Zemītes Pavārkalna kapos LKOK Aleksandra Baltaisvilka individuāls apbedījums

Atrodas Zemītes Pavārkalna kapos. 

Apbedīts Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Baltaisvilks. 

Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Baltaisvilks dzimis 1889. gada 9. februārī toreizējā Tukuma apriņķī. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 23. Rīgas izlūknodaļā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā, ieskaitīts 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 31. martā Ziemeļvidzemē pie Karvas muižas virsseržants Baltaisvilks “kopā ar 9 kareivjiem atsita lielinieku uzbrukumu un noturēja pozīcijas, līdz rota atkāpās no draudošā ielenkuma, pēc tam bez zaudējumiem pievienojās savējiem”. 

Atvaļināts 1921. gadā. Dzīvojis Tukumā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1951. gada 24. martā apcietināts un tajā pašā dienā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta sevišķā apspriede, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58.1. pantu piesprieda viņam “par dzimtenes nodevību” 10 gadu ilgu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē, ko izcietis Vorkutā.

Latvijā atgriezies 1956. gada martā, dzīvojis Zemītes pagastā, drēbnieks. Miris 1956. gada 17. aprīlī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 58. lpp.

Pie Cēres pamatskolas piemiņas plāksne LKOK Jānim Briedim

Atrodas Cērē Skolas ielā 1 pie Cēres pamatskolas. GPS 57.108143 22.867558 

Atklāta 2017. gada 10. novembrī. 

Piemiņas plāksne darināta melnā granītā un tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Brieža portreta iekalts teksts: 

Cēres skolā par skolotāju un skolas pārzini no 1912. g. – 1914. g. strādāja
Lāčplēša Kara ordeņa
un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris
viens no Latvijas Universitātes studentu korporācijas “Tervetia”
dibinātājiem (1922. g.) pulkvedis-leitnants
Jānis Briedis
(12.12.1892 – 12.06.1942) 

Piemiņas plāksne uzstādīšanu ierosinājos Jāņa Brieža brāļadēls Pēteris Briedis. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Briedis dzimis 1892. gada 21. decembrī, Kandavas pagasta Valdeķu muižas dārznieka Pētera Brieža ģimenē. Mācījies Aizdzires pagastskolā, bet no 1906. līdz 1910.gadam – Kandavas pilsētas skolā. 1911. gadā ieguvis skolotāja tiesības, sācis darbu Cēres pagastskolā kā skolotājs, vēlāk kā skolas pārzinis. 

Pirmā pasaules kara priekšvakarā iesaukts Krievijas armijā un 1914. gada 16. jūlijā kā kareivis ieskaitīts 19. Daugavgrīvas cietokšņa darba rotā. Paaugstināts par jefreitoru, vēlāk par jaunāko apakšvirsnieku. No 1915. gada marta pēc pārbaudījumu nokārtošanas praporščika vietas izpildītājs 1. Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljonā. 1915. gada jūnijā kaujā pie Ezeres ievainots un evakuēts uz Sanktpēterburgu. Vēlāk uz Vologdas guberņu. Par kaujas nopelniem paaugstināts par praporščiku un no 1915. gada 11. novembra uzsācis dienestu 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Kā rotas, vēlāk kā bataljona komandieris piedalījies daudzās kaujās. 1916. gada novembrī paaugstināts par podporučiku, bet jau tajā pašā mēnesī piešķirta poručika pakāpe. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 12. janvārī pie Kalnciema bataljona komandieris poručiks Briedis “ienaidnieka viesuļugunī ieņēma Lodiņu mājas, tur nocietinājās un atsita vairākus vāciešu pretuzbrukumus. Noturēdams pozīcijas, izšķīra visas kaujas iznākumu”. 

Šajā kaijā ticis kontuzēts. 1917. gada maijā paaugstināts par štābkapteini un 30. oktobrī iecelts par 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka komandieri. Atvaļināts 1918. gada 20. aprīlī. 

Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, Jura krusta IV šķiru un Jura zobenu. 

1918. gada oktobrī Ufā mobilizēts Krievijas Satversmes locekļu komitejas Tautas armijā un ieskaitīts 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljonā (arī 1. Latvijas atbrīvošanas pulks). No novembra Sibīrijas un Urālu Latviešu nacionālās padomes Kara nodaļas pārziņa vietas izpildītājs, no 1919. gada aprīļa pārziņa palīgs un kancelejas vadītājs. 1919. gada augustā iecelts par kara lietu pārzini Latvijas valdības pārstāvja rīcībā Sibīrijā un Tālajos Austrumos. 

1920. gada jūnijā kopā ar Troickas pulku atgriezies Latvijā. 

Pēc atgriešanās dienestu turpinājis Latvijas armijā. Iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba (vēlāk Galvenā štāba) Organizācijas daļas priekšnieku. 1927. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. No 1935. gada Armijas štāba Kara saimniecības nodaļas priekšnieks, no 1937. gada Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka palīgs. 

1921. gadā Briedis kā eksterns izturējis vidusskolas kursa eksāmenus un iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē. Bijis viens no 23 studentu korporācijas “Tervetia” dibinātājiem. 

Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Viestura ordeņa III šķiru, Čehoslovākijas Kara krustu un Lietuvas Republikas 10 gadu neatkarības jubilejas medaļu. Piešķirta jaunsaimniecība Pāles pagasta Šķirstiņu muižā. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada oktobrī no armijas atvaļināts, 1941. gada 17. jūnijā apcietināts un pārsūtīts uz koncentrācijas nometni PSRS teritorijā Vjatkā (Vjatlagā). 1942. gada 12. jūnijā nošauts. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 95. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 121.-122. lpp.; LSM.LV, 10.11.2017.; Briedis, P. Atklāta piemiņas plāksne pulkvežleitnantam Jānim Briedim. kandava.lv, 09.11.2017.; cereskola.lv.

Kandavas muzejā piemiņas plāksne ar novadu saistītajiem LKOK

Atrodas Kandavas novada muzeja represēto iedzīvotāju piemiņas istabā, Kandavā Talsu ielā 11. GPS 57.038387, 22.770361 

Atklāta 2014. gada 11. novembrī. 

Plāksnes uzstādīšanu ierosinājis Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Brieža brāļadēls Pēteris Briedis. Informāciju par LKOK, kas saistīti ar Kandavas novadu, apkopojusi muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa, bet piemiņas plāksnes metu izstrādājusi muzeja speciāliste Diāna Isaka. Plāksni kokā izgatavojis Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma pasniedzējs Mārtiņš Mednieks. 

01.02.2021., Inese Roze

Piemiņas plāksnē iegrebts sarkanā un melnā iekrāsots teksts, kurā minēti deviņi ar Kandavas novadu saistītie LKOK: 

Lāčplēša kara ordeņa kavalieri
Kandavas novadā 

Aleksandrs Baltaisvilks
(1889 – 1956)
1.(4.) Valmieras kājnieku pulka virsseržants 

Aleksandrs Timmermanis
(1896 – 1981)
3. Jelgavas kājnieku pulka kaprālis 

Arnolds Artums-Hartmanis
(1895 – ?)
Pulkvedis-leitnants 

Fricis Avotiņš
(1897 – 1944)
Kapteinis-leitnants 

Jānis Briedis
(1892 – 1941)
Pulkvedis-leitnants 

Jānis Valdis Bekmanis
(1893 – 1943)
2. Ventspils kājnieku pulka virsleitnants 

Kārlis Štāls
(1893 – 1966)
Kurzemes artilērijas pulka kareivis 

Vilis Gelbe
(1890 – 1919)
Jūras virsnieks 

Vilis Širsons
(1888 – 1976)
8. Daugavpils kājnieku pulka kareivis

Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920.
līdz 1940. gadam. LKO piešķīra par kaijas nopelniem Latvijas armijas un
bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu
ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu. 

01.02.2021., Inese Roze

Papildināts: 04.02.2021. 

Avoti: Kandavas Novada Vēstnesis, 12.12.2014.; Kandavas novada muzeja vadītājas Ineses Rozes sniegtā informācija.

Jaunpils pagasta Saulīšu kalnā 2. PK kritušo latviešu leģionāru un vācu karavīru brāļu kapi

Atrodas Jaunpils pagastā aptuveni 1,5 kilometrus uz ziemeļiem no Veclaukiem Saulīšu kalnā. GPS 56.7588605, 22.9572105 

Apglabāti aptuveni 800 latviešu leģionāri un vācu karavīri, kuri miruši no ievainojumiem hospitālī, kas atradies netālu esošajā Laukmuižā. 

Atjaunojoties komunistiskajai okupācijai, 1945. gada pavasarī brāļu kapi ar tankiem nolīdzināti. Vēlāk te bijušas ganības un veikta meliorācija. Stāsta, ka vietējie iedzīvotāji kapus slepus iezīmējuši, kalna virsotnē iestādot baltu rožu krūmu. 

1989. gada 5. novembrī atklāts piemiņas akmens. Aptuveni divus metrus augstajā rupji apstrādātajā laukakmenī iekalta krusta zīme, kurai abpus izvietoti gadskaitļi: 

1944 † 1945 

Zemāk piestiprināta granīta plāksne, kurā iekalts teksts: 

AIZMIRSTĪBAI NOLEMTOS
NEAIZMIRSĪSIM – PIEMINĒSIM 

LATVIEŠU LEĢIONĀRIEM
UN
VĀCU KARAVĪRIEM 

Piemiņas akmens uzstādīšanu organizējusi Latvijas Tautas frontes Jaunpils grupa vietējā mācītāja Jūlija Neimaņa vadībā. 

Naktī uz 1990. gada 5. decembri piemiņas akmeni saspridzināja PSRS okupācijas armija. Tiek uzskatīts, ka tas noticis saskaņā ar toreizējā PSRS aizsardzības ministra Dmitrija Jazova pavēli. Tajā pašā naktī tika saspridzināti leģionāriem veltītie pieminekļi Codes pagasta Butku kapos (sk.), Mores pagasta Roznēnu brāļu kapos (sk.) un Džukstē (sk.).

Vēlāk piemiņas akmens ticis atjaunots.

2001. gadā 28 šeit apglabātie latviešu leģionāri pārapbedīti Lestenes brāļu kapos (sk.). 

Papildināts: 23.03.2025. 

Avoti: Padomju Jaunatne, Ne. 216, 11.11.1989.; Laiks, Nr. 21, 14.03.1990. Jaunpils novads: Tūrisma ceļvedis. Jaunpils: Jaunpils novada dome, 2016. 8. lpp.; Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 374.-375. lpp.

Jersikas pagastā piemiņas akmens Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības cīnītājiem

Atrodas Jersikas pagastā kreisajā pusē pie Rīgas-Daugavpils autoceļa. 

Atklāts 2006. gada 29. septembrī. Piemiņas akmeni uzstādījusi Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, un to darinājis vietējais akmeņkalis Imants Laizāns. Rupji apstrādātā pelēkā laukakmenī zem krusta zīmes iekalts teksts: 

PAR TEVI
TĒVU ZEME! 

Zem šī teksta laukakmenī iestrādāta melna granīta plāksne, kurā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes atveidojuma iegravēts teksts: 

LTS(P)A-
LATVIJAS TĒVZEMES SARGU
(PARTIZĀNU) APVIENĪBAS
CĪNĪTĀJIEM 

LTS(P)A CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO
OKUPĀCIJAS REŽĪMU 1945.-1955. G.
APVIENOJA SEŠU LATVIJAS APRIŅĶU
NACIONĀLOS PARTIZĀNUS 

Papildināts: 13.04.2021. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 88. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 160. lpp.; jekabpilslaiks.lv, 02.102006.

Jelgavā Ģintermuižas kapos 2. PK kritušo latviešu leģionāru brāļu kapi

Atrodas Jelgavā Filozofu un Rūpniecības ielas stūrī Ģintermuižas (Tabora) kapos. 

Apglabāti 44 nezināmi latviešu leģionāri, kas krituši 1944. gada jūlija beigās Jelgavas aizstāvēšanas kaujās. Sākoties Atmodai, 1989. gada 1. oktobrī Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļa apbedījuma vietu iezīmēja ar balti krāsotu koka krustu. Tagad (15.04.2021.) nekādas piemiņas zīmes vairs nav.

Labots: 15.04.2021.

Avoti: Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 248. lpp.; Jelgavas Ziņotājs, Nr. 154, 29.09.1989.; Jelgavas Ziņotājs, Nr. 157, 04.10.1989.

Jelgavā piemineklis latviešu karavīriem, kas 1944. gadā aizstāvēja pilsētu pret sarkanās armijas uzbrukumu

Atrodas Jelgavā Rūpniecības un Tērvetes ielu krustojumā Grēbnera parkā. 

Atklāts 1995. gada 8. maijā. Piemineklis sastāv no neregulāras formas granīta stēlas, kurā iekalts krusts, kas pāraug zobena smailē. Tai blakus pa kreisi guleniski novietots nošķelta paralēlskaldņa formas granīta bluķis, kurā iekalts teksts: 

JELGAVAS AIZSTĀVJIEM
1944. 28. VII – 8. VIII

Foto: 15.04.2021., Alvis Eglītis

Vēsturiska atkāpe. Jelgavas aizstāvēšanā pamatā bija iesaistītas Latviešu leģiona 15. grenadieru apmācības un papildinājuma brigādes (15. latviešu apmācības un rezerves vienības) daļas, kā arī atsevišķas sīkākas vācu un latviešu vienības, tostarp kapteiņa Kauliņa komandētā apsardzības rota un kapteiņa Stirnas vadītā tiltu apsardzes vienība. 

Izmisīgas cīņas par Jelgavas noturēšanu ilga no 1944. gada 28. jūlija, kad agri no rīta Jelgavas dienvidu nomali sasniedza pirmie padomju tanki, līdz 7. augustam, kad pilsēta pilnībā nonāca uzbrūkošā PSRS karaspēka kontrolē. 

Lai gan Jelgavu, kas kauju un padomju gaisa uzlidojumu gaitā tika faktiski pilnībā sagrauta, noturēt neizdevās, nedēļu ilgā sīvā pretestība ļāva uz laiku apturēt PSRS karaspēka virzību uz Rīgu. 

Papildināts: 16.04.2021.

Avoti: Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 236.-248. lpp.; Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā. XI sēj. Red. Bērziņs, A. J. Toronto: Daugavas Vanagu centrālā valde, 1993. 187.-230. lpp.; Lauku Avīze, Nr. 37, 09.05.1995.