Viļakā piemineklis nacionālo partizānu komandierim Pēterim Supem

Atrodas Viļakā pie katoļu baznīcas Parka ielas malā blakus piemiņas vietai Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem (sk.).

Atklāts 2005. gada 28. maijā. Piemineklis uzstādīts Otrā pasaules kara tranšejas malā, kurā atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā varasiestādes slepus aprakušas noslepkavotos nacionālos partizānus.

Foto: 01.08.2020., karaviru.kapi

Stēlu melnā, pulētā granītā darinājis akmeņkalis Pēteris Kravalis. Tajā iekalts teksts: 

TEV, LATVIJA,
LĪDZ PĒDĒJAM ELPAS VILZIENAM
PALIKU UZTICĪGS

PĒTERIS
SUPE “CINĪTIS”
1920.01.01. – 1946.01.04.

ZIEMEĻLATGALES NACIONĀLO
PARTIZĀNU KOMANDIERIS

Foto: 01.08.2020., karaviru.kapi

Pieminekļa augšējā stūrī iekalta krusta zīme un Latvijas armijas karavīru cepures kokarde – saulīte.

Pieminekļa pamatos iemūrēta kapsula ar materiāliem par P. Supi, kā arī saraksts ar 386 kritušo nacionālo partizānu vārdiem un viņu kauju apraksti.

Piemineklis celts par valdības piešķirtajiem līdzekļiem (1500 latu), un privātiem ziedojumiem. Finansiālu atbalstu sniegusi arī Kanādas latviešu kopiena.

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Supe dzimis 1920. gada 1. janvārī toreizējā Bokovas (vēlāk Janlatgales (Abrenes) apriņķa Purvmalas) pagastā lauksaimnieka ģimenē. Mācības sācis Purvmalas sešgadīgajā Viestura pamatskolā. Pēc Viļakas ģimnāzijas absolvēšanas iestājies Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, bet beidzis jau Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot agronoma grādu. Pēc studijām sāka strādāt Abrenes agronomu birojā, uzkalpojoties līdz galvenā agronoma postenim.

1944. gadā, atkal tuvojoties PSRS karaspēkam, P. Supe atstāja Abreni un stājās nacistiskā Vācijas bruņoto spēku dienestā, tika ieskaitīts Abvēra (Abwehr) 212. frontes izlūkošanas grupā (Frontaufklärungstruppe 212). Pēc sagatavošanas diversantu skolā Austrumprūsijā 1944. gada 1. oktobrī Supes komandēto desmit vīru lielo grupu “Lappland” (“Lapzeme”) ar lidmašīnu desantēja Sarkanās armijas aizmugurē, kur viņš aktīvi uzsāka partizānu vienību veidošanu un apvienošanu, un jau 1944. gada 10. decembrī tika dibināta Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, kurā ietilpa partizānu grupas, kas darbojās Vidzemes un Latgales ziemeļdaļā. 1945. gada rudenī LNPA apvienoja aptuveni 1000 vīru. 1944. un 1945. gada mijā Supes vadībā tika iekārtota tagad plaši pazīstamā Stompaku nometne, kas bija viena no lielākajām partizāni novietnēm okupētajās Baltijas valstīs(sk.).

Pēc Stompaku kaujas (sk.), kad nometni nācās atstāt, Supe turpināja partizānu apvienošanas darbu. Atriebībā par viņa darbību, okupācijas varasiestādes 1945. gada jūlijā nodedzināja Supes ģimenes rentes māju toreizējā Viļakas pagasta Aizgalienā un noslepkavoja viņa vecākus Vincu un Emīliju Supes. Jau iepriekš tika arestētas Supes māsas Mihalīna, Genovefa un Aldona. Arī Genovefa tika nošauta 1946. gada 9. septembrī. Pašu Supi 1946. gada 1. aprīlī toreizējā Gulbenes apriņķa Jaungulbenes pagasta Jaunzemju mājās kopā ar viņa vietnieku Henriku Ausekli noslepkavoja čekas varasiestāžu savervētais aģents - "Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības" jaunatnes organizācijas vadītājs Jānis Klimkāns.

Supes mirstīgās atliekas, tērptas Latvijas armijas pulkveža formā, un ar uzrakstu “Latgales bandītu vadonis” čekisti par biedinājumu citiem izlika publiskai apskatei Viļakas centrā tagadējās autoostas teritorijā. Neskatoties un Supes nāvi, LNPA turpināja darboties līdz pat 1953.gadam.

Papildināts: 13.09.2020.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 62.-63.lpp.; Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 257. 365.-374. lpp.; Latvija Amerikā, Nr. 34, 27.08.2005.; Nr. 36, 10.09.2005.; Nr. 42, 22.10.2005.; Latvijas Avīze, 11.07.2005.; Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze.