Saldus pilsētas kapos LNK kritušā LKOK Aleksandra Dannenberga individuāls apbedījums

Atrodas Saldus pilsētas kapos Striķu ielā. GPS 56.661221, 22.495617 

Apbedīts 1919. gada 19. novembrī pie Straģu mājām cīņā ar bermontiešiem kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka virsleitnants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Dannenbergs. Uz viņa kapa uzstādīts trīsdaļīgs, 1,92 metrus augts melna granīta obelisks, kurā iegravēts teksts: 

Par Latvijas brīvību
Tu atdevi dzīvību.

Foto: 26.06.2021., karaviru.kapi

Savukārt pieminekļa cokolā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

Virsleitnants
Aleksanders
Dannenbergs,
dz. 24. aug. 1895 g.,
mir. 19. nov. 1919 g.

Foto: 26.06.2021., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Dannenbergs dzimis 1895. gada 24. augustā Lutriņu pagasta darbveža ģimenē. Studējis Rīgas Politehniskajā institūta Agronomijas nodaļā. 

Krievijas armijā iestājies 1916. gada jūlijā, beidzis praporščiku skolu Maskavā, dienējis 4. Kaukāza strēlnieku pulkā, kura sastāvā piedalījies kaujās. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 12. martā, ieskaitīts Latviešu atsevišķajā (Kalpaka) bataljonā, vēlāk pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku. Par kauju nopelniem 1919. gada 15. oktobrī paaugstināts virsleitnanta pakāpē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī pie Ērzeļu (tagad Apšupes) stacijas, “kad ienaidnieks, bruņuvilciena atbalstīts, uzbruka mūsu daļām, D. ar savu rotu drošsirdīgi ieņēma lielceļa grāvi un tur noturējās, tā dodams iespēju pārējiem mūsu spēkiem atiet un sakārtoties kaujai, bet pats, ienaidnieka granātas ķerts, krita varoņa nāvē”. 

Labots un papildināts: 23.08.2021. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 313. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 125.-126. lpp.