Atrodas Mores centrā Siguldas un Saules ielu krustojumā. GPS 57.0816, 25.0898
1992. gada 10. novembrī Mores centrā, iepretim tolaik vēl iecerētajam Mores kauju piemiņas parkam, tika atklāts tēlnieka Harija Sprinča darinātais piemineklis Mores kaujās kritušajiem latviešu leģionāriem. To veido divi viens uz otra uzstatīti laukakmeņi.
.jpg)
.jpg)
Augšējā, kas horizontāli uzstādīts uz otra, pamatni veidojošā akmens, iekalts guleniski novietots zobens un Latviešu leģiona formastērpa piedurknes uzšuves–vairodziņa atveidojums.
Augšējā akmens kreisajos sānos iekalti autora iniciāļi un pieminekļa izgatavošanas gadskaitlis – SH 92.
Savukārt kreisajos sānos iestrādāta vara plāksnīte ar tekstu:
DAUGAVAS VANAGU
TORONTO NODAĻAS
VELTĪJUMS
Pamatni veidojošajā granīta bluķī iekalts teksts:
LATVIJA, TU ZEME SVĒTĀ
TEVI SARGĀT MŪSU GODS
LATVIEŠU
LEĢIONA
KARAVĪRIEM
MORES KAUJA
1944.G.25.-29.SEPTEMBRĪ
Piemineklis uzstādīts ar Daugavas vanagu Toronto nodaļas finansiālo atbalstu.
Vēlāk otrpus ceļam iepretī piemineklim izveidots Mores kauju piemiņas parks. Tā projektu izstrādājis arhitekts Jēkabs Trusiņš, kas kopā ar arhitekti Ievu Miķelsoni bija arī projekta vadītāji, kamēr darbu uzraudzību veica arhitekte Aiga Rāte.
.jpg)
Galvenā ieeja parkā iezīmēta ar atsevišķu piemiņas zīmi – rupji apstrādātu laukakmeni, kurā iekalts teksts:
MORES KAUJU
25.09.1944. – 06.10.1944.
PIEMIŅAS PARKS
.jpg)
Piemiņas zīmes aizmugurē kreisajā pusē virsma pulēta, un tajā iegravēts teksts:
Parks izveidots, pateicoties
leģendārajam virsniekam
Viestura ordeņa kavalierim
Rolandam
Kovtuņenko
1924 – 2011
Mores kauju varonim,
rotas komandierim
2005. gada 1. oktobrī parkā atklāta memoriālā siena, kurā iegravēti uz to brīdi apzināto 183 Mores kaujās kritušo un bez vēsts pazudušo latviešu leģionāru vārdi.
Joslā, ko veido sienas augšējā malā iestrādātās pulēta melna granīta plāksnes, iekalts teksts:
MORES KAUJĀ KRITUŠIE UN PAZUDUŠIE LATVIEŠU KARAVĪRI
1944. GADĀ NO 25. SEPTEMBRA LĪDZ 6. OKTOBRIM
Sienas vidusdaļā iestrādātas četras pulētas, melna granīta plāksnes, kurās iegravēti kritušo vārdi, kas katrā no plāksnēm izkārtoti divās slejās.
Pirmajā plāksnē, kas atrodas augšējā kreisajā stūrī, lasāms:
kar. AFANASJEVS PĒTERIS 2.p. 1910.28.VII 1944.28.IX
kar. ALKSNĪTIS JĒKABS 2.p. 1911.11.VI 1944.27.IX
ANTONOVIČS KĀRLIS 1.p. 1910.17.VIII 1944.28.IX
kpr. BAUMANIS 6.p. 1920 1944.28.IX
kar. BĀLIŅŠ VOLDEMĀRS pazudis 1918.5.VIII 1944.27.IX
BEITIŅŠ ARNOLDS 6.p. 1906.26.I 1944.28.IX
kar. BEĻINSKIS PĒTERIS 6.p. 1921.13.VIII 1944.27.IX
kar. BERGINS RŪDOLFS 1.p. 1907.22.IX 1944.2.X
kar. BERGMANIS ARNOLDS 2.p. 1923.25.IV 1944.6.X
kar. BĒRTS ALFRĒDS 1922.30.I 1944.30.IX
kar. BĒRZIŅŠ ARNOLDS 1.p. 1914.8.IX 1944.2.X
kpr. BIKAUNIEKS ALBERTS 2.p.5.rt. 1919.6.IV 1944.26.IX
BIKŠE JĀNIS 1924.7.xi 1944.30.IX
kar. BLEIDELIS JĀNIS 6.p. 1923.28.VIII 1944.28.IX
kar. BOGDĀNOVS ŅIKIFORS 1.p. 1922.9.IX 1944.28.IX
kar. BORSKIS STAŅISLAVS 2.p. 1921.12.V 1944.28.IX
kar. BOŽE VOLDEMĀRS 6.p. 1922.10.IV 1944.28.IX
kar. BRICIS ALFRĒDS 2.p.13.rt. 1927.8.IV 1944.26.IX
dkar. BRICIS STAŅISLAVS 1.p. 1923.2.V 1944.30.IX
kar. BRICIS VOLDEMĀRS 2.p.13.rt. 1925.5.IX 1944.26.IX
kar. BRIGADERS TĀLIVALDIS 6.p. 1923.23.XI 1944.28.IX
kar. BUDRĒVICS ARNOLDS 1.p. 1912.27.VII 1944.30.IX
BUĶIS 6.p. 1944.5.X
BUNDZENIEKS ŽANIS 6.p. 1923.10.VI 1944.26.IX
kar. CEKULIS LEONS 2.p.4.rt. 1920.3.V 1944.25.IX
serž. CELMIŅŠ TĀLIVALDIS 1.p. 1909.11.II 1944.27.IX
CEPLIS JĀNIS 1910.09.VII 1944.28.IX
serž. CĪRULIS KĀRLIS 6.p. 1913.25.II 1944.29.IX
kar. ČEREČINSKIS KAZIMIRS 6.p. 1908.24.VII 1944.28.IX
kar. ČEVERS DONĀTS 1.p. 1923. 1944.27.IX
kar. ČODARS ANTONS 1.p. 1913.13.IV 1944.29.IX
kar. DAŅIĻĒVIČS STAŅISLAVS 1.p. 1923.2.VII 1944.27.IX
kar. DILĀNS JĀNIS 6.p. 1910.21.III 1944.30.IX
dkar. DIŽPĒTERIS ALFRĪDS 2.p./pazudis 1906.20.IX 1944.27.IX
dkar. DOSMANIS RIHARDS 2.p. 1924.24.VIII 1944.27.IX
dkar. DUCIS ERVĪNS 1.p. 1920.30.XI 1944.27.IX
kar. DUKLAVS ARVĪDS 6.p. 1919.7.VIII 1944.28.IX
dkar. DUNCĀNS ALFRĪDS 1906.20.IX 1944.25.IX
dkar. DUNDE ERNESTS 6.p. 1906.27.X 1944.26.IX
dkar. DZELZĪTIS JĀNIS 1911.11.V 1944.26.IX
DZENIS ANDREJS 6.p. 1923.23.XII 1944.3.X
kar. DZENĪTIS HARIJS 6.p.
kar. EZERGAILIS ALFRĒDS 2.p.6.rt. 1923.8.VI 1944.28.IX
kar. EZERGAILIS ELMĀRS 6.p. 1920.7.I 1944.28.IX
dkar. ĒRDMANIS VILIS 1.p. 1919.24.XII 1944.30.IX
dkar. FRĪDMANIS GEORGIJS 6.p. 1921.21.I 1944.27.IX
Otrajā plāksnē, kas atrodas augšējā labējā stūrī, iegravēti sekojoši vārdi:
dkar. FUKSIS ROBERTS 1.p. 1922.4.VI 1944.28.IX
kar. GANIŅŠ JĀNIS 1.p. 1924.8.VI 1944.28.IX
kar. GATERS JĀNIS 6.p. 1924.6.X 1944.28.IX
kar. GOLUBEVS NIKOLAJS pazudis 1910.26.VI 1944.28.IX
kar. GRASIS ALBERTS 1.p.1912.10.04. 1944.28.IX
kar. GRAZDIŅŠ JĀNIS 1906.11.VI 1944.25.IX
kar. GRAŽULIS PĒTERIS 6.p. 1924.28.XI 1944.25.IX
kar. IKŠE ANSIS 1.p. 1920.12.IX 1944.28.IX
dkar. INGEVICS VOLDEMĀRS 6.p. 1922.22.VII 1944.27.IX
kar. IRBE EIŽENS 6.p. 1922.30.XI 1944.26.IX
kar. IRINOVIČS STAŅISLAVS 1.p. 1918.9.V 1944.28.IX
vserž. JAKUŠONOKS STAŅISLAVS 2.p.7.rt.pazudis 1915.4.I 1944.29.IX
dkar. JAKŠS PĒTERIS 1.p. 1919.23.X 1944.28.IX
kar. JANSONS ANDREJS pazudis 1924.10.XII 1944.27.IX
vserž. JANSONS KĀRLIS 2.p.5.rt. 1912.14.IV 1944.4.X
kar. JANSONS OSVALDS 2.p.6.rt. 1922.5.IX 1944.1.X
kpr. JAUNZEMS PĒTERIS 2.p.3.rt./pazudis 1914.29.X 1944.26.IX
kar. JĒKABSONS ARTŪRS 2.p. 1909.7.V 1944.28.IX
ltn. JEŠUS VILIS 2.p.5.rt. 1906.18.VI 1944.29.IX
kar. KAINAIZIS JĀNIS 1.p. 1921.20.VI 1944.28.IX
dkar. KALNIŅŠ JĀNIS 1.p. 1924.1.I 1944.27.IX
kar. KAMERĀDS JĀNIS 6.p. 1923.18.X 1944.25.IX
kar. KARASEVS ANTONS 6.p. 1920.25.IV 1944.28.IX
kpr. KAŽOKS KRIŠS pazudis 1905.9.III 1944.30.IX
kar. KISLAKS VALĒRIJS 1924.18.I 1944.30.IX
kar. KLEINS ARNOLDS 1920.19.I 1944.25.IX
kar. KOKRĪTIS 2.p. 1927 1944.29.IX
kar. KONOVĀLOVS VLADISLAVS 1.p. 1924.1.X 1944.29.IXkpr.
KRAPŠ VOLDEMĀRS 1904.7.III 1944.28.IX
dkar. KREĶELIS PAULS 2.p.2.rt. 1912.30.VII 1944.27.IX
kpr. KROMBERGS ALBERTS 6.p. 1918.24.VII 1944.30.IX
kar. KRŪMIŅŠ VALDIS 6.p. 1925.16.XI 1944.28.IX
kar. KRUSTIŅŠ ERHARDS 6.p. 1922.27.VIII 1944.28.IX
dkar. ĶIDA ELMĀRS 1.p. 1914.3.II 1944.29.IX
dkar. ĶIRSĪTIS JĀNIS 1.p. 1915.2.VI 1944.29.IX
kar. KUNDZIŅŠ LAIMONIS 1912.7.IX 1944.27.IX
kar. KURSĪTIS ANTONS 6.p. 1922.10.VI 1944.28.IX
kar. KUŠNER VLADIMIRS pazudis 1914.6.XI 1944.28.IX
kar. LĀCIS FRICIS 6.p. 1919.8.VIII 1944.28.IX
kar. LĀCIS JĀNIS 1.p./pazudis 1908.17.VI 1944.26.IX
kar. LADUSĀNS JĀNIS 1.p. 1920.12.IV 1944.29.IX
kar. LAIZĀNS ALBERTS 2.p.2.rt. 1922.13.II 1944.27.IX
kar. LĀRMANIS JĀNIS 6.p. 1920.6.VII 1944.28.IX
kar. LAUMANIS FRIDRIHS 6.p. 1909.1.I 1944.28.IX
kar. LAURINOVIČS VIKENTIJS 6.p. 1910.30.X 1944.28.IX
kar. LAPSA VILIS 6.p. 1917.16.IV 1944.28.IX
Trešajā plāksnē, kas atrodas kreisajā apakšējā stūrī, iegravēti šādi kritušo vārdi:
serž. LEJA ALFRĒDS 1.p. 1901.24.II 1944.27.IX
kar. LEVANS JĀNIS 1923.29.VII 1944.25.IX
kar. LEVIS ARNOLDS 6.p. 1918.18.III 1944.28.IX
kpr. LEVIS JĀNIS 2.p.7.rt. 1914.2.X 1944.28.IX
kar. LIEPIŅŠ AUGUSTS 6.p. 1912.2.IV 1944.28.IX
dkar. MARKEVICS VIĻUMS pazudis 1921.16.IX 1944.28.IX
kar. MARTUŠĒVICS IGNATS pazudis 1924.24.XII 1944.27.IX
kpr. MAZULIS JĀNIS pazudis 1908.1.IX 1944.26.IX
kar. MEDNIS JŪLIJS 6.p. 1913.9.IX 1944.5.X
kar. MEĶIS ARNOLDS ARVĪDS 6.p. 1922.4.VIII 1944.28.IX
kar. MEŅĢELIS AUGUSTS 1.p. 1911.14.VIII 1944.28.IX
dkar. MEŽULIS RIHARDS 6.p. 1925.14.IX 1944.28.IX
kpr. MIĶELIS LUDVIGS 6.p. 1922.17.VII
kar. MIĶELSONS JĀNIS 6.p. 1922.9.II 1944.5.X
dkar. MILLERSONS JĀNIS 2.p. 1914.13.V 1944.26.IX
dkar. MILNIS KĀRLIS 2.p./pazudis 1907.1.III 1944.27.IX
kar. MORTUZĀNS MEIKULIS 1.p. 1915.2.X 1944.27.IX
dkar. MUCENIEKS RIHARDS 6.p. 1907.18.XI 1944.28.IX
kar. MUIŽNIEKS JĀZEPS 6.p. 1909.22.I 1944.28.IX
kar. MŪRNIEKS ANDREJS 6.p. 1921.30.XI 1944.28.IX
NĀGELS HERBERTS 23.1.XI 1944.29.IX
kpr. NIKOLAKS ARTEMIJS 2.p./pazudis 1913.2.V 1944.26.IX
kar. ŅIKĪTOVS NIKOLAJS pazudis 1920.29.XI 1944.27.IX
dkar. ODMANIS FRANCIS 1.p. 1925.25.XI 1944.28.IX
dkar. OZOLIŅŠ AUGUSTS 6.p. 1908.1.IX 1944.27.IX
kar. OZOLS FRIDRIHS 6.p. 1920.1.III 1944.28.IX
kar. PAKALNS KĀRLIS 6.p. 1912.12.I 1944.27.IX
dkar. PANCERS ARNOLDS 6.p. 1901.9.V 1944.28.IX
dkar. PEIPIŅŠ ALOIZS 6.p. 1919.24.VII 1944.28.IX
kar. PELĒKAIS LAIMONIS 6.p. 1924.18.VI 1944.3.X
dkar. PELŠS JĀNIS 1.p. 1918.10.V 1944.28.IX
kar. PILMANIS KĀRLIS 1.p. 1924.6.XI 1944.29.IX
kar. POSTERS (POSERTS) JŪLIJS 6.p. 1908.12.VII 1944.30.IX
kar. PUIDZE ARVĪDS pazudis 1922.18.IV 1944.27.IX
kar. PUKSTS JĀNIS pazudis 1908.14.X 1944.27.IX
kar. PUĶĪTE JĀNIS pazudis 1918.14.X 1944.27.IX
kar. PUĶUDRUVA LUDVIKS 6.p./pazudis 1915.28.V 1944.30.IX
kar. PULVERIS JĀNIS 1.p./pazudis 1906.29.XI 1944.27.IX
PUTNIŅŠ 1.p. 1918 1944.26.IX
kar. PUTNS JĀNIS 1.p. 1908.1.II 1944.28.IX
kar. RAMBA ĒVALDS 1.p. 1924.4.III 1944.29.IX
kar. REBIŅŠ JĀNIS 1.p. 1926.24.IV 1944.27.IX
kar. REINHOLDS KĀRLIS 1906.24.XI 1944.30.IX
dkar. REIZNIEKS ANDREJS 1911.25.XI 1944.25.IX
kar. REIZNIEKS JĀNIS 1919.10.VII 1944.25.IX
kar. RIKUMS MODESTS pazudis 1917.14.VII 1944.28.IX
ROZENTĀLS ŽANIS 6.p. 1909.22.X 1944.28.IX
Ceturtajā plāksnē, kas atrodas labējā apakšējā stūrī, lasāmi sekojoši kritušo vārdi:
kar. ROZIŅŠ HARIJS 1922.21.I 1944.28.IX
kar. RUBENIS JĀNIS pazudis 1924.13.VI 1944.26.IX
kpr. RUBIKS JĀNIS 2.p. 1909.30.VI 1944.26.IX
kar. RUBULIS ARTŪRS 2.p. 1922.28.VIII 1944.28.IX
kpr. RUDZONS NIKOLAJS 2.p. 1911.15.IV 1944.26.IX
kar. RUTKIS JĀNIS 2.p. 1920.21.II 1944.28.IX
kar. SIETNIEKS GUSTAVS 6.p. 1944.27.IX
kar. SILANAGLIS ALBERTS pazudis 1917.25.II 1944.29.IX
kar. SILASPROĢIS PĒTERIS 1926.2.I 1944.25.IX
kar. SILIŅŠ ARVĪDS pazudis 1907.25.IX 1944.30.IX
kar. SKRABIS ANTONS 1915.3.I. 1944.28.IX
kar. SKVARAUSKIS JUSTINS pazudis 1919.14.V 1944.26.IX
kar. SOKOLOVS KARPS 6.p. 1912.15.II 1944.27.IX
kar. SPROĢIS JŪLIJS 6.p. 1919.23.I 1944.28.IX
kar. SPURA ALBERTS 6.p. 1918.24.VII 1944.28.IX
ltn. STRĪPNIEKS JĀNIS 1.p. 1913.19.IX 1944.29.IX
dkar. SUDZĀNS ALFONS 2.p. 1922.2.II 1944.28.IX
kar. ŠAICĀNS BRUNIS 2.p./pazudis 1908.12.XI 1944.27.IX
dkar. ŠĪRANTS ERNESTS 2.p. 1909.5.XI 1944.27.IX
dkar. ŠTEINS ANTONS 1.p./pazudis 1911.10.III 1944.29.IX
kar. ŠTICERIS ALFRĒDS 2.p. 1913.5.VI 1944.27.IX
kar. ŠUNELIS KĀRLIS 2.p.6.rt. 1920.1.I 1944.29.IX
ltn. TEIHMANIS ERNESTS 2.p.III btl. 1944.27.IX
dkar. TETERIS ALFRĒDS pazudis 1909.23.I 1944.27.IX
kar. TORŅILOVS MĀRIS 1923.1.X 1944.27.IX
TRUŠELIS JĀNIS 2.p. 1909.9.III 1944.30.IX
kar. TURLAIS IGNATS 2.p. 1900.2.I 1944.27.IX
kar. UČS JUKUMS 2.p. 1917.25.XII 1944.26.IX
dkar. UMBRAŠKO JĀZEPS 2.p. 1920.28.VII 1944.28.IX
kar. UPMALIS VOLDEMĀRS 1916.3.VII 1944.28.IX
kar. URNĪTIS ĒRIKS 2.p. 1924.11.VI 1944.27.IX
kar. VAGELS EDUARDS pazudis 1922.30.V 1944.26.IX
kar. VALDBERGS PĒTERIS pazudis 1917.31.VII 1944.29.IX
kar. VASARĀJS ALBERTS 2.p. 1910.16.V 1944.27.IX
VĀSLEKS ALBERTS 6.p. 1909.2.I 1944.27.IX
VIRBULIS ANDREJS 6.p./pazudis 1912.6.II 1944.28.IX
kar. VOLANSKIS EDUARDS 2.p. 1914.24.VII 1944.27.IX
VOLKOVS SERGEJS 6.p. 1918.1.I 1944.27.IX
VUCENLAZDĀNS JĀZEPS 2.p.
ZĀBAKS JĀNIS 1922.25.XII 1944.28.IX
kar. ZĀLĪTIS ALTS 1922.2.III 1944.5.X
ZIEMELIS ALEKSANDRS 1915.15.XI 1944.28.IX
dkar. ZIRNIS JŪLIJS 6.p. 1907.18.XI 1944.28.IX
JĀNIS 2/1.p. 1909.9.III 1944.30.IX
NEZINĀMS
NEZINĀMS
NEZINĀMS
1. piezīme. Šķiet, ka vārdu iegravēšanas procesā izlaisti divu kritušo vārdi – Roberts Kampe, 28.08.1909.-29.09.1944. (R. Kovtuņenko publicētajā sarakstā Nr. 69) un Kokorītis Eduards, 01.01.1921.-29.09.1944. (R. Kovtuņenko publicētajā sarakstā Nr. 74). Domājams, ka nolūkā saglabāt sākotnēji iecerēto vārdu skaitu – 186 – “Nezināms” saraksta beigās iegravēts trīs reizes. Kā liecina Kovtuņeko saraks un piezīme pie tā, sākotnēji uzraksts “Nezināms” tika attiecināts uz vienu konkrētu karavīru, kura vārds vismaz pieļāvuma formā varētu būt arī zināms – V. Novikovs, kas it kā ticis apglabāts Roznēnu brāļu kapos (sk.).
2. piezīme. Vēlāk Udo Sietiņš šo sarakstu vēl papildinājis ar pieciem vārdiem – 6. (44.) pulka 7. rotas kareivis Floriāns Vjaters (06.05.1923.-30.09.1944.), 6. (44.) pulka 7. rotas kareivis Osvalds Vindelis (09.01.1920.- 30.09.1944.), 6. (44.) pulka 2. rotas kareivis Agotoņins Vorobjovs (24.02.24.-05.10.1944.), 2. (43.) pulka 2. rotas kareivis Edmunds Volganskis (24.07.1924.-25.09.1944.), 2. (43.) pulka 3. rotas kareivis Jānis Vistrieks (25.09.1944.).
Memoriālās sienas cokola daļā kreisajā pusē iestrādātajā plāksnē iegravēts teksts:
TEC, SAULĪTE, TECĒDAMA,
ES PALIKU PAVĒNĪ.
NAVA SAVAS MĀMULIŅAS,
KAS IECELTU SAULĪTĒ.
Pa kreisi no memoriālās sienas novietots piemiņas akmens, kurā iekalta krusta zīme.
2002. gadā tika iesvētīta uz parka teritorijas robežas esošā piemiņas zīme, ko vēl komunistiskās okupācijas laikā uzstādījis Ēriks Plūcis kādam netālu kritušajam nezināmajam latviešu leģionāram – ložmetējniekam. Kritušā pīšļus kopā ar ložmetēja atliekām un patronu čaulītēm pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados meliorācijas darbu laikā bija uzgājis traktorists Ernests Gūtmanis. Ē. Plūcis nezināmā karavīra mirstīgās atliekas atguvis un nerūsējošā tērauda urnā, ko izgatavojis viņa kādreizējais ieslodzījuma biedrs vienā no Mordovijas koncentrācijas nometnēm Ādolfs Lapenieks, apbedījis netālu no to atrašanas vietas. Kapavietu Ē. Plūcis vēlāk, 1988. gadā, iezīmējis ar pašizgatavotu piemiņas akmeni. 2004. gadā kritušais leģionārs tiek pārapbedīts Roznēnu brāļu kapos (sk.).
(Foto: Battle at More, 91)
Parka teritorijā daļēji atjaunoti arī kādreizējie ierakumi leģionāru pozīcijās un izbūvēta bunkura kopija.
Vēsturiska atkāpe. 1944. gada septembra vidū vācu virspavēlniecība uzsāka strauju 18. armijas atvilkšanu no Igaunijas, un atejošās vienības virzījās gar Latviju aizstāvošās 16. armijas aizmuguri uz Rīgu un tālāk uz Kurzemi.
Tikmēr Latviešu leģiona 19. (2.) divīzija saņēma pavēli atstāt Tirzas pozīcijas, un atiešana tika uzsākta 19. septembrī. Naktī uz 25. septembri divīzija sasniedza tā dēvētās Siguldas pozīcijas, ieņemot līniju no Siliņiem (aptuveni trīs kilometri uz dienvidiem no Mores) līdz Purlauriem (aptuveni trīs kilometrus uz ziemeļiem no Kārtūžiem). Pa labi pozīcijas ieņēma 44. (6.) pulks, bet pa kreisi – 42. (1.) pulks, kamēr 43. (2.) pulks palika rezervē Allažu rajonā.
Mēģinot pārraut 18. armijas atkāpšanās ceļu, lielinieki 26. septembrī sāka spēcīgu, tanku atbalstītu uzbrukumu virzienā Nītaure-Sigulda, kura smagumpunkts skāra 19. divīziju. Latviešu sektorā krievi uzbruka šaurā frontē gar lielceļu Nītaure-Kārtūži, ko aizsargāja 44. pulks. Neskatoties uz ienaidnieka skaitlisko pārspēku, leģionāri visus uzbrukumus atvairīja.
Nākamajā dienā, ievadot kaujā arvien jaunus un jaunus spēkus, krievi uzbrukumus atkal atjaunoja. Latviešu artilērijai beidzās munīcija, un 44. pulka karavīri tika pakļauti netraucētai pretinieka smago ieroču ugunij. Krieviem trīs reizes izdevās ielauzties latviešu pozīcijās pie Mazratniekiem, taču katru reizi tie pretuzbrukumos tika atsviesti atpakaļ. Pusdienlaikā kaujās tika iesaistīts rezervē esošā 43. pulka II bataljons. Pēcpusdienā kauja turpinājās ar vēl lielāku intensitāti. Leģionāri iznīcināja četrus no krievu tankiem, kas bija ielauzušies latviešu pozīcijās, un pēc tam pretinieka kaujas rati tām vairs neuzdrošinājās tuvoties. Naktī uz 28. septembri lielinieki vēl divas reizes ielauzās latviešu pozīcijās, taču atkal tika atsisti.
28. septembra rītā leģiona artilēristi beidzot saņēma munīciju, un tas latviešu stāvokli ievērojami atviegloja. Lai gan pretinieks neatlaidīgi turpināja savus uzbrukumus, lielus panākumus tam neizdevās gūt. Uzbrucēji gan ielauzās aizstāvju pozīcijās starp Mazratniekiem un Mazkaķēniem, izvēršoties tuvējā mežā, taču ar prettriecienu frontes pārrāvums tika likvidēts un ielenktie krievi iznīcināti.
Pievakarē krieviem negaidīti izdevās ielauzties 42. pulka ierakumos
augstienē, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Kartūžu muižas, taču 29.
septembra rītā ar pretuzbrukumu, ko atbalstīja seši vācu pašgājējlielgabali,
lielinieki, nodarot tiem lielus zaudējumus, tika padzīti.
29. septembrī sarkano uzbrukumi turpinājās, taču tie vairs nebija tik intensīvi. Arī nākamajā dienā notika daži nenozīmīgi uzbrukumi, kas tika viegli atsisti. Mores kaujas faktiski bija noslēgušās. Pēc vācu virspavēlniecības pavēles saņemšanas naktī uz 6. oktobri 19. divīzija Siguldas pozīcijas atstāja. Līdz ar to bija beigušās divīzijas kaujas Vidzemē, un tā sāka atkāpšanos uz Kurzemi.
Mores kaujās krita aptuveni 200 latviešu leģionāru, bet apmēram 650 guva ievainojumus. Lai gan par lielinieku zaudējumiem precīzu ziņu nav, tiek lēsts, ka kritušo krievu skaits varētu būt sasniedzis aptuveni 3000.
Latviešu leģionāri ar savu sīvo pretestību Mores kaujās deva nozīmīgu ieguldījumu vācu 16. armijas frontes noturēšanā, kas ļāva 18. armijas vienībām netraucēti atkāpties, kā arī nodrošināja iespēju daudziem latviešu bēgļiem atstāt Vidzemi, daļai no tiem paverot iespēju vēlāk doties uz Rietumiem un paglābties no atkārtotās komunistiskās okupācijas.
Avoti: Kovtuņenko, R. Battle at More: A paticipant’s account of a battle against everwhelming odds. Rīga: Apvienība “Timermanis&Vējiņš”, 2009, 89-91, 94-95, 131-135 p.; Silgailis, A. Latviešu leģions: Dibināšana, formēšana un kaujas gaitas Otrā pasaules karā. Rīga: Junda, 2001. 126.-129. lpp.; Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā: Dokumentu un atmiņu krājums. 5. sēj. Kaujas Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē. Sast. Kociņš, R. Västerås: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1977. 55.-57. lpp.; Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”: Latvijas Otrā pasaules kara stāsti. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 269.-278. lpp.; Latvijas enciklopēdija. 4. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2007. 475. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 2, 2003. gada marts/aprīlis, 75. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 1, 2005. gada janvāris/marts, 59. lpp.; Latvija Amerikā, Nr. 40, 08.10.2005.; tourism.sigulda.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru