Atrodas Skultes kapos.
Apglabāts 1919. gada 6. novembrī pie Bulduru tilta kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka virsseržants Jānis Gaile. Uz kapa uzstādīts pelēka granīta krusts, kurā iekalts teksts:
Wirsserschants Jahnis Gaile
Ds. 7. Juni 1892.
Kritis kaujā pret Bermonteescheem
6. Nov. 1919.
2016. gada 22. jūnijā pie kapa atklāta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne.
Veicot LKOK atdusas vietu iezīmēšanu bijušā Limbažu rajona teritorijā, piemiņas plāksni uzstādījusi biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa sadarbībā ar Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Limbažu nodaļu. Plāksnes uzstādīšana finansēta no pašvaldības budžeta.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Gailis-Gaile dzimis 1892. gada 8. jūnijā Skultes pagasta “Rutuļos”. Izglītojies vidusskolā. Zemkopis.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā un dienējis 14. Sibīrijas strēlnieku pulkā, kura sastāvā cīnījies pret vāciešiem. Divreiz ievainots un apbalvots ar diviem Jura krustiem.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 4. augustā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem. Tā paša gada oktobrī paaugstināts par virsseržantu un bijis virsnieka vietas izpildītājs.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 6. novembrī kaujā par Bulduru tiltu “sevišķi grūtos apstākļos zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēju un artilērijas uguns G. vada priekšgalā pirmais metās pār tiltu, citus aizraudams sev līdzi. Ienaidnieka lodes ķerts, krita varoņa nāvē”.
Papildināts: 15.02.2021.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 188. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 159. lpp.; Auseklis, Nr. 171, 22,06.2016.; nacionalaapvieniba.lv; aloja.lv, 15.08.2017.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru