Atrodas Lēdurgas kapos.
2018. gadā dzimtas kapos uzstādīta piemiņas plāksne Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim ģenerālim Hermanim Bukam, kuru lielinieki noslepkavoja pēc deportēšanas uz PSRS teritoriju un kura patiesā atdusas vieta nav zināma.
Vēsturiska atkāpe. Hermanis Buks dzimis 1896. gada 15. janvārī Limbažu pagasta Brančos lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Limbažu pilsētas skolā, vēlāk Pēterburgā izturējis reālskolas eksterņa eksāmenu.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada 12. augustā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis Preobraženskas gvardes pulkā. 1916. gada jūnijā beidzis Vladimira karaskolu Petrogradā, iegūstot praporščika pakāpi, un ieskaitīts 19. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā. 1916. gada 19. novembrī pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies Ziemassvētku un janvāra kaujās, kā arī kaujās pie Mazās Juglas 1917. gada augustā. 1917. gada aprīlī paaugstināts par podporučiku, bet oktobrī – par poručiku. No oktobra dienējis 5. Sibīrijas strēlnieku artilērijas pulkā, bet 1918. gada sākumā no armijas atvaļināts. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru un Staņislava ordeņa III šķiru.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. decembrī virsleitnanta pakāpē, dienējis Virsnieku rezerves rotā. 1919. gada 29. janvārī kaujā pie Skrundas smagi ievainots. No februāra dienestu turpina Liepājas Jaunformējamajos spēkos, vēlāk – Rīgas Jaunformējamajos spēkos. Ar paša noorganizēto rotu iedalīts Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes II Cēsu bataljonā un cīnījies pret lieliniekiem pie Līvāniem. 1919. gada augustā ieskaitīts 2. Ventspils kājnieku pulkā un iecelts par bataljona komandieri. Septembrī paaugstināts par kapteini, skaitot no 1919. g. 22. maija. Vēlāk bataljona komandieris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas, 21. oktobrī vēlreiz ievainots.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. oktobrī Bolderājas kāpās pie Sakaru mājām, kad Buka komandētā bataljona rotas, “atrazdamās dienu iepriekš iekarotās, neiekārtotās pozīcijās, sāka atkāpties, Buks zem spēcīgas uguns sevišķi grūtos apstākļos apturēja atejošās rotas, sakārtoja tās un noturēja svarīgo pozīciju; tika ievainots kājā”. Savukārt 1920. gadā naktī uz 3. janvāri, kad Buks pēc ievainojuma bija atgriezies ierindā un piedalījās jau Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, viņš “ar savu vienību šķērsoja Daugavu Novajas-Nīcgales rajonā, izsita ienaidnieku no stipri nocietinātām pozīcijām, neatlaidīgi to vajāja, jau pirmajā dienā sasniedza līniju Vepri-Vārkava un tālāk sakāva ienaidnieku visā gājienā līdz pat valsts austrumu robežai”. Par nopelniem šajās kaujās 1920. gada novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
1921. gada septembrī nosūtīts uz 1. jātnieku pulku un iecelts par eskadrona komandieri, no 1926. gada pulka komandiera palīgs. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, bet 1925. gadā – Polijas centrālo kavalērijas skolu un 1927. gada 18.novembrī paaugstināts par ģenerāli. 1929. gadā beidzis kara akadēmiskos astoņu mēnešu kursus, bet 1931. gadā – Polijas Augstāko karaskolu. No 1931. gada atradies 1. jātnieku pulka komandiera amatā. Lai iegūtu pulka komandēšanas cenzu, no 1935. līdz 1936. gadam pildījis 12. Bauskas kājnieku pulka komandiera pienākumus. No 1938. gada bijis armijas jātnieku inspektora vietas izpildītājs, bet no 1939. gada līdz 1940. gada 26. jūnijam – 1. Kurzemes divīzijas komandieris. 1939. gadā piešķirta ģenerāļa pakāpe.
Pēc Neatkarības kara piešķirta jaunsaimniecība Kurcuma muižā. Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Viestura ordeņa II šķiru, Zviedrijas šķēpa ordeņa II šķiru, Polijas “Polonia Restituta” ordeņa III šķiru, Ungārijas Nopelnu ordeņa III šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu un vairākām jubilejas medaļām.
Pēc komunistiskās okupācijas, sākoties Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada augustā iecelts par sevišķu uzdevumu virsnieku armijas komandiera rīcībā, bet oktobrī atvaļināts. Dzīvojis Rīgā un savās mājās Lēdurgas pagastā, kur 1941. gada 14. jūnijā apcietināts un deportēts uz PSRS. Notiesāts Saskaņā ar KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 13. daļu “par aktīvu darbību vai aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru”. Miris 1942. gada 18. augustā Maskavas Butirku cietumā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 102.
lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast.
Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 128. lpp.; Krimuldas Novada Vēstis, Nr. 20 (541), 2018. gada
decembris, 3. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru