Ogrē latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas blakus Ogres pilsoņu kapiem Turkalnes ielā. GPS 56.822502, 24.630854

1926. gada nogalē vairāki entuziasti Ogres pamatskolas pārziņa J. Putniņa un skolotāja Teodora Spuriņa vadībā nolēma pārapbedīt vienviet apkārtnē izklaidus apglabātos Pirmajā pasaules karā kritušos karavīrus, un 16. decembrī tika dibināta Brāļu kapu komitejas vietējā nodaļa.

Ogres brāļu kapus sāka iekārtot 1927. gadā, kad Brāļu kapu komitejas vietējā nodaļa sadarbībā ar krievu kapu komiteju Ogres miesta domes piešķirtajā meža gruntsgabalā Turkalnes ielas galā blakus pilsoņu kapiem, kur 1915. un 1916. gadā atradusies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona nometne, sāka pārapbedīt tuvākajā apkārtnē kritušos latviešu strēlniekus un krievu karavīrus. Kopumā Ogres brāļu kapos apbedīti 137 (pēc citiem datiem 141) latviešu strēlnieki un 193 (172) krievu karavīri.

Cita starpā 1927. gada 8. un 9. novembrī tika pārapbedīti latviešu strēlnieki, kas iepriekš bija apglabāti aiz Ogres sporta laukuma. No šiem 22 pārapbedītajiem desmit ir zināmi. Viņi visi dienējuši 2. Rīgas strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā) – izlūku komandas strēlnieks Augusts Andersons, kritis 1916. gada 18. oktobrī; bumbu metēju komandas strēlnieks Ernests Bogdanovs, kritis 1916. gada 24. novembrī; izlūku komandas jefreitors Augusts Cimbergs, kritis 1916. gada 18. novembrī; 4. rotas strēlnieks Pāvils Grēbežs, kritis 1916. gadā; 2. rotas strēlnieks Andrejs Grumslis, kritis 1916. gada 18. oktobrī; 6. rotas sanitārs Jānis Gruntmanis, kritis 1916. gada 16. oktobrī; izlūku komandas strēlnieks Kārlis Kleinhofs, kritis 1916. gada 18. oktobrī; 7. rotas strēlnieks Kārlis Liepiņš, kritis 1916. gada 21. novembrī; strēlnieks Voldemārs Polis, kritis 1916. gada 15. oktobrī; 4. rotas strēlnieks Edvards Stons, kritis 1916. gada 18. oktobrī. Pārapbedīts arī 54. Sibīrijas strēlnieku pulka 5. rotas strēlnieks Ernests Karelis.

11. novembrī tika pārapbedīti 33 6. Tukuma latviešu strēlniekus pulka karavīri, kas krituši 1917. g. 2. septembrī (20. augustā pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) un iepriekš bija apglabāti pie bijušās Marijas muižas aptuveni divus kilometrus no Tīnūžu muižas.

Tiek uzskatīts, ka Ogrē pārapbedīti arī 1916. 31. oktobrī nesekmīgajā Daugavas forsēšanā 17 noslīkušie 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīri (sk.).

Ogres brāļu kapos pārapbedīti arī latviešu karavīri, kas dienējuši citās Krievijas armijas daļās un iepriekš bija apglabāti Kaparāmura I brāļu kapos, – no 480. kājnieku pulka Augusts Eglīts, kritis 1916. gada 1. augustā; kareivis Eduards Krūklis, kritis 1916. gada 25. jūlijā; kareivis Mārtiņš Kurziņš (Ķurzens), kritis 1916. gada 25. jūlijā; apakšvirsnieks Kārlis Mežciems, kritis 1916. gada 25. jūlijā; no 477. kājnieku pulka – apakšvirsnieks Jānis Vilnītis, noslīcis 1916. gada 28. maijā.

Ogres brāļu kapi tika iesvētīti 1927. gada 13. novembrī. 1930. gadā radās doma par pieminekļa celtniecību, kam Latvijas Kultūras fonds piešķīra 600 latu lielu pabalstu. 1933. gadā tika izsludināts pieminekļa projektu konkurss. Brāļu kapu komiteja par piemērotāko atzina tēlnieka Kārļa Zemdegas (Baumaņa) piedāvāto obelisku, kuru rotā urna ar vainagu, zobenu un krustu, taču BKK Ogres nodaļa to noraidīja un par konkursa uzvarētāju atzina tēlnieka Jāņa Brieža projektu “Sērojoša māmiņa”, kas paredzēja veidot septiņus metrus augstu granīta obelisku ar Mātes Latvijas figūru priekšplānā.

Foto: 30. gadi, PAI krājums, Lismanis 225

Tēlnieka Jāņa Brieža Ogres brāļu kapu pieminekļa makets. 

Tika noteiktas arī celtniecības izmaksas – 5000 latu – un izlaistas 20 listes ziedojumu vākšanai.

1933. gada 22. jūnijā tika likts pieminekļa pamatakmens. Iecerētā pieminekļa pakājē tika apbedīti kāda nezināmā latviešu strēlnieka pīšļi. Bija iecerēts pieminekļa celtniecību pabeigt līdz 1935. gada 22. jūnijam, taču līdzekļu trūkuma dēļ to nācās atlikt, un līdz komunistiskajai okupācijai 1940. gadā pieminekļa uzstādīšanu tā arī nepaspēja realizēt.

Tomēr paspēja pabeigt pēc arhitekta Ādolfa Vilmaņa projekta būvēto kapsētas dolomīta sētu, ko iesvētīja 1938. gada 11. novembrī.

Komunistiskās okupācijas laikā, 1984. gadā, Ogres brāļu kapi tika rekonstruēti. Agrāko astoņu kapu kopu vietā tika izveidoti divi lieli zālāja laukumi. 1986. gadā vienā no šiem laukumiem atklāja nelielu sarkana granīta piemiņas plāksni, kurā iekalts teksts:

PIRMAJĀ PASAULES

KARĀ CĪŅĀ PRET VĀCU IEBRUCĒJIEM

KRITUŠO LATVIEŠU STRĒLNIEKU

UN KRIEVU KARAVĪRU

BRĀĻU KAPI

1915 – 1917

(Seko teksta tulkojums krievu valodā.)

Foto: 31.05.2020., karaviru.kapi

2008. gada 1. novembrī Ogres brāļu kapos atklāja jaunu pieminekli, kas bija veidots pēc starpkaru periodā bieži izmantotā arhitekta Eižena Laubes tipveida meta. Pieminekļa uzstādīšanas iniciators un finansētājs bija vietējais politiķis un uzņēmējs Egils Helmanis. Dzelzsbetona obeliska pakājē stilizēts pergamenta rullis ar tekstu:

2. RĪGAS LATVIEŠU

STRĒLNIEKU PULKA

KRITUŠO KARAVĪRU

PIEMIŅAI

1916. GADA OKTOBRIS – NOVEMBRIS

Foto: 09.06.2019., karaviru.kapi

Foto: 31.05.2020., karaviru.kapi

Pie pieminekļa guļus novietota betona plāksne, kurā iegravēti brāļu kapos apbedīto zināmo strēlnieku vārdi:

KĀRLIS ĀBOLIŅŠ               BERNHOLDS ĶEPULIS

AUGUSTS ANDERSONS                KĀRLIS LIEPIŅŠ

ALEKSANDRS BEŅĶIS       OTTO MALTAVNIEKS

ERNESTS BOGDANOVS        VOLDEMĀRS POLIS

AUGUSTS CIMBERGS        VILHELMS PURVIŅŠ

JĀNIS EGLĪTIS                     EDUARDS SĪPOLS

PĀVELS GREBEŽS              EDUARDS STOPS

ANDREJS GRUMSLIS         KĀRLIS TOMIŅŠ

JĒKABS GRUNDMANIS     ERNESTS VANAGS

ĀDAMS JĒKABSONS              STAŅISLAVS VERBICKIS

KĀRLIS KLEINHOFS

Foto: 09.06.2019., karaviru.kapi

Savukārt 2016. gada 11. novembrī blakus strēlnieku brāļu kapiem atklāja divas piemiņas stēlas Ogres novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).

Foto: 31.05.2020., karaviru.kapi

Papildināts: 07.09.2019.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 225.-226. lpp.; Lismanis II.; Eihembaums, V. OVMM vēsturiska informācija. Ogre, 1989.