944.), kareivis Staņislavs Daņiļevičs (02.07.1923.- 27.09.1944.), dižkareivis Francis Odmanis (25.11.1925-28.09.1944.), kareivis Rūdolfs Bergins (22.09.1907.- 02.10.1944.). 

Trešā rinda – dižkareivis Rihards Mežulis (14.09.1926.- 28.09.1944.), kareivis Alberts Spura (24.07.1918.- 28.09.1944.), kareivis Arnolds Levis (18.03.1918.- 28.09.1944.), kareivis Antons Karasevs (25.04.1924.- 28.09.1944.), kareivis Fridrihs Laumanis (01.01.1909.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Gaters (06.10.1924.- 28.09.1944.), dižkareivis Augusts Ozoliņš (01.09.1908.- 27.09.1944.), kareivis Voldemārs Bože (10.04.1922.- 28.09.1944.), kareivis Fricis Lācis (08.08.1919.- 28.09.1944.), kareivis Andrejs Virbulis (06.02.1912.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Zābaks (25.12.1922.- 28.09.1944.), nezināms, kareivis Pēteris Belenskis (13.08.1921.- 27.09.1944.), nezināms, kareivis Alberts Vaslēks (07.01.1909.- 27.09.1944.), kareivis Erhards Krustiņš (27.08.1922.- 28.09.1944.), dižkareivis Georgijs Fridemanis (21.01.1921.- 28.09.1944.), kareivis Andrejs Mūrnieks (30.11.1921-28.09.1944.), kareivis Kārlis Pakalns (12.01.1921.- 27.09.1944.), kareivis Jūlijs Zirnis (18.11.1907.). 

Ceturtā rinda – nezināms, kareivis Žanis Rozentāls (22.10.1909.- 28.09.1944.), kareivis Laimonis Pelēkais (23.12.1923.- 03.10.1944.), kareivis Andrejs Dzenis (23.12.1923.-03.10.1944.), nezināms, nezināms, nezināms, dižkareivis Voldemārs Ingevics (25.07.1922.- 27.09.1944.), nezināms, nezināms vācu virsnieks, nezināms, Antons Kursītis (10.06.1922.- 28.09.1944.), kareivis Herberts Nāgelis (01.11.1923.- 29.09.1944.), kareivis Pēteris Gražulis (28.11.1924.- 29.09.1944.), dižkareivis Kārlis Antonovičs (17.08.1919.- 28.09.1944.), kareivis Artūrs Rubulis (28.08.1922.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Ceplis (09.07.1910.- 28.09.1944.), nezināms, nezināms, kareivis Gustavs Sietnieks (27.09.1944.). 

Piektā rinda – nezināms, nezināms, nezināms, dižkareivis Rihards Mucenieks (30.11.1923.- 01.10.1944.), nezināms, nezināms, nezināms, nezināms, kareivis Tālivaldis Brigaders (23.11.1923.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Miķelsons (09.02.1924.- 05.10.1944.), kareivis Vikentijs Laurinovičs (31.10.10.- 30.09.1944.), kaprālis Alberts Krombergs (24.07.1918.- 30.09.1944.), kareivis Jānis Lārmanis (06.06.1920.- 28.09.1944.), nezināms, nezināms, kareivis Arnolds Beitiņš (26.01.1916.- 28.09.1944.), kaprālis Arvīds Meķis (04.08.1922.- 28.09.1944.), nezināms, nezināms, kareivis Augusts Liepiņš (02.04.1912.- 28.09.1944.). 

Sestā rinda – nezināms, nezināms, kareivis Harijs Dzenītis (1944. gada septembris), kareivis Sergejs Volkovs (01.01.1918.- 27.09.1944.), kareivis Arvīds Duklavs (07.08.1919.- 28.09.1944.), virsseržants Kārlis Jansons (14.04.1912.- 04.10.1944.), kaprālis Jānis Levis (07.10.1914.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Rutkis (21.02.1920.- 28.09.1944.), leitnants Vilis Ješus (18.06.1906.- 29.09.1944.), kareivis Osvalds Jansons (05.09.1922.- 01.10.1944.), kareivis Alberts Bikaunieks (06.04.1919.- 04.10.1944.), kareivis Kārlis A. Šunelis (01.01.1920.- 29.09.1944.), virsseržants Staņislavs Jakušonoks (04.01.1915.- 26.09.1944.), kareivis Alfrēds Ezergailis (08.06.1923.- 28.09.1944.), kareivis Jānis Dilāns (21.03.1910.- 30.09.1944.), nezināms, nezināms, nezināms, nezināms, nezināms. 

Veicot pārapbedīšanu, ne visas Mores kaujās kritušo apbedījumu vietas izdevies atrast. Turklāt tuvinieki dažus kritušos ir pārapbedījuši dzimtas kapos. Tādēļ visu kritušo un bez vēsts pazudušo vārdi iegravēti memoriālajā sienā, kas uzstādīta netālu esošajā Mores kauju piemiņas parkā (sk.). 

1995. gada 23. septembrī brāļu kapos tika iesvētīts no jauna izgatavotais piemiņas akmens Jānim Rebiņam, kuru 1960. gadā bija uzstādījusi kritušā māte un brālis Indulis. Okupācijas varasiestādes šo piemiņas zīmi bija aizvākušas un, kā stāsta, noslīcinājušas Gaujā. 

Oriģinālajā piemiņas akmenī bija iekalts teksts: 

SALDU DUSU
DZIMTENES
SMILTĪS.
DĀRGAIS DĒLS.
MĪĻO BRĀLI. 

TEV UN TAVIEM
CĪŅU BIEDRIEM.

1960. gadā uzstādītā piemiņas zīme Jānim Rebiņam
(Foto: Par vēlu mēs nedrīkstam būt... 39) 

Atjaunotajā piemiņas akmenī saglabāts tas pats teksts un tā izkārtojums, taču izpaliek pieturzīmes.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Avoti: Par vēlu mēs nedrīkstam būt: More 1944-1994. Red. Vītiņš, V., sast. Ābols, O. Rīga: Latvijas Daugavas Vanagu Centrālā valde; Latvijas Daugavas Vanagu Siguldas nodaļa, 1994, 84 lpp.; Kovtuņenko, R. Battle at More: A paticipant’s account of a battle against everwhelming odds. Rīga: Apvienība “Timermanis&Vējiņš”, 2009, 136 p.; Darba Balss, Nr. 133, 15.11.1990.; Laiks, Nr. 89, 06.11.1993.; Pavalstnieks, Nr. 35, 06.09.1994.; Laiks, Nr. 84, 19.10.1994.; Brīvā Latvija, Nr. 34, 04.09.1999.; tourism.sigulda.lv.