Valmieras Pilsētas kapos LKOK Jāņa Liberta individuāls apbedījums

Atrodas Valmieras Pilsētas (Centra) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Liberts. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Liberts dzimis 1890. gada 24. februārī Valmierā amatnieka ģimenē. Beidzis tirdzniecības skolu, Pēterburgā nokārtojis tautskolotāja pārbaudījumu. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā. 1916. gadā komandēts uz Pleskavas praporščiku skolu, ko beidzis jūlijā, iegūstot praporščika pakāpi. Atgriezies Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā. 1917. gada janvārī nosūtīts uz 4. Vidzemes strēlnieku pulku, kā sakaru virsnieks un tranšeju ieroču komandas priekšnieks piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna. Par izrādīto varonību apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 17. janvārī, “kad ienaidnieks pārrāva fronti un draudēja sagrābt iekaroto Ložmetējkalnu, Liberts kā sakaru virsnieks pie pulka komandiera izrādīja sevišķu drošsirdību kaujā, zem stipras uguns noskaidroja kaujas apstākļus un atjaunoja ienaidnieka viesuļuguns sarautos sakarus starp mūsu vienībām”. 

Vēlāk piedalījās cīņās pie Ķekavas, Olaines, Ikšķiles un aiz Mazās Juglas; par Olaines kaujām apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Paaugstināts par podporučiku, bet vēlāk tajā pašā gadā – par poručiku. 

1918. gada janvārī kā skolotājs atvaļināts. Dzīvojis Valmierā, kur piedalījies Latvju kareivju nacionālās savienības darbā, bijis Valmieras nodaļas sekretārs. 1918.gada novembrī devies uz Rīgu, decembrī iestājies Pagaidu valdības bruņotajos spēkos virsleitnanta pakāpē, dienējis Virsnieku rezerves rotā. 1919. gada janvārī, kad Rīgu ieņēma lielinieki, slimības dēļ palicis pilsētā, mobilizēts Sarkanajā armijā. Par darbību pretlielinieciskajos spēkos apcietināts un pusotru mēnesi atradies ieslodzījumā Valmierā, bet vēlāk ieskaitīts 1. Padomju Latvijas strēlnieku pulkā, mīnmetēju nodaļas komandieris. Negadījumā ievainots, ārstējies Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 12. jūlijā Rīgā. Operatīvās daļas adjutants 2. Vidzemes divīzijas štābā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

1920. g. februārī paaugstināts par kapteini. 1922. gada septembrī atvaļināts, bet nākamā gada martā atkal atgriezies dienestā, iecelts par Kara tiesu pārvaldes kara izmeklēšanas cietuma priekšnieku. No 1924. gada kara tiesu amata kandidāts. Kopš 1925. gada Armijas štāba Mobilizācijas nodaļas priekšnieka palīgs. 1928. gadā beidzis virsnieku kursus. 1935 gadā piešķirta pulkveža-leitnanta pakāpe, iecelts par Apgādes pārvaldes Bruņošanās daļas Mantu-materiālu nodaļas priekšnieku. 1930. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Apbalvots arī ar Viestura ordeņa IV šķiru ar šķēpiem. Piešķirta jaunsaimniecība Valmieras apriņķa Kokmuižā.

Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada 18. oktobrī atvaļināts. 1941. gada 14. jūnijā Liberta ģimeni – sievu un sešus dēlus – lielinieki izveduši uz PSRS teritoriju. Pats Liberts un septītais dēls Edgars tobrīd bija no Rīgas izbraukuši uz laukiem un tādējādi nav krituši iebrucēju nagos. Līdz lielinieku patriekšanai slapstījušies mežos. 

Ģimenes deportācija iedragājusi Liberta veselību, un 1942. gada 17. novembrī viņš mira. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 311. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 299.-300. lpp.; Tālavietis, Nr. 140, 21.11.1942.