Līvānu Pilsētas kapos LKOK Pētera Geduša individuāls apbedījums

Atrodas Līvānu Pilsētas kapos Meža ielā 25. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Gedušs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Gedušs dzimis 1899. gadā Līvānu pagastā. Zemkopis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 13. aprīlī, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies daudzās kaujās līdz pat Neatkarības kara beigām. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī uz Jelgavas šosejas pie Baložu kapiem, kad ienaidnieks pārrāva fronti, kaprālis Gedušs “pēc paša ierosmes sakārtoja izklīdušos kareivjus, veda tos pretuzbrukumā un bermontiešus apturēja, uz laiku atjaunojot frontes stāvokli”. 

Atvaļināts 1921. gada 28. maijā. Jaunsaimnieks Līvānu pagastā. 

Miris pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Līvānos. 

Pētera Geduša vārds iegravēts piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie Līvānu atbrīvošanas pieminekļa ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 163.-164. lpp.

Rīgas Matīsa kapos LKOK Eduarda Garozas individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Matīsa kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Garoza. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Eduards Garoza dzimis 1896. gada 2. jūnijā Gramzdas pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 2. gvardes pulkā līdz 1918. gada februārim. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. februārī, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 12. novembrī pie Jumpravmuižas kaprālis Garoza pirmais brīvprātīgi forsēja Daugavu, tās otrā krastā atsita ienaidnieka uzbrukumu, turklāt bermontieši zaudēja 8 kritušos un 12 ievainotos, kā rezultātā mūsējie bez zaudējumiem varēja šķērsot Daugavu un veiksmīgi doties triecienā”. 

Atvaļināts 1921. gada 26. februārī. Dzīvojis Vecaucē, kantorists. Vēlāk pārcēlies uz Rīgu, nodarbojies ar tirdzniecību. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas gadā strādnieks, noliktavas pārzinis Rīgā, "Sojuzlestorg" uzņēmumā. Miris 1950. gada 5. jūlijā Rīgā. 

E. Garozas vārds iegravēts arī vienā no stēlām, kas Liepājā izstādītas, pieminot ar pilsētu saistītos Lāčplēša ordeņa kavalierus (sk.).

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 162. lpp.

Valmierā Kocēnu kapos LKOK Jēkaba Galgava individuāls apbedījums

Atrodas Valmierā Kocēnu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Galgavs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Galgavs dzimis 1890. gada 5. jūnijā toreizējā Ternejas pagastā. Dārznieks Dīķeros un Pociemā. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Apbalvots ar Jura medaļu. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. februārī Ķirbēnos, piedalījies visās 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka kaujās, paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka naktī uz 1919. gada 26. aprīli Ziemeļvidzemē, “kad igauņu kavalērija atkāpās uz Melnupes labo krastu un mūsu karaspēkā izcēlās panika, [kaprālis] Galgavs brīvprātīgi devās aizsargāt tiltu un stiprā ugunī pašaizliedzīgi atsita uzbrūkošos lieliniekus, bet pēc tam viens pats izjauca tiltu, tā dodot iespēju mūsējiem sakārtoties tālākai kaujai”. 

Atvaļināts 1920. gada 2. oktobrī. Piešķirta dārzsaimniecība Jeru pagastā Endzeles muižā. Mūža nogalē dzīvojis veco ļaužu pansionātā Valmierā. Miris 1973. gada 1. maijā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 162. lpp.

Madonas Lisaskalna kapos LNK kritušā Jēkaba Bromulta individuāls apbedījums

Atrodas Madonas Lisaskalna kapos. 

Apbedīts 1919. gada 9. oktobrī pie Torņakalna kritušais 4. Valmieras kājnieku pulka 9. rotas kareivis Jēkabs Bromults. Apbedījuma pašreizējais stāvoklis nav zināms. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 203. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 19., 21. lpp.; Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un Rapa, 1929. 411. lpp.

Rīgas Lāčupes kapos LNK kritušā Kārļa Vanaga individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lāčupes (Lācara) kapos. 

Apbedīts 1919. gada 18. novembrī Latvijas Kara slimnīcā no ievainojumiem mirušais kareivis Kārlis Vanags Pētera dēls, dzimis 1900.gada 1.(14.) oktobrī (vai septembrī) Vijciema (tagad Plāņu) pagasta “Vecknipos”. 

Avoti: LVVA 3036.f., 3. uzsk. sar., 13. l. – Rīgas Mārtiņa latviešu un vācu draudzes 1914. -1920. gada mirušo un Lācara kapos apglabāto reģistrs; LVVA 235. f., 12. uzsk. sar., 500. l. – Trikātas latviešu un vācu draudzes 1900. gada dzimušo, kristīto, laulāto un mirušo reģistrs; Cemety.lv.

Skultes kapos vairāki LNK kritušo individuāli apbedījumi

Atrodas Skultes kapos. 

Saskaņā ar Rīgas apriņķa priekšnieka 1922. gada 1. marta ziņojumu Skultes kapos apbedīti vairāki Latvijas Neatkarības karā kritušie – Jānis Bogens, Jānis Riters, Oskars Tiltiņš, Ernests Rozens un Jānis Gailis (sk.). 

Izņemot Jāni Gaili, par pārējo kritušo apbedījumiem ziņu pagaidām nav. 

Tajā pašā laikā zināms, ka Oskars Tiltiņš un Ernests Rozens minēti piemiņas plāksnē Skultes luterāņu baznīcā Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušajiem draudzes locekļiem (sk.). 

Zināms arī tas, ka 9. Rēzeknes kājnieku pulka kareivis Ernests Rozens kritis 1919. gada 6. novembrī pie Bulduru tilta. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 188. lpp.

Rūjienas Skudrītes kapos LNK kritušā Alberta Ādamsona individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. 

Apbedīts 1919. gada 20. novembrī pie Katriņmuižas kritušais 5. Cēsu kājnieku pulka 3. rotas virsleitnants Alberts Ādamsons Ādama dēls, dzimis 1885. gada 31. jūlijā (12. augustā pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila) Naukšēnu pagasta “Jaunmūļās”. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

A. Ādamsona vārds iegravēts piemiņas plāksnē Rūjienas Svētā Bērtuļa luterāņu baznīcā Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušajiem Dienvidu draudzes locekļiem (sk.) un piemiņas plāksnē Matīšu luterāņu baznīcā kritušajiem draudzes locekļiem (sk.). 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 15. lpp.; Virsaitis, F. 5. Cēsu Kājnieku Pulka vēstures kronika 1919 23/3 – 1920 11/8. (Manuskripts), 1924. 14. lpp.; LVVA 3681. f., 1. uzsk. sar., 177. l. – Rūjienas Dienvidu latviešu un vācu draudzes 1879.-1888. gada dzimušo un kristīto reģistrs; 200. l. – Rūjienas Dienvidu latviešu un vācu draudzes 1892.-1920. gada septembra mirušo reģistrs.

Rūjienas Bērtuļa kapos LNK kritušā Ernesta Lindenberga individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Bērtuļa kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts 1919. gada 19. aprīlī pie Sāru muižas kritušais 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka 4. rotas feldšeris Ernests Lindenbergs (dz. Liepkalns) Jāņa dēls, dzimis 1882. gada 22. janvārī (3. februārī pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila) Ternejas miestā. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

E. Lindenberga vārds iegravēts piemiņas plāksnē Rūjienas Svētā Bērtuļa luterāņu baznīcā Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušajiem Ziemeļu draudzes locekļiem (sk.). 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 13. lpp.; Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un Rapa, 1929. 410. lpp.; LVVA 3681. f., 1. uzsk. sar., 292. l. – Rūjienas Ziemeļu latviešu un vācu draudzes 1882.-1890. gada dzimušo un kristīto reģistrs.; 343. l. – Rūjienas Ziemeļu latviešu un vācu draudzes 1917.-1925. gada mirušo reģistrs.

Rūjienas Skudrītes kapos LNK kritušā Eduarda Feldmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts 1919. gada 7. aprīlī pie Apes Lūšu kroga kritušais 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka 6. rotas dižkareivis Eduards Oto Feldmanis Vilhelma dēls, dzimis 1889. gada 4. novembrī (16. novembrī pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila) Jaunkārķu Liģesalās. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 12. lpp.; Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un Rapa, 1929. 410. lpp.; LVVA 235. f., 7. uzsk. sar., 201. l. – Ērģemes latviešu draudzes 1880.-1891. gada dzimušo un kristīto reģistrs; LVVA 3681. f., 1. uzsk. sar., 343. l. – Rūjienas Ziemeļu latviešu un vācu draudzes 1917.-1925. gada mirušo reģistrs.

Valkas pagasta Stoķu kapos LNK kritušā Ādama Kukaiņa individuāls apbedījums

Atrodas Valkas pagasta Stoķu kapos. 

Apbedīts 1919. gada 15. jūlijā Austrumu frontē pie Krustpils no ievainojuma mirušais 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka ložmetēju komandas kareivis Ādams Elmārs Kukainis Ādama dēls, dzimis 1899. gada 15. oktobrī (27. oktobrī pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila) Lugažu pagastā. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 60. lpp.; Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un Rapa, 1929. 411. lpp.; LVVA 235. f., 12. uzsk. sar., 482. l. – Lugažu latviešu, vācu un igauņu draudzes 1899. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs; Valkas Jāņa latviešu draudzes 1919. gada mirušo un apbedīto reģistrs (Igaunijas arhīvā).

Valkas pagasta Stoķu kapos LNK kritušā Kārļa Elbrota individuāls apbedījums

Atrodas Valkas pagasta Stoķu kapos. 

Apbedīts 1919. gada 6. jūnijā kritušais 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka 3. rotas kareivis Kārlis Voldemārs Elbrots Dāvja dēls, dzimis 1900. gada 7. februārī (19. februārī pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila) toreizējā Valkas apriņķa Kāģeru pagastā (tagad Igaunijas teritorijā). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Piezīme. Lismanis, domājams, kļūdaini K. Elbrotu pieskaita tiem 1919. gada 6. jūnijā kritušajiem 2.(5.) Cēsu pulka karavīriem, kas apbedīti Cēsu Lejas kapos (sk.). 

K. Elbrota vārds bija iekalts piemineklī kritušajiem 5. Cēsu kājnieku pulka karavīriem, kas savulaik atradās pulka toreizējās novietnes teritorijā Grīziņkalnā, Rīgā Pērnavas ielā 25/29 (sk.). 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 162. lpp.; Virsaitis, F. 5. Cēsu Kājnieku Pulka vēstures kronika 1919 23/3 – 1920 11/8. (Manuskripts), 1924. 15. lpp.; LVVA 235. f., 12. uzsk. sar., 508. l. – Valkas latviešu un vācu draudzes 1900. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs.; Valkas Jāņa latviešu draudzes 1919. gada mirušo un apbedīto reģistrs (Igaunijas arhīvā).

Rūjienas Skudrītes kapos LNK kritušā Jāņa Auziņa individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. 

Apbedīts 1919. gada 3. jūnijā Rūjā pie Jeru muižas noslīkušais 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka 5. rotas kareivis Jānis Auziņš Jēkaba dēls, dzimis 1893. gadā. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 14. lpp.; Virsaitis, F. 5. Cēsu Kājnieku Pulka vēstures kronika 1919 23/3 – 1920 11/8. (Manuskripts), 1924. 15. lpp.; LVVA 3681. f. 1. uzsk. sar. 200. l. – Rūjienas Dienvidu latviešu un vācu draudzes 1892.-1920. gada mirušo reģistrs.

Rūjienas Skudrītes kapos LNK kritušā Kārļa Šteinberga individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. 

Apbedīts 1919. gada 25. maijā Rūjienas Lielajā muižā no izsitumu tīfa mirušais 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka 5. rotas kareivis Kārlis Šteinbergs Ādama dēls, dzimis 1871. gada 27. janvārī (8. februārī pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila) Ārciemā. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli pagaidām ziņu nav.

K. Šteinberga vārds bija iekalts piemineklī kritušajiem 5. Cēsu kājnieku pulka karavīriem, kas savulaik atradās pulka toreizējās novietnes teritorijā Grīziņkalnā, Rīgā Pērnavas ielā 25/29 (sk.). 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 147. lpp.; Virsaitis, F. 5. Cēsu Kājnieku Pulka vēstures kronika 1919 23/3 – 1920 11/8. (Manuskripts), 1924. 15. lpp.; LVVA 235. f., 4. uzsk. sar. 2565. l. – Umurgas un Ārciema latviešu un vācu draudzes 1871. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs; LVVA 3681. f. 1. uzsk. sar. 200. l. – Rūjienas Dienvidu latviešu un vācu draudzes 1892.-1920. gada mirušo reģistrs.

Rūjienas Skudrītes kapos LNK kritušā Ernesta Vīksnes individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts 1919. gada 1. aprīlī pie Māriņkalna Aneraudu mājām kritušais 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka jātnieku izlūku komandas virsseržants Ernests Vīksne, dzimis 1880. gada 13. novembrī (25. novembrī pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

E. Vīksnes vārds iegravēts piemiņas akmenī, kas uzstādīts Ziemera pagastā viņa nāves vietā (sk.) un piemiņas plāksnē Rūjienas Svētā Bērtuļa luterāņu baznīcā Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušajiem Dienvidu draudzes locekļiem (sk). 

Avoti: Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un Rapa, 1929. 41-44., 409.lpp.; LVVA 3681. f., 1. uzsk. sar. 177. lieta – Rūjienas Dienvidu latviešu un vācu draudzes 1879.-1888. gadā dzimušo un kristīto reģistrs; 200. lieta – Rūjienas Dienvidu latviešu un vācu draudzes 1892.-1920. gada mirušo reģistrs.

Rūjienas Skudrītes kapos apbedīts LNK kritušais Rikards Zviedris

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. 

Apbedīts 1920. gada 6. augustā Latgalē ezerā noslīkušais 1. Liepājas kājnieku pulka 1. ložmetēju rotas kareivis Rikards (Rihards) Zviedris Viļuma dēls, dzimis 1897. gada 27. janvārī (8. februārī pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila) Naukšēnu pagastā. Par apbedījuma stāvokli pagaidām ziņu nav. 

Avoti: 1. Liepājas kājnieku pulka tapšanas un pārbaudīšanas gadi (1919.–1922.). Sast. Skujiņš, J. Rīga: 1. Liepājas kājnieku pulks, 1926. 130. lpp. (lapaspuse norādīta pēc atkārtotā elektroniskā izdevuma - Alūksne: Eraksti, 2009).; LVVA 3681. f., 1. uzsk. sar., 176. l. – Rūjienas Dienvidu latviešu un vācu draudzes 1894.-1902. gada dzimušo un kristīto reģistrs; 343. l. – Rūjienas Ziemeļu latviešu un vācu draudzes 1917.-1925. gada mirušo reģistrs.

Rugāju pagasta Cepurnieku kapos LKOK Antona Galēja individuāls apbedījums

Atrodas Rugāju pagasta Cepurnieku kapos. 

Domājams, apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Antons Galējs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Piezīme. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā un tā laika presē norādīts, ka apglabāts Lazdukalna pagasta Kamieļkalna (tagad Kamoļkalna jeb Silenieku) kapos. Taču tie ir luterāņu kapi, bet izvadīšana notikusi no Augustovas katoļu baznīcas Kapūnē. Turklāt Cepurnieku kapi gaisa līnijā no baznīcas atrodas četrus kilometrus uz ziemeļiem, kamēr Kamoļkalna jeb Silenieku kapi – 16 kilometrus uz austrumiem. Savukārt Rugāju pagasta Baldoņu ciems (tagad – Baldones), kur pirms nāves dzīvojis A. Galējs, atrodas vien pusotru kilometru uz rietumiem no Cepurnieku kapiem. Arī Rugāju muzejs norāda, ka A. Galējs apglabāts Cepurnieku kapos. 

Vēsturiska atkāpe. Antons Galējs (Ontons Galejs) dzimis 1888.gada 11.aprīlī (23.aprīlī pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila) toreizējā Domopoles (tagad Bērzpils) pagasta Beļavsku (Beļausku) sādžā (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā dzimšanas datums un vieta kļūdaini norādīts 20. maijs un Balvu pagasts). Zemkopis.

Pirmā pasaules kara laikā no 1914. gada līdz 1917. gada augustam dienējis Krievijas armijas 198. Aleksandra Ņevska kājnieku pulkā, apbalvots ar Jura krusta II šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 3. jūlijā, piedalījies visās Latgales partizānu pulka cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 26. janvārī Kārsavas pagastā pie Krūkļiem lielinieku uzbrukuma laikā kareivis Galējs “ar sevišķu varonību un aukstasinību zem spēcīgas ienaidnieka uguns ar labi mērķētu ložmetēja uguni izklīdināja uzbrucēju ķēdes, tā dodams mūsu daļām iespēju noturēt Kārsavas staciju”. 

Atvaļināts 1920. gada 3. oktobrī kaprāļa dienesta pakāpē. Dzīvojis Rugāju pagasta Baldoņos (Boldoņi, tagad Baldones). Miris 1936. gada 1. janvārī. (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kļūdaini norādīts, ka miris 1935. gadā.) 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 161. lpp.; LVVA 7085. f., 3. uzsk. Sar., 403. lieta – Aizludzas dekanāta 1888. gada dzimušo un kristīto reģistrs.

Rūjienas Bērtuļa kapos LKOK Kārļa Gailīša individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Bērtuļa kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Gailītis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Gailītis dzimis 1893. gada 14. janvārī Burtnieku pagastā zemkopja ģimenē. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 6. artilērijas brigādē, piedalījies kaujās Rietumu un Dienvidu frontē. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā Naukšēnos, 2. Cēsu baterijas, vēlāk Vidzemes artilērijas pulka sastāvā cīnījies pret landesvēru pie Cēsīm, pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 29. jūnijā Vidzemē kaujā pie Pīļu kroga, “kad mūsu kājnieki niknas uguns dēļ atkāpās, [kareivis] Gailītis no klajas pozīcijas tiešā tēmējumā apšaudīja vāciešus un piespieda tos bēgt, tā dodams mūsējiem iespēju sakārtoties tālākai cīņai”. 

Atvaļināts 1921. gada 10. aprīlī. Jaunsaimnieks Rencēnu pagasta Saules muižā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis tā dēvētajā kolhozā (kopsaimniecībā). Miris 1973. gada 24. novembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 160.-161. lpp.

Rūjienas Skudrītes kapos LKOK Pētera Gaiļa individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Gailis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Gailis dzimis 1877. gada 26. janvārī Rūjienas pagastā Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1915. gadā kritis gūstā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 15. maijā, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies Cēsu kaujās pret landesvēru. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. jūnijā pie Jaunraunas kareivis Gailis “kopā ar dažiem kareivjiem sedza mūsējo atkāpšanos, neraugoties uz nikno apšaudi un gūtajiem ievainojumiem palika savā vietā un apšaudīja vāciešus, tā dodams mūsējiem iespēju ieņemt jaunas pozīcijas”. 

Atvaļināts 1919. gada 15. jūlijā. Jaunsaimnieks Jeru pagasta “Ošos”. Miris 1927. gada. 19. martā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 160. lpp.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Gablika individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Gabliks. Pie kapa tuvinieku uzstādīta melna granīta piemiņas plāksnes. Norādes par J. Gablika apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 23.10.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Gabliks dzimis 1896. gada 19. februārī Drabešu pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā, 1916. gada 30. oktobrī pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku, piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 20. septembrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. novembrī kaujā pie Smārdes Rapu mājām seržants Gabliks “brīvprātīgi devās izlūkos un noskaidroja ienaidnieka pozīciju izvietojumu, tā izglābdams rotu no uzduršanās pretinieka slēpņiem”. 

Atvaļināts 1922. gada 3. aprīlī. Ierēdnis Tautas labklājības ministrijā, vēlāk muitas uzraugs Neretā. Saimniekojis Drabešu pagasta Veckalderu mājās. Neatkarības pēdējos gados un nacistiskās okupācijas laikā strādājis Rīgā patērētāju biedrībā “Vienība”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā turpinājis strādāt dažādās Rīgas patērētāju biedrībās. Miris 1955. gada 4. aprīlī. 

J. Gablika vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 159. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.; Cemety.lv.

Bērzaines pagasta Jaunburtnieku kapos LKOK Jāņa Freidenberga individuāls apbedījums

Atrodas Bērzaines pagasta Jaunburtnieku (Bērzaines) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Freidenbergs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Freidenbergs dzimis 1893. gada 6. aprīlī toreizējā Ozolu pagastā. Pamatskolas izglītība. Mežsargs Valmieras apriņķa Ārciema muižā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada janvārī iesaukts Krievijas armijā, dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā līdz 1917. gada oktobrim, piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta III šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies Cēsu kaujās pret landesvēru, kā ar citās pulka cīņās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. jūnijā Vidzemē pie Raunas dzelzstilta Freidenbergs “kā rotas virsseržants ienaidnieka uzbrukuma laikā pirmais metās prettriecienā un aizrāva sev līdzi visu rotu, tā likvidēdams draudošās briesmas”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. februārī virsseržants pakāpē. Jaunsaimnieks toreizējā Jaunburtnieku pagasta “Mežmaliešos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1949. gada tā dēvētā kolhoza (kolektīvās saimniecības) mežsargs, vēlāk kokzāģētavas pārzinis. Miris 1962. gada 7. februārī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 155. lpp.

Jelgavas Baložu kapos LKOK Jēkaba Freiberga individuāls apbedījums

Atrodas Jelgavas Baložu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša ordeņa kavalieris Jēkabs Freibergs (Kalnietis). Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Freibergs dzimis 1900. gada 19. janvārī Rīgā, vācietis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūlijā Baltijas vācu 2. baterijā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. Par kauju nopelniem Līvānu atbrīvošanā paaugstināts par kaprāli. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 20. janvārī Latgalē kaujā pie Rēzeknes Freibergs “zem spēcīgas pretinieka uguns apkalpoja lielgabalu, piegādādams lādiņus. Ar savu drosmi sekmēja pretinieka aizturēšanu līdz mūsu rotas uzbrukuma sākumam”. 

Atvaļināts 1921. gada 25. novembrī seržanta pakāpē. Dzīvojis Jelgavā, tirgotājs, frizieru salona īpašnieks. Piešķirta jaunsaimniecība Ropažu pagastā. 

Pirmajā komunistiskās okupācijas posmā 1941. gadā mainījis uzvārdu uz Kalnietis. Pēc īpašumu nacionalizācijas strādājis Jelgavas patērētāju biedrībā līdz aiziešanai pensijā. Miris 1987. gada 3. decembrī Jelgavā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 155. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Ziepniekkalna kapos LKOK Ernests Freiberga individuāls apbedījums

Atrodas Ziepniekkalna kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Freibergs. Pie kapa uzstādīts kopīgs piemineklis ar tekstu: “Freibergu ģimene”. Atsevišķas piemiņas zīmes E. Freibergam nav. Nav arī nekādas norādes par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni. 

Foto: 06.09.2023., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Eduards Ernests Freibergs dzimis 1891. gada 2. oktobrī toreizējā Nurmuižas (tagad Laucienes) pagastā. Beidzis amatniecības skolu. Atslēdznieks un kalējs. 

1912. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 4. vezumnieku bataljonā Berdičevā, paaugstināts par feldfēbeli. Pirmā Pasaules kara laikā piedalījies kaujās pret Austriju. Vairākkārt ievainots un apbalvots. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā kā vada komandieris cīnījies pret bermontiešiem, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī kaujā Bolderājas kāpās virsseržants Freibergs, “neskatoties uz ienaidnieka spēcīgo uguni un lielajiem zaudējumiem mūsu rindās, sava vada priekšgalā pirmais ielauzās bermontiešu ierakumos, kur saņēma ložmetēju un vairākus gūstekņus, tā sekmēdams tālākos panākumus”. 

Atvaļināts 1920. gada 23. decembrī. 1922. gadā iestājies robežpolicijas dienestā Jēkabpils apriņķa 1. iecirknī, robežapsardzības posteņa priekšnieks. Piešķirta jaunsaimniecība Pilskalnes pagastā Pilskalnes muižā. 1940. gada 1. maijā atvaļināts. Dzīvojis Neretas pagasta “Brīvkalnos”. Apbalvots ar Viestura ordeņa 1. pakāpes godazīmi. 

Atkārtotās komunistiskā okupācijas laikā dzīvojis toreizējā Tukuma rajona Vecmuižas pagastā. Strādnieks Tukuma Mežrūpniecības saimniecībā. 

1950. gada decembrī apcietināts, notiesāts uz 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā Krievijas Irkutskas apgabala Taišetā Ozernijas koncentrācijas nometnē. 1956. gada janvārī Baltijas kara apgabala kara tribunāls sodu samazināja uz 10 gadiem. 1956. gada februārī atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Rīgā. Miris 1972. gada 4. jūlijā. 

E. Freiberga vārds iegravēts arī vienā no plāksnēm Talsos izveidotajā piemiņas vietā ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 154. lpp.; Cemety.lv.

Liepājas Centrālkapos LKOK Emīla Fišera individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Emīls Fišers. 

Vēsturiska atkāpe. Emīls Johans Fišers dzimis 1896. gada 14. septembrī Liepājā. Mācījies ģimnāzijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. janvārī, Latviešu atsevišķās (studentu) rotas sastāvā piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 5. martā pie Skrundas Jaunmuižas Poriņu mājām kareivis Fišers, “ielenkts no trim pusēm un smagi ievainots, turpināja piegādāt mūsu rotai munīciju, tā nodrošinādams tālāko uzbrukumu”. 

Atvaļināts 1920. gada 6. oktobrī. Dzīvojis Liepājā, ierēdnis viesnīcā. Miris 1977. gada 25. oktobrī. 

E. Fišera vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 153. lpp.; Cemety.lv.

Džūkstes kapos LNK kritušā LKOK Arnolda Emberga individuāls apbedījums

Atrodas Džūkstes kapos. 

Dzimtas kapos, domājams, apbedīts 1920. gadā kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka dižkareivis un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Arnolds Embergs. 

Foto: 17.12.2029., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Arnolds Embergs dzimis 1901. gada 1. februārī Džūkstes pagastā Jāņa un Lizetes Embergu ģimenē. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. martā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās ar bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu teikts, ka 1920. gada 17. janvārī Latgalē pie Meščūnu sādžas Embergs “kaujas laikā likvidēja ienaidnieka posteni, tā dodams iespēju mūsu spēkiem pārsteigt un sagūstīt pretinieka rotu, taču šajā kaujā krita varoņa nāvē”. 

Piezīme. Lai gan šis apbedījums nav datēts, šobrīd pieejamā informācija liek domāt, ka tas tomēr ir minētā LKOK Arnolda Emberga kaps. Blakus pa kreisi arī bez datējuma atrodas Jāņa un Lizete Embergu kapi. Domājams, tur apglabāti viņa vecāki. Bet otrā pusē acīmredzami apbedīts viņa brālis Voldemārs Embergs (1893-1914). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 144. lpp.; LVVA 235. f., 6. uzsk. sar. 332. l. Džūkstes un Irlavas latviešu un vācu draudzes 1893. gadā dzimušo, kristīto, laulāto un mirušo reģistrs; LVVA 235. f., 14. uzsk. sar. 489. l. Džūkstes un Irlavas latviešu un vācu draudzes 1901. gadā dzimušo, kristīto, laulāto un mirušo reģistrs; Cemety.lv.

Cēsu Meža kapos LKOK Friča Ešmita individuāls apbedījums

Atrodas Cēsu Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Ešmits. Pie kapa tuvinieku uzstādīts piemineklis – rupji apstrādāta neregulāras formas granīta plāksne, kurā iekalts teksts: 

TĒLNIEKS FRICIS EŠMITS
1892                1972 

Virs teksta piemineklī iestrādāts paša F. Ešmita darināts metāla cilnis, kurā attēlots sievietes pliknis. 

Foto: 17.01.2020., Cemety.lv

Norādes par F. Ešmita apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Fricis Ešmits (Ešmidts) dzimis 1892. gada 15. jūlijā kādreizējā Rozēnu pagasta Veclīciemu mājās zemkopja ģimenē kā trīspadsmitais bērns. Mācījies Vīķu pagastskolā un Alojas draudzes skolā. Pēc tam mācības turpinājis Valmieras pilsētas skolā, kur apguvis zīmēšanu pie Teodora Ūdera, kas ieteicis kļūt par mākslinieku. Pilsētas skolu nav pabeidzis, jo bija jāatgriežas strādāt tēva saimniecībā. 

1914. gada janvārī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 95. Krasnojarskas kājnieku pulkā, pēc tam 271. Krasnoseļskas kājnieku pulkā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās pret vāciešiem. 1915. gada februārī pie Marijampoles smagi ievainots kaklā, pēc izveseļošanās invaliditātes dēļ demobilizēts. 

Latvijas armijā iestājies 1919. gada 16. martā Pērnavā, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā no lieliniekiem, kā arī pulka turpmākajās cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. gada februārī pie Zilupes ievainots un atvaļināts. Sasniedzis virsnieka vietnieka pakāpi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 19. aprīlī Ziemeļvidzemē kaujā pie Mencas muižas, “kad lielinieku viesuļuguns piespieda mūsu rotas atkāpties no Melnupes krastiem uz Saru muižu un neliela lielinieku vienība jau šķērsoja tiltu, [dižkareivis] Ešmits ar savu nodaļu devās prettriecienā, aizdzina ienaidnieku atpakaļ pāri tiltam, tā dodams iespēju mūsējiem sakārtoties un atgūt agrākās pozīcijas”. 

Pēc atvaļināšanas zemkopis Rozēnu pagasta “Veclīciemos”. 1921. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur mācījies Konstantīna Rončevska Tēlniecības meistardarbnīcā. Akadēmiju beidzis 1932. gadā ar diplomdarbu “Kurbada cīņa ar raganu”. No 1932. līdz 1935. gadam apguvis marmora apstrādes tehniku Lietišķās tēlniecības darbnīcā, bet Kārļa Jansona darbnīcā Cēsīs praktizējies granīta apstrādē. Kopš 1930 piedalās izstādēs. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1948. līdz 1950. gadam tēlniecības darbnīcas vadītājs Liepājas daiļamatniecības vidusskolā. No darba atlaists okupācijas režīmam nevēlamas biogrāfijas dēļ. K. Jansona aicināts, pārcēlies uz Cēsīm un apmeties agrākajā Bundes pirts mājā Rīgas ielā 41a, kur mitinājās mazā istabiņā un strādāja par bruģakmeņu smalcinātāju. Ar laiku iekārtojis nelielu darbnīcu, kur darināja darbus ģipsī, dedzinātā mālā, plastilīnā un piedalījās ar tiem Cēsu mākslinieku kopas rīkotajās izstādēs. Darinājis kapa pieminekļus. Kopš 1961. gada Mākslinieku savienības biedrs. Miris 1972. gada 26. decembrī Cēsīs.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 147. lpp.; Latviešu tēlotāja māksla 1860–1940. Rīga: Zinātne, 1986. 293. lpp.; Letonika.lv; Cemety.lv.

Salaspils Vecajos kapos LKOK Artūra Esterliņa individuāls apbedījums

Atrodas Salaspils Vecajos kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Artūrs Esterliņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli informācijas pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Arturs Arveds Esterliņš dzimis 1892. gada 4. janvārī Salaspils pagastā. Izglītojies reālskolā, strādājis par mašīnistu un atslēdznieku. 

1912. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 65. Maskavas kājnieku pulkā Polijā. Ieguvis vecākā unteroficiera pakāpi. Piedalījies Pirmā pasaules kara kaujās, trīsreiz ievainots un kontuzēts. Apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 11. janvārī Latgalē pie Indricas sādžas virsseržants Esterliņš “kā vada komandieris ar strauju uzbrukumu piespieda lieliniekus bēgt, saņēma 12 gūstekņus un izglāba visu rotu no draudošās situācijas”. 

Atvaļināts 1920. gada 1. oktobrī. Dzīvojis Rīgā, atslēdznieks J. M. Krāmera ratu, atsperu un asu fabrikā, vēlāk meistara palīgs. Dzīvojis Stopiņu pagasta “Spīdolās”, piešķirts apbūves gabals Salaspils pagastā. 

Tajā pašā fabrikā turpinājis strādāt arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā. No 1956. gada pensijā. Miris 1971. gada 27. maijā. 

A. Esterliņa vārds iegravēts arī stēlā, kas uzstādīta pie Salaspils Vecajiem kapiem, pieminot ar novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 147. lpp.

Tērvetes kapos LKOK Jāņa Erdmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Tērvetes luterāņu kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Erdmanis. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Erdmanis dzimis 1884. gada 7. martā Tērvetes pagastā. Izglītojies reālskolā. Elektrotehniķis, policists. 

Pirmā pasaules kara priekšvakarā 1914. gada jūlijā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā, augustā kritis gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. maijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. oktobrī Rīgā uzbrukumā pāri dzelzs tiltam seržants Erdmanis “kā izlūku nodaļas priekšnieks viens no pirmajiem nokļuva otrā krastā, pēc virsnieka nāves uzņēmās rotas komandēšanu un noturējās ierakumos līdz atkāpšanās pavēlei”. 

Atvaļināts 1920. gada 28. jūlijā. Dienējis dzelzceļa policijā Rīgā. No 1932. gada zemkopis Tērvetes pagasta “Imantos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis Tērvetes l/a, vēlāk pensionārs. Mūža nogalē dzīvojis Tukuma rajona Jaunpils pagasta “Veclaukos”. Miris 1969. gada 21. martā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 144.-145. lpp.; Šēnbergs, M. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Latvijas Arhīvi, Nr. 3, 1999. gads, 107.-120. lpp.<109. lpp.; Cemety.lv.

Smiltenes luterāņu kapos LKOK Jāņa Enkmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Smiltenes luterāņu kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Enkmanis. Kapavietā tuvinieku uzstādīts kopīgs pelēkā granītā darināts arkveida piemineklis. Tajā iestrādāta melna granīta plāksne ar apbedīto vārdiem. Norādes par J. Enkmaņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.

Foto: 07.07.2020., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Enkmanis dzimis 1888. gada 27. februārī Smiltenes pagasta Blomu (arī Blommuiža, tagad Blome) “Ennītēs”. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. Strādājis apdrošināšanas biedrībā “Rossija” Pēterburgā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, 1916. gadā beidzis tehnisko artilērijas skolu un dienējis dažādās artilērijas iestādēs Maskavā, Tambovā un Dienvidu frontē. 1917 gada janvārī iecelts par frontes ķīmiskās aizsardzības priekšnieka palīgu. Paaugstināts par praporščiku. Atvaļināts 1918. gada aprīlī. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 23. decembrī, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Neatkarības rotas sastāvā sākotnēji kā kareivis, vēlāk kā nodaļas komandieris piedalījies kaujās Kurzemē. Paaugstināts par virsleitnantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 23. janvārī ceļā uz Skrundas Jaunmuižu pie Kapukroga, “kad pretinieks atgrieza Cēsu rotu no Rādena rotas, Enkmanis kopā ar 5 kareivjiem, neskatoties uz ienaidnieka spēcīgo uguni, nodibināja sakarus starp abām rotām un glāba Cēsu rotu no draudošā stāvokļa”. 

1919. gada vasarā kā 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka rotas komandieris piedalījies kaujās Ropažu-Juglas rajonā. 1919. gada augustā pārcelts par Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas sevišķu uzdevumu virsnieku. 

Atvaļināts 1921. gadā. Miris 1922. gada 24. jūnijā. 

J. Enkmaņa vārds iegravēts arī piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie pieminekļa Latvijas Neatkarības karā kritušajiem smilteniešiem, pieminot ar Smiltenes novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 144. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Eihes individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Elksnītis. Kapavietā tuvinieku uzstādīta kopīgs granīta piemiņas plāksne. Norādes par P. Elksnīša apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.

Foto: 10.11.2019., Cemety.lv

Viņa vārds nav iegravēts arī nevienā no kopīgajām stēlām, kas uzstādītas pieminot Rīgas I un II Meža kapos apglabātos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Elksnītis dzimis 1887. gada 8. jūnijā toreizējā Kusas pagastā. Ieguvis tautskolotāja izglītību. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis krievu pulkos, bet no 1917. gada 17. janvāra līdz 25. oktobrim – 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Sasniedzis podporučika pakāpi. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru un Annas ordeņa IV šķiru. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 21. augustā Ikšķiles rajonā pie Šmīziņkroga Elksnītis “kā sakaru nodaļas priekšnieks pēc telefonista ievainošanas personiski devās uz līniju, zem spēcīgas ienaidnieka uguns izveidoja telefona sakarus ar 1. brigādes štābu”. 

Latvijas armijā dienējis līdz 1929. gada 11. septembrim, sasniedzis kapteiņa pakāpi. Pēc tam zvērināts advokāts Rīgā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā skolotājs, ierēdnis. Miris 1957. gada 19. novembrī Rīgā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 143. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.; Cemety.lv.

Priekuļu kapos LKOK Jāņa Eihes individuāls apbedījums

Atrodas Priekuļu kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Eihe. Kapavietā tuvinieku uzstādīts kopīgs piemineklis Eihēm un Cīruļiem. Norādes par J. Eihes apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 16.07.2015., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Eihe dzimis 1888. gada 24. decembrī Dobeles pagastā. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 10. Sibīrijas strēlnieku pulkā. No 1916. gada februāra dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura medaļas IV šķiru un Jura krusta IV šķiru. Armiju atstājis 1918. g. janvāra beigās. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 8. oktobrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1920. gada 20. janvārī Latgalē pie Ismeru ciema kareivis Eihe “ar savu nodaļu piepešā uzbrukumā šim ciemam saņēma 22 gūstekņus, ieguva ložmetēju”. 

Atvaļināts 1920. gada 3. oktobrī. Lauksaimnieks Priekuļu pagasta “Inkuļos”, piešķirta jaunsaimniecība Lielvircavas pagasta Oglaines muižā, ko pārdevis. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā tā dēvētajā Raiņa kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Miris 1973. gada 24. novembrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 142. lpp.; Cemety.lv.

Ikšķiles kapos LKOK Kārļa Eglīša individuāls apbedījums

Atrodas Ikšķiles kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Eglītis. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Eglītis dzimis 1898. gada 21. martā Ikšķiles pagasta “Lāčkalnos”. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 12. oktobrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 15. novembrī Slokas apkaimē Spuņņupes krastā kareivis Eglītis “ar savu ložmetēju apgāja ienaidnieka spārnu un ar labi mērķētu uguni izklīdināja bermontiešus, tā dodams iespēju mūsu rotai strauji virzīties uz priekšu”. 

Atvaļināts 1921. gada. 18. martā. Zemkopis Ikšķiles pagasta “Jaunzemjos”. Turpat dzīvojis arī komunistiskās okupācijas laikā. Miris 1960. gadā. 

K. Eglīša vārds iegravēts arī Ikšķiles kapos uzstādītajā stēlā, pieminot novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 142. lpp.

Raiskuma kapos LKOK Jāņa Dziedātāja individuāls apbedījums

Atrodas Raiskuma kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Dziedātājs. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Dziedātājs dzimis 1893. gada 7. septembrī Raiskuma pagastā. Laukstrādnieks. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā Valmierā. 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Liepājas aizstāvēšanā no bermontiešiem, pēc tam kaujās Latgalē pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī Liepājā uzbrukumā Dienvidu fortam kareivis Dziedātājs “devās izlūkos un atnesa precīzas ziņas par ienaidnieka izvietojumu, tika ievainots, bet palika ierindā līdz forta atkarošanai”. 

Atvaļināts 1921. gada 31. janvārī. Jaunsaimnieks Raiskuma pagasta “Vecstilbos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1949. gada laukstrādnieks vietējā tā dēvētajā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā) “Cīņa”. Miris 1964. gada 14. maijā.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 138.-140. lpp.

Īslīces pagasta Struku kapos LKOK Jāņa Drunkas individuāls apbedījums

Atrodas Īslīces pagasta Struku kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Drunka. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Drunka dzimis 1890. gada 7. augustā Īslīces pagastā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 241. Sedļecas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar diviem Jura krustiem. 1919. gada vasarā iesaukts Bermonta armijā. No tās aizgājis. 

Latvijas armijā iestājies 1919. gada 3. augustā, 3. Jelgavas kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret bermontiešiem pie Jaunjelgavas, pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka naktī uz 1920. gada 19. martu Latgalē Maļevščinas sādžā seržants Drunka, “iekļuvis kopā ar savu vadu ielenkumā, pretuzbrukumā pārrāva pretinieka ķēdi, izklīdināja to un piespieda ienaidnieku nekārtībā atkāpties, pametot kaujaslaukā daudzus kritušos, arī komunistu brigādes komisāru; saņēma 23 gūstekņus”. 

Atvaļināts 1920. gada 1. septembrī. Piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagasta Struku muižas “Mazstrukos”. Miris 1950. gadā. 

J. Drunkas vārds iegravēts arī vienā no stēlām, kas uzstādītas Bauskā pieminot ar novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 133.-134. lpp.