Atrodas Cenu pagastā pie bijušās Skuju skolas (Skuju kroga), aptuveni divus kilometrus no Dalbes Jelgavas virzienā pie Jelgavas vecās šosejas dzelzceļa pārbrauktuves.
Pie Skuju kroga (vēlākās sešgadīgās Skuju pamatskolas) 1919. gadā brāļu kapā tika apbedīti 16 6. Rīgas kājnieku pulka karavīri, kas laikā no 17. līdz 19. novembrim krita kaujās ar bermontiešiem Ozolnieku–Skuju kroga rajonā.
1922. gadā pulkvežleitnants un LKOK Vilis Upenieks, kas kā Rīgas kājnieku
pulka rotas komandieris, tad vēl būdams virsleitnanta pakāpē, pats piedalījās
šajās kaujās, uzstādīja koka obelisku ar te apbedīto kritušo pulka biedru
vārdiem. Literatūrā, domājams, kļūdaini tiek minēts ka obelisku uzstādījis “pulkvedis
Mucenieks”. Šķiet, ka šīs kļūdas avots ir publikācija laikrakstā “Jaunākās
ziņas” 1937. gada 21. oktobra numurā.
1930. gada 3. maijā Skuju skolas audzēkņi stādīja liepu aleju, katram
no kritušajiem “Varoņu alejā” veltot pa kociņam.
1933. gada 7. maijā pēc Skuju skolas pārziņa skolotāja Jāņa Medņa iniciatīvas tika dibināta pieminekļa celtniecības komiteja, kuras sastāvā bija pašvaldības un vietējo sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Ieceri aktīvi atbalstīja arī Ozolnieku pagasta aizsargu nodaļa, kas apzināja apkārtnē esošos Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas karā kritušo karavīru apbedījumus. 1937. gada novembrī tika veikta dažādajās vietās apbedīto kritušo ekshumācija. Ekshumēti tika arī brāļu kapos pie Skuju skolas apbedītie 6. Rīgas pulka karavīri. 28. novembrī ekshumētās mirstīgās atliekas svinīgi pārapbedīja Cenas kapos (sk.).
Tajā pašā laikā pie Skuju pamatskolas 1937. gada 24. oktobrī tika atklāts jaunais piemineklis, kas tagad saskaņā ar mainīto ieceri tika veltīts visiem cīņās ar bermontiešiem kritušajiem 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem. 3,6 metrus augstais piemineklis būvēts pēc arhitekta Nikolaja Voita un tēlnieka Mārtiņa Šmalca meta. M. Šmalcs, tēlnieka Kārļa Zāles māceklis un viņa palīgs Rīgas Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa skulptūru izgatavošanā, darinājis arī pieminekļa vidusdaļā izvietoto cilni, kurā attēloti divi uzbrukumā ejoši karavīri – viens ar rokās satvertu šauteni, otrs – granātu. Pieminekļa uzstādīšana tika uzticēta E. Kuraua firmai Rīgā. Pieminekļa būvniecībai izmantots Itālijas trarvertīns. Tā izveide izmaksājusi 8000 latu, kas pamatā segti ar ziedojumiem, tomēr 500 latu, kā arī nepieciešamo travertrīnu piešķīrusi Brāļu kapu komiteja.
Piemineklis novietots uz 1,2 metrus augsta mākslīga zemes uzbēruma, un pie tā ved divas kāpnes ar astoņiem pakāpieniem. Pieminekļa pakājē izveidots ziedu altāris, bet tā priekša esošais laukums iesegts ar travertīna plāksnēm. Abpus piemineklim atradās divi travertīna soliņi, kas vairs nav saglabājušies.
1938. gada 6. maijā saskaņā ar Rīgas daiļdārznieka Lapiņa projektu tika veikta pieminekļa apkārtnes labiekārtošana.
Komunistiskās okupācijas gados piemineklis netika iznīcināts, jo tika atzīts par mākslas objektu ar kultūrvēsturisku nozīmi. Tomēr ilgus gadus tas netika kopts un pamazām ieauga krūmos. No tā sāka arī atdalīties apšuvuma plāksnes. 1987. gadā Lauksaimniecības akadēmijas mācību un pētījumu mežsaimniecības galvenais mežzinis Luciāns Vuguls sāka organizēt pieminekļa atjaunošanu, ko 1988. gada vasarā, izmantojot Latvijas PSR Dabas un pieminekļu biedrības piešķirtos 10 000 rubļu, sabiedriskā kārtā veica mežsaimniecības darbinieki. Restaurācijas darbus veica Mārtiņa Šmalca dēls Dzintars Šmalcs.
2009. gadā pieminekļa restaurācija veikta atkārtoti. Restaurācijas darbus veica restaurators Ivo Grodums (SIA “Rolands”), autoruzraudzību nodrošinot restauratoram Rolandam Beļēvičam (SIA “Slēgakmens”). Savukārt pieminekļa apkārtnes sakopšana tika uzticēta SIA “Garten”. Restaurācijas laikā tika veikta pieminekļa virsmas attīrīšana, šuvju restaurācija, virsmas aizsargapstrāde, kā arī kāpņu atjaunošana.
Pieminekļa restaurācija kopumā uzmaksāja gandrīz 5000 latu, no kuriem 2000 sedza Valsts kultūrkapitāla fonds, bet atlikušo summu – Ozolnieku novada pašvaldība.
2015. gadā Ozolnieku pašvaldība labiekārtoja piemiņas vietas teritoriju, tam atvēlot 4370 eiro. Tika izveidoti jauni grants celiņi ar apmalēm, atjaunots zālājs un uzstādīti jauni soliņi. Darbus veica SIA “Uzars bruģēšana”. Pašvaldība sadarbībā ar vēstures speciālistiem un SIA “Signum” sagatavoja un uzstādīja arī informācijas stendu.
18. novembra kaujā (informatīvajā stendā pie pieminekļa kļūdaini norādīts 17. novembris) 6. Rīgas pulks Ozolnieku–Skuju kroga rajonā zaudēja 16 kritušos, divus bezvēsts pazudušos un 58 ievainotos. Starp kritušajiem bija Hermanis Alksnis (LKOK), Edgars Brencis, Jānis Eriksons, Aleksejs Ivanovs, Jānis Kaspars, Teodors Kalns, Jāzeps Martušs, Jānis Ozoliņš, Pēteris Ozollapiņš, Augusts Pastalnieks, Kārlis Podziņš, Fridrihs Raibais, Roberts Paegle (LKOK), Pēteris Sinka, Arvīds Sabers, Kārlis Vinters (LKOK). Saskaņā ar Gotfrīda Mīlberga sastādīto Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru sarakstu (Pieminat viņus…) 18. novembrī pie Cenām kritis arī Edgars Preiss.
Papildināts: 12.04.2024.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 126.-127. lpp.; Likerts, V. Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 68-69. lpp.; Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. Red: Peniķis, M. 2.sēj., Rīga: Literatūra, 1938. 199-206. lpp.; Latvijas armija 20. gados. Red.: Rozenšteins, H. Rīga: Armijas štaba Apmācības daļa, 1940. 202.-212.lpp.; Zemgales Balss, Nr. 242, 25.10.1935.; Jaunākās Ziņas, Nr. 239, 21.10.1937.; Darba Uzvara, Nr. 171, 01.11.1988.; Jelgavas Ziņotājs, Nr. 83, 25.05.1991.; Ozolnieku Avīze, Nr. 6 (136), 2008. gada jūnijs, 3. lpp.; Nr. 9 (151), 2009. gada septembris, 1. lpp.; Nr. 10 (224), 2015. oktobris, 3.lpp.; Nr. 11 (249), 2017. novembris, 9.lpp; Nr. 3 (265), 2019. marts, 13.lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 40. lpp.
No 1975. gada strādāju par lokomotīves mašīnista palīgu. Bieži iznāca braukt garām. No sākuma pat domāju, ka tas ir ''sarkanajiem'' ja nav nojaukts. No tālienes (dzelzceļa) sīkākas detaļas un uzraksti nebija saskatāmi.
AtbildētDzēst