svētdiena, 2021. gada 3. janvāris

Jelgavā piemineklis latviešu karavīriem, kas 1944. gadā aizstāvēja pilsētu pret sarkanās armijas uzbrukumu

Atrodas Jelgavā Rūpniecības un Tērvetes ielu krustojumā Grēbnera parkā. 

Atklāts 1995. gada 8. maijā. Piemineklis sastāv no neregulāras formas granīta stēlas, kurā iekalts krusts, kas pāraug zobena smailē. Tai blakus pa kreisi guleniski novietots nošķelta paralēlskaldņa formas granīta bluķis, kurā iekalts teksts: 

JELGAVAS AIZSTĀVJIEM
1944. 28. VII – 8. VIII



Foto: 15.04.2021., Alvis Eglītis

Vēsturiska atkāpe. Jelgavas aizstāvēšanā pamatā bija iesaistītas Latviešu leģiona 15. grenadieru apmācības un papildinājuma brigādes (15. latviešu apmācības un rezerves vienības) daļas, kā arī atsevišķas sīkākas vācu un latviešu vienības, tostarp kapteiņa Kauliņa komandētā apsardzības rota un kapteiņa Stirnas vadītā tiltu apsardzes vienība. 

Izmisīgas cīņas par Jelgavas noturēšanu ilga no 1944. gada 28. jūlija, kad agri no rīta Jelgavas dienvidu nomali sasniedza pirmie padomju tanki, līdz 7. augustam, kad pilsēta pilnībā nonāca uzbrūkošā PSRS karaspēka kontrolē. 

Lai gan Jelgavu, kas kauju un padomju gaisa uzlidojumu gaitā tika faktiski pilnībā sagrauta, noturēt neizdevās, nedēļu ilgā sīvā pretestība ļāva uz laiku apturēt PSRS karaspēka virzību uz Rīgu. 

Papildināts: 16.04.2021.

Avoti: Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 236.-248. lpp.; Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā. XI sēj. Red. Bērziņs, A. J. Toronto: Daugavas Vanagu centrālā valde, 1993. 187.-230. lpp.; Lauku Avīze, Nr. 37, 09.05.1995.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru