Liepājā pie Vidusforta pulvera pagrabiem piemiņas zīme cīņām pret bermontiešiem

Atrodas Liepājā 14. novembra bulvārī 17 pie Vidusforta pulvera pagrabiem. GPS 56.538097, 21.074835 

Sākotnēji piemiņas zīme uzstādīta, sākoties Atmodai, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. 2002. gada novembrī tā tikusi par pašvaldības līdzekļiem atjaunota. Taču sarkanbrūnā granītā darinātajā piemiņas plāksnē, kas guleniski uzstādīta uz pelēka granīta kuba, bija iekalts teksts, kas vēsturiskos notikumus atainoja neprecīzi un maldinoši veidā: 

ŠAJĀ VIETĀ
1919. GADA NOVEMBRĪ,
UZBRŪKOŠAIS BERMONTA –
AVALOVA KARASPĒKS,
ZVĒRISKI NOSLEPKAVOJA
GŪSTĀ SAŅEMTOS LATVIJAS
ARMIJAS KARAVĪRUS –
LIEPĀJAS AIZSTĀVJUS. 

2020. gadā šī piemiņas plāksne tika nomainīta pret citu. Pārveidotā piemiņas zīme tika atklāta tā paša gada 11. novembrī. Tajā tagad iekalts teksts: 

1919. gada 14. novembrī Pulvera pagrabā
bermontiešu ielenkti
noturējās 20 latviešu karavīri.
Sākoties pretuzbrukumam, viņi negaidīti
no aizmugures uzbruka ienaidniekam,
sekmēdami latviešu karaspēka uzvaru. 

Jaunā plāksne izgatavota par biedrības “Liepājnieki” ziedotajiem līdzekļiem. 

Vēsturiska atkāpe. Saskaņā ar sākotnējās piemiņas zīmes uzstādītāju versiju, kā to 2004. gada 5. novembrī apraksta laikraksts “Kurzemes vārds”, 1919. gada 14. novembrī bermontiešu uzbrukuma laikā Liepājai pēc Vidus forta ieņemšanas ienaidnieka gūstā krita 20 līdz 25 Grobiņas bataljona karavīru, kas tikuši ieslodzīti forta pagrabā. Tās pašas dienas pievakarē, kad bermontieši Latvijas armijas vienību pretuzbrukuma rezultātā bijuši spiesti atkāpties, gūstekņi tikuši nošauti. 

Tajā pašā laikā ģenerālis Mārtiņš Peniķis viņa redakcijā izdotajā “Latvijas Atbrīvošanās kara vēsturē” norādījis, ka 20 cilvēku liela nodaļa pēc forta krišanas ir septiņas stundas noturējusies saspridzinātajā pulvera pagrabā, kamēr to atbrīvojušas Latvijas armijas vienības, kas bermontiešus patriekušas no Vidusforta. Tādu pašu versiju atkārto, piemēram, pulkvedis Arvīds Krīpens žurnālā “Lāčplēsis”, taču viņš min arī pretuzbrukumu, kuru, tuvojoties Latvijas armijas daļām, it kā veikuši pagrabā palikušie latviešu karavīri. 

Tajā pašā laikā pulkvedis (tolaik kapteinis) Teodors kalniņš, kurš 14. novembrī vadīja Latvijas armijas vienību pretuzbrukumu, žurnālā “Militārais Apskats” 1938. gadā raksta, ka bermontieši 14. novembrī pie Vidusforta pulvera pagraba nošāvuši piecus sagūstītus latviešu sakarniekus. Arī pulkvedis-leitnants (vēlāk pulkvedis) Nikolajs Ābeltiņš, kas, būdams kapteiņa pakāpē, pretuzbrukuma laikā komandēja Latgales divīzijas papildu bataljona 10. rotu, 1937. gadā laikrakstam “Kurzemes Vārds” stāstījis par nošautajiem gūstekņiem pie Vidusforta pulvera pagraba, taču nav minējis upuru skaitu. 

Avoti: Lismanis II; ReKurZeme.lv, 11.11.2020.; Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. II sēj. Red. Peniķis, M. Rīga: Literatūra,1938. 241-242. lpp.; Kalniņš, [T.] Liepājas aizstāvēšanas sagatavošana un cīņu gaita 1919. rudenī. Militārais Apskats, Nr. 12 (79), 1938. gada decembris, 2399. lpp. Krīpens, [A.] Bermonts pie Liepājas, Lāčplēsis, Nr. 5, 11.11.1937, 62.-63.; Kurzemes Vārds, Nr. 99, 04.05.1937.