Atrodas Zemītes Pavārkalna kapos.
Apbedīts Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Baltaisvilks.
Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Baltaisvilks dzimis 1889. gada 9. februārī toreizējā Tukuma apriņķī. Zemkopis.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 23. Rīgas izlūknodaļā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā, ieskaitīts 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 31. martā Ziemeļvidzemē pie Karvas muižas virsseržants Baltaisvilks “kopā ar 9 kareivjiem atsita lielinieku uzbrukumu un noturēja pozīcijas, līdz rota atkāpās no draudošā ielenkuma, pēc tam bez zaudējumiem pievienojās savējiem”.
Atvaļināts 1921. gadā. Dzīvojis Tukumā.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1951. gada 24. martā apcietināts un tajā pašā dienā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta sevišķā apspriede, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58.1. pantu piesprieda viņam “par dzimtenes nodevību” 10 gadu ilgu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē, ko izcietis Vorkutā.
Latvijā atgriezies 1956. gada martā, dzīvojis Zemītes pagastā, drēbnieks. Miris 1956. gada 17. aprīlī.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 58.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru