Atrodas Ziepniekkalna kapos.
Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Freibergs. Pie kapa uzstādīts kopīgs piemineklis ar tekstu: “Freibergu ģimene”. Atsevišķas piemiņas zīmes E. Freibergam nav. Nav arī nekādas norādes par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni.
Vēsturiska atkāpe. Eduards Ernests Freibergs dzimis 1891. gada 2. oktobrī toreizējā Nurmuižas (tagad Laucienes) pagastā. Beidzis amatniecības skolu. Atslēdznieks un kalējs.
1912. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 4. vezumnieku bataljonā Berdičevā, paaugstināts par feldfēbeli. Pirmā Pasaules kara laikā piedalījies kaujās pret Austriju. Vairākkārt ievainots un apbalvots.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā kā vada komandieris cīnījies pret bermontiešiem, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī kaujā Bolderājas kāpās virsseržants Freibergs, “neskatoties uz ienaidnieka spēcīgo uguni un lielajiem zaudējumiem mūsu rindās, sava vada priekšgalā pirmais ielauzās bermontiešu ierakumos, kur saņēma ložmetēju un vairākus gūstekņus, tā sekmēdams tālākos panākumus”.
Atvaļināts 1920. gada 23. decembrī. 1922. gadā iestājies robežpolicijas dienestā Jēkabpils apriņķa 1. iecirknī, robežapsardzības posteņa priekšnieks. Piešķirta jaunsaimniecība Pilskalnes pagastā Pilskalnes muižā. 1940. gada 1. maijā atvaļināts. Dzīvojis Neretas pagasta “Brīvkalnos”. Apbalvots ar Viestura ordeņa 1. pakāpes godazīmi.
Atkārtotās komunistiskā okupācijas laikā dzīvojis toreizējā Tukuma rajona Vecmuižas pagastā. Strādnieks Tukuma Mežrūpniecības saimniecībā.
1950. gada decembrī apcietināts, notiesāts uz 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā Krievijas Irkutskas apgabala Taišetā Ozernijas koncentrācijas nometnē. 1956. gada janvārī Baltijas kara apgabala kara tribunāls sodu samazināja uz 10 gadiem. 1956. gada februārī atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Rīgā. Miris 1972. gada 4. jūlijā.
E. Freiberga vārds iegravēts arī vienā no plāksnēm Talsos izveidotajā piemiņas vietā ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 154. lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru