Atrodas Salacgrīvas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ādolfs Blūmentāls (vēlāk – Ošups).
Vēsturiska atkāpe. Ādolfs Blūmentāls dzimis 1897. gada 16. novembrī Rīgā. Studējis komerczinības.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Studentu bataljonā Caricinā. 1917. gadā beidzis 1. Pēterhofas praporščiku skolu, ieskaitīts 61. smagās lauku artilērijas divizionā, dienējis līdz 1918. gada februārim.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 20. decembrī, piedalījies kaujās līdz Neatkarības kara beigām.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī Zemgalē pie Cenas kroga, “kad ienaidnieka bruņuvilciens izlauzās cauri mūsu ķēdēm, [Vidzemes divīzijas štāba mīnmetēju rotas leitnants] Blūmentāls pretinieka ielenkumā turpināja vilciena apšaudi, piespieda to apstāties un pēc tam atkāpties”.
1920. gadā pārcelts uz Zemgales artilērijas pulku, 1925. gadā uz Smagās artilērijas divizionu. 1927. gada novembrī atvaļināts kapteiņa pakāpē. Piešķirta jaunsaimniecība Bilskas pagastā. No 1930. gada dzīvojis Valkā, kasieris, pēc tam līdz 1942. gadam grāmatvedis Latvijas bankas Valkas nodaļā. Darbojies aizsargu organizācijā, bijis 7. Valkas aizsargu pulka fiziskās apmācības instruktors. 1940. gadā mainījis uzvārdu uz Ošups.
Nacistiskās okupācijas laikā no 1942. gada 1. aprīļa līdz 1944. gada 1. septembrim strādājis par tulku Kriminālpolitiskajā policijā Valmierā. No 1944. gada septembra līdz 1945. gada maijam dienējis 4. latviešu būvbataljonā Vācijā. 1945. gada oktobrī atgriezies Latvijā. Zemkopis Bilskas pagastā.
Komunistiskās okupācijas iestādes 1947. gada 18. oktobrī Blūmentālu apcietina, un 1948. gada 26. martā tā sauktās LPSR Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka kara tribunāls viņu notiesā par “dzimtenes nodevību”, piespriežot 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. 1956. gada 12. maijā PSRS Augstākās Padomes Prezidijs sodu samazinājis līdz 12 gadiem. Atradies ieslodzījumā toreizējā Kazahijas PSR Karlagā. 1957. gada 18. septembrī atbrīvots un izsūtīts nometinājumā uz Tomskas apgabalu. Latvijā atgriezies 1964. gada 13. janvārī. Dzīvojis Salacgrīvas Lekungās, pensionārs. Miris 1983. gada 25. februārī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 85.
lpp.; Aizsargs, Nr. 1 (103), 1932. gads, 458. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru