Aknīstes pagasta Vilkupē informatīvais stends par Jāzepa Friča nacionālo partizānu grupu

Atrodas Aknīstes pagasta Vilkupē.

Atklāts 2025. gada 31. jūlijā. Stends uzstādīts netālu no vietas, kur aptuveni pusotru kilometru no Vilkupes pienotavas uz Ilūkstes-Aknīstes ceļa naktī uz 1947. gada 17. augustu nacionālie partizāni veica atentātu pret tā dēvētās LPSR Valsts drošības ministrijas (MGB) Ilūkstes apriņķa bandītisma apkarošanas nodaļas priekšnieku majoru Matveju Buņinu. Līdz ar Buņinu tika likvidēts kāds iznīcinātāju bataljona kaujinieks. 

Informatīvā stenda uzstādīšanu ierosinājis vēsturnieks Haralds Bruņinieks, kas pēta nacionālo partizānu darbību Sēlijā. Stenda uzstādīšanu atbalstījusi Jēkabpils novada dome. 

Avoti: Pretestības kustība okupācijas varām Latvijā: Atmiņās un dokumentos no 1941. līdz 1956. gadam. Red.: Aļķis, I. Rīga: Izdevniecība Solvita, 1997. 315.-316. lpp.; jekabpilslaiks.lv, 01.08.2025.; jekabpils.lv, 01.08.2025.

Seces Baznīcas kapos LKOK Viļa Lasmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Seces Baznīcas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Vilis Lasmanis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Vilis Lasmanis dzimis 1894. gada 18. aprīlī Seces pagastā. Beidzis četrgadīgo Kokneses proģimnāziju. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada septembrī iestājies 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulks), piedalījies kaujās pie Smārdes un Ložmetējkalna. Paaugstināts par seržantu, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. Pie Ložmetējkalna ievainots. Strēlnieka gaitas beidzis 1917. gada 28. janvārī. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 5. septembrī, 6. Rīgas kājnieka pulka sastāvā cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī seržants Lasmanis “uzņēmās vada komandēšanu un, neskatoties uz stipro ienaidnieka uguni, izsita to no Zasulauka stacijas, kur ieguva ložmetēju”. Savukārt 20. novembrī Jelgavas kieģeļcepļa rajonā, “kad vācieši pārgāja pretuzbrukumā, pēc savas iniciatīvas uzstādīja ložmetēju un atsita triecienu”. 

Atvaļināts 1921. gada 20. februārī. Nodarbojies ar zemkopību Seces pagasta “Karakazās”, kur 1929. gada 14. maijā miris. 

Viļa Lasmaņa vārds minēts Jaunjelgavā uzstādītajā piemiņas stēlā kādreizējā novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 302. lpp.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāna Lāriņa individuāls apbedījums

Atrodas Pirmajos Meža kapos. 

Iespējams, apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Lāriņš. Uzstādīta kopīga piemiņas plāksne Jānim, Imantam un Normundam Lāriņiem. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Jāņa Lāriņa vārds nav arī iegravēts nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Foto: 20.11.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Lāriņš dzimis 1900. gada 24. aprīlī toreizējā Aumeistaru pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. jūnijā, 5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 16. novembrī, “kad pulka velosipēdistu rota, forsējot Lielupi pār Garozas tiltu, iekļuva niknā apšaudē, Lāriņš pēc paša ierosmes nostādīja ložmetēju tilta galā un ar labi mērķētu uguni sacēla pretinieka rindās apjukumu, tā sekmēdams mūsējo uzvaru un Jelgavas-Bauskas šosejas krustojuma ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1924. gada 17. februārī. Dzīvojis Meņģeles pagasta “Griķos”, mežsargs. 

Par nāves apstākļiem pagaidām nav īstas skaidrības. Saskaņā ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskās vārdnīcas sniegto informāciju nošauts savās mājās 1941. vai 1942. gadā. Uz Rīgas Meža kapos apbedītā Jāņa Lāriņa kapa plāksnes kā nāves gads norādīts 1944. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 299.-300. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Torņakalna luterāņu kapos LKOK Oto Lapiņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Torņakalna luterāņu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Oto Lapiņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Oto Lapiņš dzimis 1902. gada 23. janvārī Litenes pagastā. Izglītojies reālskolā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. jūnijā, 4. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī uzbrukumā Emburgas muižai kareivis Lapiņš “kopā ar izlūku grupu pievirzījās ienaidnieka tiešā tuvumā un ar labi mērķētu uguni izraisīja bermontiešos apjukumu, pēc tam mūsējo trieciena laikā pirmais ielauzās muižā, kur ieguva trofejas un saņēma gūstekņus. Tika smagi ievainots, bet palika ierindā un cīnījās līdz kaujas beigām.” 

No armijas atvaļināts 1928. gadā. Dienējis Valsts prezidenta sekretariātā, vecākais kancelejas ierēdnis. No 1931. līdz 1940. gada septembrim Valsts prezidenta sekretariāta darbvedis. No 1941.gada līdz 1945. gadam strādājis par namu pārvaldnieku Pārdaugavā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis puslegāli, bez okupācijas iestāžu izsniegtas PSRS pases, slēpies. 1947. gadā pārcēlies uz Litenes pagasta “Lagzdām” pie māsas. Mūža nogalē smagi slimojis. Miris 1961. gada 26. martā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 298. lpp.