Vietalvas kapos LKOK Visvalža Jankava simbolisks apbedījums

Atrodas Vietalvas kapos. 

Dzimtas kapos uzstādīta piemiņas plāksne Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Visvaldim Jankavam, kurš gājis bojā PSRS koncentrācijas nometnēs, un kopā ar viņu izsūtītajam un lielinieku noslepkavotajam brālim Haraldam Jankavam. Granīta plāksnē iekalts teksts:

                                                                            LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
                                                                                         KAVALIERIS

HARALSDS                          VISVALDIS
JANKAVS                             JANKAVS
* 1890. - † …. SVEŠUMĀ                * 1895. - † …. SVEŠUMĀ

Foto: 27.05.2013., Andris Rūtiņš

V. Jankava vārds iekalts arī Pļaviņās uzstādītājā stēlā kādreizējā Pļaviņu novadā dzimušajiem LKOK (sk.).

Vēsturiska atkāpe. Visvaldis Jankavs (Jankaus) dzimis 1895. gada 7 novembrī Vietalvas pagasta Skriņos. Izglītojies Rīgas pilsētas komercskolā, pēc tam Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras fakultātē. 

Mācības turpinājis arī Pirmā pasaules kara laikā Maskavā, kad RPI evakuējās uz Krieviju. 1918. gada rudenī atgriezies Latvijā, studējis Baltijas Tehniskajā augstskolā. 1918. gada 6. decembrī brīvprātīgi iestājies Igaunijas armijā, vispirms Narvā aizsargu (Kaitseliit) vienībā, pēc tam Rakveres pulka Baltijas bataljonā. Apbalvots ar Igaunijas Brīvības cīņu piemiņas zīmi. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. oktobrī, ieskaitīts Rezerves inženieru rotā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada oktobrī kareivis Jankavs “palīdzēja sastādīt Rīgas aizsardzības pozīciju plānu, spēcīgā apšaudē veica pozīciju fotografēšanu, tā sekmēdams štāba darbību; 15. oktobrī brīvprātīgi pieteicās galīgi izgriezt Rīgas dzelzstiltu, kopā ar 3 kareivjiem spēcīgā ugunī pirmais uzrāpās uz tilta un veica uzdevumu”. 

Atvaļināts 1920. gada 3. janvārī. Pievērsies žurnālistikai. 1922. gadā laikraksta “Latvis” līdzstrādnieks. 1923. gadā “Letas” korespondents Maskavā, turpinājis studijas Latvijas Universitātē. No 1933. gada Ārlietu ministrijas Preses nodaļas sekretārs. 1939. gadā pensionēts. Turpinājis darboties žurnālistikā, rakstījis arī dzejas, stāstus. Apbalvots ar dažiem ārzemju ordeņiem. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1941. gadā arestēts, deportēts uz Krieviju. 1942. gada 22. aprīli PSRS IeTK Sevišķā apspriede, pamatojoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58. panta 10. un 11. daļu, par “propagandu un organizatorisku darbību nolūkā graut padomju varu” piesprieda Jankavam desmit gadus koncentrācijas nometnē (KPFSR KK 58-10. 58-11). Atradies Astrahaņas cietumā Nr. 1. Par turpmāko likteni ziņu nav. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 203. lpp.