Atrodas Cenu pagasta Cenu (Cenas) kapos.
Ozolnieku pagasta aizsargu nodaļa, kas bija apzinājusi apkārtnē esošos Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru apbedījumus, 1937. gada novembrī veica 23 izklaidus apglabāto karavīru mirstīgo atlieku ekshumāciju. Tostarp tika ekshumēti 16 6. Rīgas kājnieku pulka karavīri, kas bija krituši 1919. gada 17. un 18. novembra kaujās ar bermontiešiem Ozolnieku-Skuju skolas rajonā un no kuriem daļa iepriekš bija apglabāta brāļu kapos pie Skuju skolas (sk.).
28. novembrī ekshumētie trūdi sešos zārkos tika svinīgi pārapbedīti Cenu kapsētā jauniekārtotajā brāļu kapu nodalījumā.
Nākamā gada Mežu dienās vietējie aizsargi veica jaunizveidoto brāļu kapu labiekārtošanu. Tomēr līdz komunistiskajai okupācijai nekādu piemiņas zīmi uzstādīt nepaspēja.
Sākoties atmodai, 1989. gadā Latvijas Kultūras fonda aktīvisti toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pētījumu mežsaimniecības galvenā mežziņa Luciāna Vaguļa vadībā saskaņā ar arhitektes Aijas Ziemeļnieces izstrādāto projektu brāļu kapus atjaunoja un labiekārtoja. Tā paša gada 18. novembrī brāļu kapos tika atklāts arī piemiņas akmens. Rupji apstrādātā laukakmenī iekalts teksts:
1919. GADA
BRĪVĪBAS CĪŅĀS KRITUŠAJIEM
LATVIEŠU KARAVĪRIEM
Piemiņas akmens otrā pusē iestrādāta bronzā darināta Kultūras fonda zīme.
Vēlāk pie brāļu kapiem uzstādīta informatīva zīme ar tekstu:
ŠEIT ATDUSAS
PAR LATVIJAS
BRĪVĪBU KRITUŠIE
23 KARAVĪRI, T. SK.
LĀČPLĒŠA KARA
ORDEŅA KAVALIERI
HERMANIS ALKSNIS
ROBERTS PAEGLE
KĀRLIS VINTERS
Tiek uzskatīts, ka brāļu kapos apglabāti 16 6. Rīgas kājnieku pulka karavīri, kas krituši 1919. gada 17. un 18. novembra kaujās ar bermontiešiem Ozolnieku–Skuju kroga rajonā. Tie ir – kareivis Hermanis Alksnis (LKOK), kaprālis Eduards Breics (Edgars Brencis?), Jānis Eriksons, Aleksejs Ivanovs, kareivis Teodors Kalns, kareivis Jānis Kaspars, kareivis Jāzeps Martušs, dižkareivis Jānis Ozoliņš, dižkareivis Pēteris Ozollapiņš, kareivis Augusts Pastalnieks, kareivis Kārlis Podziņš, kareivis Roberts Paegle (LKOK), kareivis Fridrihs Raibais, kareivis Arvīds Sabers, kareivis Pēteris Sinka, kareivis Kārlis Vinters (LKOK).
Tajā paša laikā Hermanis Alksnis patiesībā ir apbedīts dzimtas kapos Burtnieku novadā Matīšu kapsētā (sk.), uz kurieni viņa mirstīgās atliekas tuvinieki pārveduši jau 1919. gadā.
Savukārt Cenu pagasta Jaunzemju kapos joprojām ir koka krusts, kas norāda uz Kārļa Vintera un Jāņa Ozoliņa individuālu apbedījumu (sk.). Vienlaikus jau 1922. gadā laikraksts “Latvijas Kareivis” ziņoja, ka K. Vinters esot bijis apbedīts Jelgavas brāļu kapos un ka tuvinieki viņa pīšļus pārveduši uz Rīgu apbedīšanai dzimtas kapos.
Arī K. Podziņš, P. Sinka, J. Eriksons vienlaikus skaitās apbedīti Jelgavas brāļu kapos (sk.).
Tikmēr Augusts Pastalnieks ir apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
Papildināts: 10.07.2024.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 199., 126.-127. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 235, 18.10.1922.; Aizsargs, Nr. 12, 15.12.1938. 840. lpp.; Aizsargs, Nr. 6, 15.06.1938. 448. lpp.; Jelgavas Ziņotājs, Nr. 186, 24.11.1989.; Jelgavas Ziņotājs, Nr. 193, 05.12.1989.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru