trešdiena, 2019. gada 19. jūnijs

Sakas pagasta Stembres kapos piemineklis 1. PK un LNK kritušajiem Sakas draudzes locekļiem

Atrodas Sakas pagasta Stembres kapos. GPS 56.852545, 21.211504 

Pieminekļa idejas autors bija Sakas skolas pārzinis un vietējo aizsargu rotas komandieris Ernests Erhards. Tas izgatavots Liepājas akmeņkaltuvē, par materiālu izmantojot Sakas-Cīravas robežakmeni. 

Pieminekļa pamatakmens likts 1928. gada 31. oktobrī, bet tas atklāts Latvijas valsts pasludināšanas desmitajā gadadienā, 18. novembrī. 

1,5 metrus augstais granīta obelisks uzstādīts uz četrpakāpju betona pamatnes, un tā priekšpusē iekalts teksts: 

1918 – 1928 

Par dzimteni
kritušiem Sakas
dēliem
 

Šai vietiņai garām neeji,
Te ziediņam lūgšanu nolieci:
Līdz gadu simteņiem piemiņas ies
Par to, kas dzimtenei upurējies.
 

Pieminekļa sānos iekalts teksts: 

Kritušie: J. Štālbergs, E. Gūtmanis, M. Gūtmanis, J. Brauns, I. Skudra, J. Frismunds. 

Slimnīcās mirušie un bez vēsts pazudušie: A. Klāvsons, F. Skudiķis, M. Vilinskis, K. Petrovskis, R. Balgalis. 

Pieminekļa uzstādīšanu atbalstīja Sakas un Ulmales biedrības, draudzes, pašvaldības un aizsargi, kas saziedojuši 1600 latu. Tikmēr pieminekļa izmaksas sasniegušas aptuveni 1200 latu. Interesanti, ka vienīgā vietējā sabiedriskā organizācija, kam prese tolaik pārmetusi “izvairīšanos no kopdarbības un ziedojumiem”, bijusi Pāvilostas atvaļināto karavīru biedrība. 

Sākoties Atmodai, 1987. gada 18. novembrī viena no aktīvistu grupām, bija iecerējusi komunistiskās okupācijas gados novārtā pamesto pieminekli sakopt. Kā to pēc pāris gadiem atstāsta Latvijas Tautas frontes reģionālais laikraksts “Liepājas Vārds”, aktīvisti cita starpā šajā nolūkā bez varasiestāžu ziņas “organizējuši” granti, par ko brēku par nodarītajiem zaudējumiem sacēlis vietējais kolhozs “Centība”, un kapu sakopējiem nācieties “nozagto” būvmateriālu savākt un nogādāt iepriekšējā vietā. 

Papildināts: 19.06.2021. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 181.-182. lpp.; Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 250, 06.11.1928.; Lejaskurzemes Ziņas, Nr. 17, 16.11.1928.; Liepājas Vārds, Nr. 11/12, 27.03.1991.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru