Cēsu Lejas kapos četru 1941. gada jūlijā lielinieku noslepkavotu latviešu karavīru apbedījums

Atrodas Cēsu Lejas kapos pa kreisi no brāļu kapu pieminekļa (sk.), skatoties uz centrālajiem ieejas vārtiem Lenču ielā.

Apbedīti četri latviešu karavīri, kurus 1941. gada jūlija sākumā Cēsīs noslepkavojuši atejošie lielinieki. Sākotnēji apbedījuma vieta iezīmēta ar četriem baltiem krustiem.

Foto: Bez datuma, autors nezināms, Nīcas Senlietu krātuves arhīvs

Vēlāk viena upura – Miķeļa Aļļa – brālis visiem apbedītajiem uzstādījis kopīgu granīta pieminekli, kurā zem krusta zīmes, ko šķērso ozola zars, iekalts teksts:

VIRSNIEKA VIETNIEKS

BROŅISLAVS DŽĒRIŅS

KAPRĀLIS

MIĶELIS AĻĻIS

KAPRĀLIS

ALFRĒDS OZOLS

KAREIVIS

JĀNIS FLENSNERS

1941.4.VII

NOBENDĒTIE LATVJU DĒLI.

Foto: 17.07.2020, Aivars Vilnis

Vēsturiska atkāpe. Saskaņā ar miršanas reģistra izziņām bijušie Autotanku brigādes kaprāļi Miķelis Aļļis un Alfrēds Ozols, kā arī kareivis Jānis Flensners noslepkavoti Cēsīs, “karavīru jaunās mītnēs”. Arī Aļļa brālis un māsa stāstījuši, ka Miķelis kopā ar kādu virsnieku (?) un vēl diviem karavīriem atrasts noslepkavots Cēsīs kazarmā. Par to tuviniekiem Nīcā ziņots pa pastu.

Lai gan sīkāku ziņu par viņu nāves apstākļiem pagaidām nav, kā norāda Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane, karavīri nošauti vai nu par mēģinājumu dezertēt vaiu atteikšanos atkāpties kopā ar sarkano armiju. Tajā pašā laikā laikraksts “Kurzemes Vārds”, atsaucoties uz Liepājas–Aizputes apriņķu pašaizsardzības štāba apkopoto informāciju, 1941. gada 18. augustā acīmredzot nepamatoti ziņojis, ka M. Aļļis kritis partizānu cīņās ar lieliniekiem Nīcas pagastā.

M. Aļļa vārds minēts arī sēru sludinājumā, kuru 1941. gada 12. jūlijā laikrakstā “Tēvija” ievietojuši “sērojošie biedri”. Šajā sludinājumā kā “cīņā ar sarkano teroru un komunistu bendēm mocekļu nāvē miruši” minēti arī A. Ozols un J. Flensners.

Arī bijušais Jātnieku pulka virsnieka vietnieks Broņislavs Džēriņš 1941. gada jūlijā atrasts noslepkavots Cēsīs. Kā tolaik vēstīja laikraksts “Daugavpils Latviešu Avīze”, pirms nāves lielinieki viņu spīdzinājuši un izdūruši acis.

Papildināts: 13.09.2020.

Avoti: Tēvija, Nr. 11, 12.07.1941.; Daugavpils Latviešu Avīze, Nr. 6, 20.07.1941.; Kurzemes Vārds, Nr. 38, 14.08.1941.; Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieces Ineses Dreimanes un Nīcas Senlietu krātuves vadītājas Gitas Vanagas sniegtā informācija.