Atrodas Salacgrīvas pagasta Stienūžu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Kārts. 2017. gadā uz kapa
uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne.
Veicot LKOK atdusas vietu iezīmēšanu bijušā Limbažu rajona teritorijā, piemiņas plāksni uzstādījusi biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa sadarbībā ar Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Limbažu nodaļu. Plāksnes uzstādīšana finansēta no valsts budžeta.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Kārts dzimis 1890. gada 7. jūlijā Svētciema pagastā. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis.
1912. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Baltijas jūras kara flotē uz kreisera “Admiral Makarov”. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies jūras kaujās pret Vācijas floti. 1916. gada martā pārvietots uz Murmansku traleru dienestā; ievainots laikā, ievainots vācu zemūdeņu uzbrukumā krievu transportkuģiem.
1918. gada rudenī Arhangeļskā iestājies franču leģionā un sabiedroto ekspedīcijas korpusa sastāvā cīnījies pret lieliniekiem. Apbalvots ar Francijas Kara medaļu.
1919. gada vasarā devies uz Latviju, kur ieradies ar angļu karakuģi 3. oktobrī, un tajā pašā dienā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 9. oktobrī Mārupes pagasta Tīriņmuižas rajonā kaprālis Kārts, “atsitot ienaidnieka uzbrukumu, izcēlās ar sevišķu drosmi, šajā kaujā ievainots”. Savukārt 1920. gada 11. janvārī Latgalē kaujā pie Indricas ciema “Kārts ar savu nodaļu apgāja lielinieku spārnu un straujā triecienā piespieda pretinieku bēgt, tā glābjot rotu no draudīgas situācijas”.
Atvaļināts 1920. gada 25. septembrī. Jaunsaimnieks Svētciema pagasta Krustpilēs. Miris 1946. gadā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri:
Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 238. lpp.; aloja.lv,
15.08.2017.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru