Jaunsaules Sila luterāņu kapos LKOK Jāņa Nereta individuāls apbedījums

Atrodas Jaunsaules Sila luterāņu (Vecajos) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Nerets. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Nerets dzimis 1897. gada 2. jūlijā toreizējā Jaunsaules pagastā zemkopja ģimenē. Pagastskolas izglītība. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 25. jūnijā Grenctālē, 3. Jelgavas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās Latgales frontē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 2. novembrī Latgalē pie Jadvigovas sādžas kareivis Nerets “šķērsoja Daugavu un atņēma lieliniekiem ložmetēju, vezumu ar diviem zirgiem, telefona aparātus un atgādāja trofejas līdz savējiem”. 

Atvaļināts 1921. gada 18. martā. Jaunsaimnieks kādreizējā Jaunsaules pagasta Paulīnes muižas “Lāčplēšos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Mūža nogalē pensionārs. Miris 1967. gada 21. februārī. 

Jāņa Nereta vārds ir iegravēts vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Bauskā ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 366. lpp.

Bēnes pagasta Krūškalnes kapos LKOK Alfrēda Neilanda individuāls apbedījums

Atrodas Bēnes pagasta Krūškalnes kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Neilands. Pie kapa uzstādīta kopīga piemiņas plāksne, taču norāžu par Alfrēda Neilanda apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 04.06.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Neilands dzimis 1893. gada 16. martā Bēnes pagastā zemkopja ģimenē. Beidzis pagastskolu. 

Krievijas armijā dienējis Amūras divīzijā. Līdz Pirmā pasaules kara beigām piedalījies daudzās kaujās, galvenokārt Rumānijas frontē. 

1919. gada 1. jūnijā brīvprātīgi iestājies tobrīd frontē esošajā Latgales atsevišķajā eskadronā. Vēlāk piedalījies kaujās arī pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 19. novembrī eskadrona uzbrukuma laikā ienaidnieka aizmugurē Džūkstē seržants Neilands “kopā ar vēl vienu jātnieku, neskatoties uz draudošām briesmām, pielavījās ienaidnieka ložmetējam, apšāva tā apkalpi un no iegūtā ieroča atklāja uguni pa ienaidnieku, tā dodams iespēju pārējai vienībai ieņemt Džūksti”. 

Atvaļināts 1921. gada janvārī. Jaunsaimnieks Bēnes pagasta “Celmos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Elejas pagasta “Ziediņos”. Miris 1965. gada 25. oktobrī (Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā, iespējams, kļūdaini kā nāves datums norādīts 24. oktobris). 

Alfrēds Neilanda vārds ir iegravēts piemiņas stēlā, kas uzstādīta Aucē ar kādreizējo novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 365. lpp.; Cemety.lv.

Liepājas Centrālkapos LKOK Friča Neifelda individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Neifelds. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.  

Vēsturiska atkāpe. Fricis Neifelds dzimis 1889. gada 28. septembrī toreizējā Bātas (tagad Vaiņodes) pagastā. Kalējs. 

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 16. Mingrelijas grenadieru pulkā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Austrumprūsijā, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. aprīlī Liepājā, iedalīts ložmetēju rotā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. gadā paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī kaujā pie Skultes muižas Rīgas apkaimē, “kad mūsu ķēde klajā laukā iekļuva spēcīgā apšaudē, [seržants] Neifelds uzstādīja ložmetēju un ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieka ložmetējus, kā rezultātā rota varēja bez sevišķiem zaudējumiem ieņemt Skultes muižu”. 

Atvaļināts 1920. gada oktobrī. Jaunsaimnieks un kalējs Nīgrandes pagasta “Jaunlaukos”. Miris 1942. gada janvārī. 

Friča Neifelda vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 364.-365. lpp.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Jura Naruševica individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Juris Naruševics. Pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iegravēts teksts: 

JĀNIS NARUŠEVICS
30. III 1898. – 24. IX 1969. 

Foto: 13.06.2019., Cemety.lv

Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav, tomēr Jāņa Jura Naruševica vārds minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī Ikšķilē uzstādītajā stēlā novadā dzimušajiem ordeņa kavalieriem (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Juris Naruševics dzimis 1898. gada 30. martā Ikšķiles pagastā. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis un dārznieks. 

Pirmā pasaules kara laikā kā brīvprātīgais dienējis 4. Vidzemes un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkos. Piedalījies daudzās kaujās, vairākkārt ievainots. Sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 8. oktobrī Rīgā, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem līdz pat Neatkarības kara beigām. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 9. jūnijā Latgalē kareivis Naruševics “kopā ar 15 izlūkiem izsita spēkos daudz stiprāku pretinieku no nocietinātās Kreņevas sādžas un atsita vairākus spēcīgus pretuzbrukumus”. 

Atvaļināts 1921. gada 31. maijā kaprāļa pakāpē. Jaunsaimnieks Krimuldas pagasta “Birzēs”, pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1946. gadā apcietināts, notiesāts uz 10 gadiem koncentrācijas nometnē. No ieslodzījuma atgriezies 1955. gadā, strādājis tā sauktajā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Vēlāk pārcēlies uz dzīvi Rīgā, strādnieks veikalā, pēc tam kompresorists “Juglas manufaktūrā”. Miris 1969. gada 24. septembrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 363.-364. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Otrajos Meža kapos LKOK Reinholda Muškes individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Reinholds Muške. Pie kapa uzstādīta balta marmora piemiņas plāksne, kurā iegravēts teksts: 

REINHOLDS
MUŠKE
† 1926 VII 

Foto: 15.09.2014., Cemety.lv

Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav, tomēr Reinholda Muškes vārds minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī Smiltenes kapos uzstādītajā piemiņas plāksnē ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Reinholds Muške dzimis 1893. gada 13. novembrī Smiltenē. Mācījies Rīgas biržas komercskolā, izglītību turpinājis Rīgas Politehniskajā institūtā, kur beidzis četrus kursus. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi. 1918. gada decembrī bija iniciators atsevišķas studentu rotas dibināšanai (sk.). No rotas dibināšanas dienas – 20. decembra – skaitās Pagaidu valdības bruņoto spēku dienestā. Latviešu atsevišķās (studentu) rotas sastāvā piedalījies Kurzemes atbrīvošanas kaujās pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. martā Studentu rotai bija uzdots šķērsot Ventu pie Lēnes muižas, lai ieņemtu lielinieku pozīcijas pie Jaunmuižas. “Tā kā mūsu spēki darbojās plašā rajonā, bet sakari starp rotām pārtrūka, [kareivis] Muške brīvprātīgi pieteicās tos atjaunot un zem nāvējošas ienaidnieka uguns to arī izdarīja, tā dodams citiem iespēju sekmīgi saskaņot uzbrukumu”. 

1919. gada aprīlī pārcelts uz Liepāju ministru prezidenta rīcībā par tulku. Par kauju nopelniem paaugstināts par leitnantu. 

Atvaļināts 1920. gada 31. augustā. Strādājis par vecāko sevišķu uzdevumu ierēdni Valsts kancelejā, bijis laikraksta “Brīvā Zeme” līdzstrādnieks. Miris 1926. gada 24. jūlijā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 360.-361. lpp.; Brīvā Zeme, Nr. 163, 27.07.1926.; Cemety.lv.

Rūjienas Bērtuļa kapos LKOK Alfrēda Murīša individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Bērtuļa kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Murītis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Murītis dzimis 1899. gada 2. augustā toreizējā Arakstes (tagadējā Lodes) pagasta “Brukās” lauksaimnieka ģimenē. Zemkopis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. februārī Ķirbēnos. 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret lieliniekiem no Apes līdz Daugavai, pēc tam piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 12. novembrī Birzgales pagasta Lindes muižas rajonā kareivis Murītis “kopā ar 20 kareivjiem pirmais pārcēlās uz Daugavas kreiso krastu, ieņēma pozīcijas un ar stipru uguni sacēla uzbrūkošā pretinieka rindās apjukumu, tā dodams iespēju mūsu karaspēkam forsēt Daugavu un uzsākt ienaidnieka vajāšanu Zemgalē”. 

Atvaļināts 1921. gada 28. februārī. Lauksaimnieks Naukšēnu pagasta “Kalnaintēs”. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada 25. janvārī arestēts. 1946. gada 14. decembrī PSRS IeTK Sevišķā apspriede piesprieda Murītim piecu gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā Tagillagā Kušvas pilsētā. 1950. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis toreizējā Valmieras rajona Vilpūkas ciemā, būvstrādnieks Valmieras Starpkolhozu celtniecības organizācijā. Vēlāk dzīvojis Rūjienā, namdaris Rūjienas pienotavā. Miris 1984. gada 14. novembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 360.-361. lpp.

Mazsalacas kapos LKOK Eižena Muižnieka individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eižens Muižnieks. Pie viņa kapa uzstādīta granītā darināta piemiņas plāksne, kurā blakus krusta zīmei iekalts teksts: 

SKOLOTĀJS
EIŽENS MUIŽNIEKS
DZ. 1890. 18. NOV. MIR. 1939. 6. AUG. 

Foto: 16.09.2020., Cemety.lv

Norāžu par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Eižens Muižnieks dzimis 1890. gada 18. novembrī Mazsalacas pagastā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru. Skolotājs Mazsalacas pagasta Līču un Pantenes skolās. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā. Par kauju nopelniem apbalvots ar Jura krusta IV šķiru, kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. februārī. 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās ar lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 28. aprīlī izlūkgājienā Valmieras Kokmuižas un Dīķeru kapsētas virzienā kareivis Muižnieks, “neskatoties uz draudošajām briesmām, drosmīgi veica uzdevumu un atnesa priekšniecībai noteiktas, precīzas ziņas par ienaidnieka spēkiem, tā veicinot mūsu karaspēka turpmāko darbību”. 

Atvaļināts 1920. gada 29. janvārī. Skolotājs, skolas pārzinis Skaņkalnes pagasta Skulberģu skolā. Aktīvi darbojies aizsargu organizācijā, pagasta valdē, mazpulku vadībā un Mazsalacas skolotāju biedrībā. Miris 1939. gada 6. augustā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 359. lpp.; Cemety.lv.