Atrodas Rīgā Krustabaznīcas ielā 11 kādreizējo Krusta kazarmu (tagad Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona novietnes) teritorijā.
5. Cēsu kājnieku pulka kādreizējās novietnes teritorijā Grīziņkalnā, Rīgā Pērnavas ielā 25/29, sestajos pulka gada svētkos, 1925. gada 23. martā, tika atklāts piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem pulka karavīriem. 5,5 metrus augstais betona obelisks celts pēc pulka leitnanta (vēlāk kapteiņa) Ērika Haralda Mellupa meta tēlnieka Jūlija Miesnieka vadībā. Pieminekļa priekšpusē tajā iestrādāts pelēkā granītā darināts cilnis, kurā attēlots senlatviešu karotājs-taurētājs. Zem tā obeliska cokolā no bronzas burtiem veidots teksts:
BRĪVĪBAS CĪŅĀS
KRITUŠIEM VAROŅIEM
5. C. K. PULKS.
1925.
Pieminekļa aizmugurē teksts:
MŪŽAM NERIMS DAUGAVAS VIĻŅI,
MŪŽAM DZĪVOS VAROŅU GARS.
Pieminekļa sānos iestrādātas granīta plāksnes ar kritušo vārdiem. Diemžēl tajās iekaltais teksts un kritušo vārdu izkārtojums precīzi nav zināms. Saskaņā ar Likertu plāksnēs bijuši iekalti 132 kritušo vārdi: kapteinis Arvīds Kalniņš; virsleitnanti Arvīds Veitmanis, Alberts Adamsons, Paulis Dumpe, Kārlis Puriņš, Arnolds Germans, Oļģerts Kalniņš; leitnanti Vilis Grozīts, Pēteris Oliņš; virsseržants Jānis Baldiņš; seržanti Eduards Lapsa, Hermanis Zariņš, Gustavs Skreija, Roberts Vanovskis, Ernests Puciņš; dižkareivji Eduards Bundzis, Kārlis Oders (Odeis); kareivji Kārlis Silamednis, Edurds Ribiņš, Neifelds Vinogradovs, Ernests Holms, Sergejs Ķigurs, Augusts Laimīts, Voldemārs Bušs, Aleksandrs Smilga, Mārtiņš Sakars, Kārlis Irklis, Augusts Bisenieks, Mārtiņš Preiss, Rūdolfs Vītoliņš, Mārcis Skrastiņš, Voldemārs Kampuss, Jānis Steins, Vilis Alberts, Karps Karpovs (Voldemārs Karps), Jānis Staģis, Jāzeps Tomiņš, Roberts Vīksne, Aleksandrs Doveika, Mārtiņš Šķūte (Škute, Skute), Jānis Pire, Mārtiņš Rozentāls, Osips Zavackis, Alberts Krūmiņš, Pēteris Miezis, Mārtiņš Lazdiņš, Hermanis Priedītis, Mārcis Āboliņš, Pēteris Putniņš, Alberts Albsbergs, Jānis Ozoloņš, Vilis Andersons, Krišs Mežulis, Pēteris Tomsons, Eduards Bāliņš, Kārlis Jirgens, Pēteris Platais, Vilhelms Muciņš, Jēkabs Bokša, Augusts Ozols, Augusts Tomelis, Jānis Kaugers, Antons Ābele, Eduards Ludvigsons, Julius Fridrichsteins, Pēteris Kondrāts, Haritons Stankēvičs, Arturs Zvīgulis, Jānis Karlsons, Kārlis Pētersons, Jānis Sergejevs, Jēkabs Grigans, Jānis Valdeva, Augusts Vilks, Jānis Maulks, Emīls Ungurs (Augurs), Augusts Ķelpis, Jānis Cimbuls, Arnolds Zaķis, Haims Grekpecs, Julius Aļeksejs, Jānis Riņģis, Dāvis Auziņš, Alfrēds Zunte, Kārlis Steinbergs, Juris Liepnieks, Mārtiņš Kronbergs, Jānis Gagainis, Jānis Ozols, Rūdolfs Lācis, Julius Lācīts, Jānis Muldiņš (Huldiņš), Ādams Pliksa, Augusts Sašneiders, Emīls Cepurnieks, Rūdolfs Kalniņš, Ādolfs Kalniņš, Jānis Celmiņš, Jānis Krustiņš (Kristiņš), Pēteris Klētnieks, Arturs Ģeģers, Mārtiņš Rozenvalts, Dāvis Pupa, Augusts Ruska, Kārlis Elbrots, Jānis Raiskums, Vold. Ozols, Otto Putniņš, Alfreds Bodnieks, Kārlis Miglons, Benjamiņš Latters, Kārlis Putniņš, Voldemārs Atslēga, Vilis Zeltiņš, Julius Puledts, Leonards Dreimans, Osvalds Krastiņš, Verners Ģiguzis, Jānis Lagats, Eduards Puritča, Jānis Auziņš, Jānis Dakteris, Eduards Eglīts, Jānis Jugans, Alberts Krišs, Viļums Revels, Augusts Stūris, Reinholds Zaude, Antons Tiesnieks, Adolfs Dille, Jānis Ozols.
Piezīme. Likerta sniegtajā un Lismaņa pārpublicētajā sarakstā vairāku kritušo vārdi ir acīmredzami kļūdaini. Šie vārdi ir laboti, iekavās atstājot arī kļūdaino versiju. Šajā sarakstā nav arī minēts 11. rotas kareivis Voldemārs Gailītis, kuru savā 1924. gadā sastādītajā sarakstā min toreizējais 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Fricis Virsaitis.
Interesanti, ka deviņus gadus vēlāk pulka kareivju klubā atklātajā piemiņas plāksne bijuši iekalti 130 kritušo vārdi (sk.).
Pieminekļa celtniecība izmaksājusi 1600 latu, kas segti no pulka līdzekļiem.
Nacistiskās okupācijas laikā 5. Cēsu kājnieku pulka bijušajā novietnē tika iekārtota gūstekņu nometne, un 1942. gadā bija iecere pieminekli pārvietot citviet. Tika izņemtas obeliskā iestrādātās plāksnes, taču tālākos darbus esot apturējis kāds nometnes pārvaldes virsnieks. Par turpmāko pieminekļa likteni ziņu pagaidām nav.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Brāļu kapu komitejai bijusi iecere pieminekli atjaunot, taču līdzekļu trūkuma dēļ tā nav īstenota. Pieminekļa atjaunošanas ideju centies uzturēt Rīgas politiski represēto biedrības priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, kurš gadiem ilgi vedis sarunas ar Valsts robežsardzi, kas tagad ieņem kādreizējo 5. Cēsu kājnieku pulka kazarmu teritoriju, taču atsaucību nav sagaidījis. Ap 2020. gadu viņš sazinājies ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas valdes locekli Māri Niklasu, aicinot arī viņu iesaistīties pieminekļa atjaunošanā. Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļa vērsās pie Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa un jau trīs dienu laikā saņēma piekrišanu atvēlēt pieminekļa uzstādīšanai nepieciešamo zemes gabalu Štāba bataljona novietnes teritorijā Rīgā Krustabaznīcas ielā 11, kur atrodas kādreizējās Krusta kazarmas.
Līdz ar pieminekļa vietas maiņu tika pieņemts lēmums to neatjaunot kādreizējā veidolā, bet gan uzstādīt jaunu pieminekli, kura formā tiktu iekļautas atsevišķas vizuālas vai idejiskas atsauces uz kādreizējo monumentu.
Pieminekļa projektu izstrādājis arhitekts Normunds Broks. Jaunais piemineklis būs no metāla plāksnēm veidots kubs. Tāpat kā vecajā piemineklī, jaunajā piemiņas zīmē būs senlatviešu karotāja-taurētāja attēlojums un teksts “Mūžam nerims Daugavas viļņi, Mūžam dzīvs varoņa gars”, kā arī minēti 132 kritušo karavīru vārdi. Taču gan attēls, gan teksts būs izgriezts ar lāzeru metālā. Kuba iekšienē paredzēts izvietot apgaismes ķermeni, kas izgaismos piemineklī esošos uzrakstus diennakts tumšajā laikā. Pieminekļa izveides vadību uzņēmies M. Niklass, bet tā izgatavošanu veic cēsiniekam Modrim Krieviņam piederošā uzņēmuma “Soldomirk” metinātājs Maksims Bergs.
2023. gada jūnijā tika likts pieminekļa pamatakmens, ierokot tam izvēlētajā vietā laika kapsulu. Pieminekļa atklāšana plānota 2024. gada martā, kad apritēs 99 gadi kopš oriģinālā pieminekļa atklāšanas.
Projektu finansē Aizsardzības ministrija, kas tam piešķīrusi 4000 eiro.
Diemžēl, tāpat kā citas NBS novietnēs esošās piemiņas zīmes, arī šis piemineklis nebūs publiski pieejams.
Labots un papildināts: 17.12.2023.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 243.-244. lpp.; Likerts, V. Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 100.-101. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 66, 22.03.1925.; Laiks, Nr. 16, 21.04.2007.; Druva, 17.11.2023.; Virsaitis, F. 5. Cēsu Kājnieku Pulka vēstures kronika 1919 23/3 – 1920 11/8. (Manuskripts), 1924.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru