piektdiena, 2019. gada 19. jūlijs

Smiltenes luterāņu kapos piemineklis LNK kritušajiem smilteniešiem

Atrodas Smiltenes luterāņu kapos Vaļņu ielā 11. GPS 57.430171, 25.894057 

Pieminekļa pamatakmens likts 1937. gada 6. maijā, bet tas atklāts 1937. gada 7. novembrī. Pēc arhitekta Vemera Vitanda meta veidotais piemineklis celts no betona un apšūts ar Allažu šūnakmens plāksnēm. Pieminekļa centrālajā daļā iestrādāts tēlnieka Matīsa Plukas sarkanā granītā veidotais cilnis (141 x 70 x 25 cm), kurā attēlots vairogs ar zobenu un iekalts teksts: 

BRĪVĪBAS KARA
VAROŅIEM
1918 – 1920







Foto: 24.11.2022., Aldis Jordans

Pieminekli cēlusi Brāļu kapu komitejas Smiltenes nodaļa, bet BKK Centrālā valde dāvinājusi tam nepieciešamo šūnakmeni. Piemineklis izmaksājis vairāk nekā 3000 latu. Atbalstu sniegusi arī biedrība “Kalpaka bataljons”. 

Pieminekļa priekšā 1937. gada 31. oktobrī no ģimenes kapiem pārapbedīja 1919. gada 6. martā kaujā pie Airītēm kritušā virsleitnanta un Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Krieva mirstīgās atliekas. Pieminekļa atklāšanas dienā arī uz Krieva kapa tika atklāta melna granīta piemiņas plāksne (28 x 50 x 3 cm), kurā zem LKO atveidojuma iekalts teksts: 

ATSEVIŠĶĀS JĀTNIEKU NODAĻAS
VIRSLEITNANTS
PĒTERIS KRIEVS
DZIMIS 1892. G. 12. OKTOBRĪ
KRITIS 1919. G. 6. MARTĀ. 

Krievam piemiņas akmens uzstādīts arī Airītēs (sk.). 

Bija iecerēts ap pieminekli izveidot atsevišķu brāļu kapu nodalījumu, kur vēlāk apbedīt citus smilteniešus Latvijas Neatkarības kara dalībniekus. Šobrīd informācijas par to, vai vēl kāds LNK kritušais tur ticis apglabāts, nav, taču tagad laukumu pieminekļa priekšā faktiski aizpildījuši civilie apbedījumi. Turklāt daļa no tiem izdarīti vēl pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 

Tomēr saistībā ar Latvijas valsts dibināšanas simtgadi pieminekļa apkārtne tikusi sakopta. 2019. gadā piemineklis restaurēts, aizpildot izdrupušās šuves. Turklāt piemineklis papildināts ar tam priekšā slīpi guleniski novietotu sarkanā granītā darinātu piemiņas plāksni (stendu), kurā iekalts teksts ar divās slejās izkārtotiem to 34 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem, kas saistīti ar Smiltenes novadu: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA LAVALIERI SMILTENES NOVADĀ 

ALKSNIS FRICIS DZ. PLĀŅU PAG.
BALODIS JŪLIUSS DZ. CIRGAĻU PAG.
BEITIKS PĒTERIS DZ. PALSMANES PAG.
BEITIKS RŪDOLFS DZ. PALSMANES PAG.
BĒRZIŅŠ KĀRLIS DZ. LAUNKALNES PAG.
BLŪMS PAULIS DZ. SMILTENES PAG.
BRASLIS JĀNIS DZ. SMILTENES PAG.
BRAŠNEVICS HERBERTS DZ. SMILTENĒ
BRIEDIS VOLDEMĀRS DZ. GRUNDZĀLES PAG.
BRĪTIŅŠ KĀRLIS DZ. PALSMANES PAG.
ENKMANIS JĀNIS DZ. BLOMES PAG.
GRUNDULIS JĀNIS DZ. RAUNAS PAG.
KAULIŅŠ JŪLIJS DZ. SMILTENES PAG.
KREBSS JĀNIS DZ. BLOMES PAG.
KRIEVS PĒTERIS DZ. BRANTU PAG.
KRĪTIŅŠ JĒKABS DZ. BRANTU PAG.
KRŪMIŅŠ JĀNIS DZ. SMILTENES PAG.
 

KUKURĪTIS ROBERTS DZ. GAUJIENAS PAG.
LAURIS ARVĪDS DZ. RAUZAS PAG.
LIELMANIS ERNESTS DZ MĒRU PAG.
MEKŠS JĀNIS DZ. SMILTENES PAG.
MUŠKE REINHOLDS DZ. SMILTENĒ
PAIJA AUGUSTA DZ. BLISKAS PAG.
PLŪME KĀRLIS ĀDOLFS DZ. MĒRU PAG.
PURGAILIS VOLDEMĀRS DZ. PLĀŅU PAG.
RABĀCS PĒTERIS DZ. GRUNDZĀLES PAG.
REINBAHS ROBERTS DZ. GAUJIENAS PAG.
ROZNIEKS PĒTERIS DZ. BRANTU PAG.
VĀRNA RŪDOLFS DZ. MĒRU PAG.
VĪĶELIS PĒTERIS DZ. SMILTENES PAG.
ZĀLĪTIS JŪLIJS DZ BRANTU PAG.
ZANDE PĒTERIS DZ. SMILTENES PAG.
ZĪLE JŪLIJS DZ. GRUNDZĀLES PAG.
ZĪLE RIHARDS DZ. GRUNDZĀLES PAG.

Foto: 24.11.2022., Aldis Jordans

Atjaunotais piemineklis atklāts tā paša gada 11. novembrī. Piemiņas plāksni pēc vietējās aktīvistes Skaidrītes Rences iniciatīvas uzstādījusi Smiltenes novada pašvaldība, to finansējot no sava budžeta. Darbus veicis Cēsu akmeņkaļu uzņēmums “Aivars K.”. 

Nomainīta arī individuālā piemiņas plāksne P. Krievam. Jaunajā piemiņas plāksnē, kas arī darināta no melna granīta, zem Lāčplēša Kara ordeņa atainojuma, ko ieskauj Latvijas karoga lenta, iekalts teksts: 

LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
JĀTNIEKU NODAĻAS VIRSLEITNANTS

PĒTERIS KRIEVS
21.07.1893. – 06.03.1919.
 

DZIMIS BRANTU PAGASTA
LAUNKALNĒ. MĀCĪJIES SMILTENES
TIRDZNIECĪBAS SKOLĀ. TRAĢISKA
PĀRPRATUMA DĒĻ GĀJIS BOJĀ KAUJĀ
PIE AIRĪTĒM UZ SALDUS - SKRUNDAS
CEĻA, KUR KOPĀ AR PULKVEDI
OSKARU KALPAKU UN KAPTEINI
NIKOLAJU GRUNDMANI TIKA
NĀVĒJOŠI IEVAINOTS.

Foto: 24.11.2022., Aldis Jordans

Papildināts: 12.02.2021. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 336. lpp.; Smiltenes Ziņas, Nr. 17, 30.04.1937.; Latvijas Kareivis, Nr. 248, 31.10.1937.; Smiltenes Novada Domes Vēstnesis, 15.11.2019.; Ziemeļlatvija, 18.11.2019.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru