Apglabāti 30 latviešu karavīri, kas krituši 1944. gada
augustā un septembrī, aizstāvot Bausku pret uzbrūkošo PSRS armiju (sk.).
Sākoties Atmodai, komunistiskās okupācijas laikā
aizmirstībai nodotos brāļu kapus 1988. gada 2. oktobrī rīkotajā talkā sakopa
Vides aizsardzības kluba (VAK) Bauskas nodaļas aktīvisti, bet 1989. gada 25.
novembrī tur tika atklāts pēc VAK iniciatīvas uzstādītais granīta piemineklis.
Taču naktī uz 1990. gada 5. decembri to uzspridzināja PSRS okupācijas armija.
Šajā naktī saskaņā ar pavēli, ko, domājams, devis toreizējais PSRS aizsardzības
ministrs Dmitrijs Jazovs, tika uzspridzināti Otrajā pasaules karā kritušajiem
latviešu leģionāriem uzstādītie pieminekļi arī Mores pagasta Roznēnu brāļu kapos (sk.), Džūkstē (sk.) un Jaunpils Saulīšu kalnā (sk.).
1992. gadā uzspridzinātā pieminekļa vietā tika uzstādīts
masīvs koka krusts.
Savukārt 2002. gada 13. oktobrī tika atklāts jauns,
iznīcinātajam līdzīgs granīta piemineklis, kurā iekalts teksts:
PAR LATVIJAS
BRĪVĪBU KRITUŠIEM
1944. GADĀ
Avoti: Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”.
Rīga: Latvijas mediji, 2018. 277.lpp.; Komunisma Ceļš, Nr. 116,
29.09.1988.; Austrālijas Latvietis, Nr. 2047, 12.10.1990.; Laiks,
Nr. 2, 11.01.2003.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru