Vestienas Jaunajos kapos LKOK Jāņa Liepiņa individuāls apbedījums

Atrodas Vestienas Jaunajos kapos. 

Domājams, apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Liepiņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Piezīme. Saskaņā ar ziņām tā laika presē LKOK Jānis Liepiņš apglabāts Vestienas Vidus kapos. Taču Vestienā ir tikai divas luterāņu kapsētas – Vecā jeb Visīšu un Jaunā, un kura no tām savulaik varētu būt dēvēta par Vidus kapiem, pagaidām nav izdevies noskaidrot. Laikraksts “Brīvā Zeme” tolaik rakstīja, ka Jānis Liepiņš izvadīts no Vestienas luterāņu baznīcas un viņa zārks uz kapiem ticis nests, lai gan tie bijuši patālu. Tas liek domāt, ka tie bijuši Jaunie kapi, kas no baznīcas atrodas aptuveni divus kilometrus, kamēr Vecie kapi – tikai kādu puskilometru. Vidus kapu nosaukuma attiecināšanu uz Jaunajiem kapiem varētu skaidrot arī ar apstākli, ka tie gaisa līnijā atrodas starp Vecajiem kapiem un pareizticīgo kapiem Tolkā. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Liepiņš dzimis 1896. gada 26. martā Vestienas pagasta “Jaunzemjos” lauksaimnieka ģimenē. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, iesaukts Krievijas armijā, dienējis Preobraženskas gvardes pulkā, no kurienes nosūtīts uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu, bet pēc tam pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu. Par dalību Ziemassvētku kaujās, kurās ievainots, apbalvots ar Jura krustu. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 25. jūnijā Ērgļos, 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Par kauju nopelniem paaugstināts par kaprāli, bet vēlāk – par seržantu, iecelts par vada komandieri. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 13. janvārī Latgalē pie Kokaroviču sādžas Liepiņš “ar savu nodaļu drošsirdīgi devās ienaidnieka aizmugurē un izraisīja paniku, tā ka lielinieki bija spiesti šo sādžu atstāt”. 

Pēc miera noslēgšanas ar Padomju Krieviju dienējis kā grupas seržants Rīgas kara cietumā. 

Atvaļināts 1921. gada 25. aprīlī. Zemkopis tēva mājās, vēlāk paša jaunsaimniecībā Vestienas pagasta “Vēveros”. Pēc ilgstošas slimības miris 1939. gada 2. augustā Rīgas Kara slimnīcā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 316.-317. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 174, 05.08.1939.; Brīvā Zeme, Nr. 188, 22.08.1939.; Lāčplēsis, Nr. 7, 11.11.1939. 128. lpp.