Atrodas Gaujienas kapos.
Saskaņā ar Smiltenes policijas iecirkņa 1922. gada ziņojumu Brāļu kapu komitejai Gaujienas kapos apbedīti vismaz pieci Latvijas Neatkarības karā kritušie karavīri – Rihards Zvīgzne Kārļa dēls, Jānis Štalsans Reinholda dēls, Rūdolfs Ķelle Otto dēls, Edgars Lakstīgala Jāņa dēls un kāds Herberts Kārļa dēls, kura uzvārds dokumentā nav salasāms.
Pagaidām zināma vienīgi Rūdolfa (nevis Riharda) Zvīgznes apbedījuma vieta, kas atrodas kapu vecajā daļā aiz kapusarga mājas. Uzstādīts kopīgs pelēka granīta piemineklis, kura priekšpusē iekalts teksts “SVĪGZNES DZIMTS KAPI”. Pieminekļa aizmugurē tā pamatnē iekalts teksts: “RUDOLFS SVĪGSNE, ds. 14. Sept. 1894., mr. 10. Apr. 1919.” Nekādu sīkāku ziņu nedz par Rūdolfa nedz Riharda Zvīgznes dienestu Latvijas armijā un dalību Neatkarības karā pagaidām nav.
Par Jāni Štalsanu (Štalsonu, varbūt Stalšanu?) zināms, ka viņš bijis 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 10. novembrī kaujās ar bermontiešiem.
Arī par Rūdolfa Ķelles dienestu Latvijas armijā un dalību Neatkarības karā nekādu ziņu pagaidām nav.
Savukārt par Edgaru Lakstīgalu zināms, ka viņš bijis 7. Siguldas kājnieku pulka 9. rotas kareivis, miris no kaujā gūtajiem ievainojumiem 1920. gada 2. janvārī. Sākotnēji bijis apbedīts Jelgavas brāļu kapos (sk.), bet pēc tam izdots tuviniekiem pārapbedīšanai dzimtas kapos. Lismanis, pamatojoties uz publikāciju laikrakstā “Latvijas Kareivis”, Lakstīgalu vienlaikus, domājams, kļūdaini min kā apbedītu Smiltenes kapos.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 20., 337. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 235, 18.10.1922.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru