Atrodas Pirmajos Meža kapos.
Iespējams, apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Lāriņš. Uzstādīta kopīga piemiņas plāksne Jānim, Imantam un Normundam Lāriņiem. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Jāņa Lāriņa vārds nav arī iegravēts nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Jānis Lāriņš dzimis 1900. gada 24. aprīlī toreizējā Aumeistaru pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. jūnijā, 5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par seržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 16. novembrī, “kad pulka velosipēdistu rota, forsējot Lielupi pār Garozas tiltu, iekļuva niknā apšaudē, Lāriņš pēc paša ierosmes nostādīja ložmetēju tilta galā un ar labi mērķētu uguni sacēla pretinieka rindās apjukumu, tā sekmēdams mūsējo uzvaru un Jelgavas-Bauskas šosejas krustojuma ieņemšanu”.
Atvaļināts 1924. gada 17. februārī. Dzīvojis Meņģeles pagasta “Griķos”, mežsargs.
Par nāves apstākļiem pagaidām nav īstas skaidrības. Saskaņā ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskās vārdnīcas sniegto informāciju nošauts savās mājās 1941. vai 1942. gadā. Uz Rīgas Meža kapos apbedītā Jāņa Lāriņa kapa plāksnes kā nāves gads norādīts 1944.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 299.-300.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru