Lielstraupes kapos LKOK Jāņa Lejnieka individuāls apbedījums

Atrodas Lielstraupes (Straupes Vecajos) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Lejnieks, dzimis Lerhe. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Lerhe dzimis 1895. gada 7. jūlijā toreizējā Lielstraupes pagastā. Pamatskolas izglītība. Dzīvojis Siguldā, atslēdznieks. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 19. autorotā un 53. bruņotajā autovadā. Piedalījies kaujās Galīcijā, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru un Staņislava medaļu. Paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā Valmierā, dienējis I bruņotajā divizionā, bruņuautomobiļa “Kurzemnieks” šoferis. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Par nopelniem kaujā Latgalē pie Lielās Meļņicas sādžas 1920. gadā paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 6. novembrī Zemgalē kaujā Varkaļu kroga virzienā, “kad vācieši nikni uzbruka, lai atgrieztu Lielupi forsējušās daļas, [kaprālis] Lerhe veikli vadīja bruņuautomobili spēcīgā mīnmetēju un ložmetēju ugunī, pēc tam pretuzbrukumā izsita bermontiešus no pozīcijām un visu nakti tos vajāja, tā izglābdams mūsu vienības no draudošām ielenkuma briesmām”. 

Atvaļināts 1921. gada 28. februārī. Jaunsaimnieks toreizējā Lielstraupes pagasta “Burtniekos”. No 1924. gada Lielstraupes pagasta valdes loceklis, kopš 1931. gada pagasta vecākais, piensaimnieku biedrības priekšnieks, darbojies lauksaimniecības biedrībā, krājaizdevu sabiedrības padomē, lopkopības pārraudzības biedrībā, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā un pagasta aizsargu organizācijā, evaņģēliski luteriskās draudzes valdes loceklis, nacistiskās okupācijas laikā iesaistījies Tautas palīdzības darbā. 

1940. gadā mainījis uzvārdu uz Lejnieks. Miris 1944. gada 7. martā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 310. lpp.; Cēsu Vēstis, Nr. 11, 17.03.1944.; Tālavietis, Nr. 34, 21.03.1944.; Tēvija, Nr. 69, 22.03.1944.