Ogrē piemiņas zīme latviešu strēlnieku neveiksmīgajai Daugavas forsēšanas operācijai

Atrodas Ogrē Daugavas promenādē (Ogres salā pie bijušajām “Lauču” mājām). GPS 56.8093, 24.5946

 Atklāta 2008. gada 1. novembrī. Rupji apstrādātā pelēkā laukakmenī, kas novietots uz ovālas betona pamatnes, iekalts teksts 

2. RĪGAS
LATVIEŠU STRĒLNIEKU
BATALJONA IZLŪKU
1919.18.X KAUJAS
ATCEREI 

Piemiņas zīme uzstādīta pēc uzņēmēja un politiķa Egila Helmaņa iniciatīvas. 

Vēsturiska atkāpe. 1916. gada 31. oktobrī (18. oktobrī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona 8. rotas komandierim podporučikam Ādamam Erdmanim tika uzdots forsēt Daugavu un veikt izlūkošanu kreisajā krastā, kur atradās vācu pozīcijas. Operācija tika sarīkota lielā steigā uz bez kādas nopietnas sagatavošanas. Stiprā vēja un spēcīgās straumes dēļ strēlnieku laivas nenonāca iecerētajā izsēšanās vietā un krastu nesasniedza vienlaicīgi. Tā rezultātā pirmā strēlnieku grupa, kas forsēja Daugavu, nokļuva zem krievu artilērijas atbalsta uguns, kuras rezultātā lielākā daļa karavīru guva ievainojumus un bija spiesti atkāpties atpakaļ pie laivām. Trešā laiva krastu sasniedza tikai tad, kad strēlnieki no abām pirmajām jau atkāpās, bet parējās Daugavu šķērsoja vēl vēlāk. Tikmēr septītā un astotā laiva nemaz nepaspēja atstāt labo krastu, jo nevarēja sagaidīt Erdmani, kuru nekur nebija iespējams atrast. Atkāpšanās laikā vairākas strēlnieku laivas apgāzās vai nogrima. Lielai daļai strēlnieku izdevās izpeldēt, taču 17 no 18 ievainotajiem noslīka. Tiek uzskatīts, ka viņi vēlāk apglabāti Ogres brāļu kapos (sk.). Tajā pašā laikā zināms, ka vismaz viens apbedīts Ikšķiles brāļu kapos (sk.).

Erdmanis pēc neveiksmīgās operācijas tika atcelts no rotas komandiera amata un nodots kara tiesai.

Papildināts: 05.06.2023.

Avoti: Delfi, 03.11.2008.; visitogre.lv.; Peniķis, M. Pasaules karš 1914., 1915. un 1916. gadā, un Latviešu strēlnieku bataljonu-pulku cīņas. II daļa. Rīga: Militārās literatūras apgādes fonds, 1939. 779.-780. lpp.