Pie Cēres pamatskolas piemiņas plāksne LKOK Jānim Briedim

Atrodas Cērē Skolas ielā 1 pie Cēres pamatskolas. GPS 57.108143 22.867558 

Atklāta 2017. gada 10. novembrī. 

Piemiņas plāksne darināta melnā granītā un tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Brieža portreta iekalts teksts: 

Cēres skolā par skolotāju un skolas pārzini no 1912. g. – 1914. g. strādāja
Lāčplēša Kara ordeņa
un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris
viens no Latvijas Universitātes studentu korporācijas “Tervetia”
dibinātājiem (1922. g.) pulkvedis-leitnants
Jānis Briedis
(12.12.1892 – 12.06.1942) 

Piemiņas plāksne uzstādīšanu ierosinājos Jāņa Brieža brāļadēls Pēteris Briedis. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Briedis dzimis 1892. gada 21. decembrī, Kandavas pagasta Valdeķu muižas dārznieka Pētera Brieža ģimenē. Mācījies Aizdzires pagastskolā, bet no 1906. līdz 1910.gadam – Kandavas pilsētas skolā. 1911. gadā ieguvis skolotāja tiesības, sācis darbu Cēres pagastskolā kā skolotājs, vēlāk kā skolas pārzinis. 

Pirmā pasaules kara priekšvakarā iesaukts Krievijas armijā un 1914. gada 16. jūlijā kā kareivis ieskaitīts 19. Daugavgrīvas cietokšņa darba rotā. Paaugstināts par jefreitoru, vēlāk par jaunāko apakšvirsnieku. No 1915. gada marta pēc pārbaudījumu nokārtošanas praporščika vietas izpildītājs 1. Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljonā. 1915. gada jūnijā kaujā pie Ezeres ievainots un evakuēts uz Sanktpēterburgu. Vēlāk uz Vologdas guberņu. Par kaujas nopelniem paaugstināts par praporščiku un no 1915. gada 11. novembra uzsācis dienestu 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Kā rotas, vēlāk kā bataljona komandieris piedalījies daudzās kaujās. 1916. gada novembrī paaugstināts par podporučiku, bet jau tajā pašā mēnesī piešķirta poručika pakāpe. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 12. janvārī pie Kalnciema bataljona komandieris poručiks Briedis “ienaidnieka viesuļugunī ieņēma Lodiņu mājas, tur nocietinājās un atsita vairākus vāciešu pretuzbrukumus. Noturēdams pozīcijas, izšķīra visas kaujas iznākumu”. 

Šajā kaijā ticis kontuzēts. 1917. gada maijā paaugstināts par štābkapteini un 30. oktobrī iecelts par 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka komandieri. Atvaļināts 1918. gada 20. aprīlī. 

Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, Jura krusta IV šķiru un Jura zobenu. 

1918. gada oktobrī Ufā mobilizēts Krievijas Satversmes locekļu komitejas Tautas armijā un ieskaitīts 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljonā (arī 1. Latvijas atbrīvošanas pulks). No novembra Sibīrijas un Urālu Latviešu nacionālās padomes Kara nodaļas pārziņa vietas izpildītājs, no 1919. gada aprīļa pārziņa palīgs un kancelejas vadītājs. 1919. gada augustā iecelts par kara lietu pārzini Latvijas valdības pārstāvja rīcībā Sibīrijā un Tālajos Austrumos. 

1920. gada jūnijā kopā ar Troickas pulku atgriezies Latvijā. 

Pēc atgriešanās dienestu turpinājis Latvijas armijā. Iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba (vēlāk Galvenā štāba) Organizācijas daļas priekšnieku. 1927. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. No 1935. gada Armijas štāba Kara saimniecības nodaļas priekšnieks, no 1937. gada Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka palīgs. 

1921. gadā Briedis kā eksterns izturējis vidusskolas kursa eksāmenus un iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē. Bijis viens no 23 studentu korporācijas “Tervetia” dibinātājiem. 

Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Viestura ordeņa III šķiru, Čehoslovākijas Kara krustu un Lietuvas Republikas 10 gadu neatkarības jubilejas medaļu. Piešķirta jaunsaimniecība Pāles pagasta Šķirstiņu muižā. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada oktobrī no armijas atvaļināts, 1941. gada 17. jūnijā apcietināts un pārsūtīts uz koncentrācijas nometni PSRS teritorijā Vjatkā (Vjatlagā). 1942. gada 12. jūnijā nošauts. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 95. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 121.-122. lpp.; LSM.LV, 10.11.2017.; Briedis, P. Atklāta piemiņas plāksne pulkvežleitnantam Jānim Briedim. kandava.lv, 09.11.2017.; cereskola.lv.