Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Lauce (Laucis). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Lauce dzimis 1890. gada 14. augustā Galgauskas pagastā. Vidējā izglītība. Pasta un telegrāfa ierēdnis Rīgā un Pēterburgā.
Pirmā pasaules kara laikā pasta ierēdnis 1. Krievijas armijā Viļņā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 11. oktobrī Rīgā, dienējis 5. Cēsu kājnieku pulkā, paaugstināts par dižkareivi.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 25. novembrī Zemgalē uzbrukumā Zirņu krogam Lauce “pretinieka ugunī ar patšauteni apklusināja tā ložmetēju, sekmēja nocietinājumu ieņemšanu, ienaidnieka ložmetēja saņemšanu un četru vāciešu sagūstīšanu”.
Atvaļināts 1920. gada 1. novembrī. Līdz 1923. gada janvārim robežpolicijas uzraugs Aizputes apriņķī. Pēc tam dzīvojis Lizuma pagasta Saulstūra mājās, amatnieks. Pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā pārcēlies uz dzīvi Rīgā. Strādājis par smago ormani, vēlāk par sargu, mūža nogalē pensionārs. Miris 1970. gada 27. maijā Rīgā. Saskaņā ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskās vārdnīcas sniegto informāciju apbedīts Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Aleksandra Lauča vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), tomēr kapsētu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldības sistēmā “Cemety.lv” ziņu par Aleksandra Lauča apbedījumu nav.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 303.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru