Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Juris Naruševics. Pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iegravēts teksts:
JĀNIS NARUŠEVICS
30. III 1898. – 24. IX 1969.
Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav, tomēr Jāņa Jura Naruševica vārds minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī Ikšķilē uzstādītajā stēlā novadā dzimušajiem ordeņa kavalieriem (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Jānis Juris Naruševics dzimis 1898. gada 30. martā Ikšķiles pagastā. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis un dārznieks.
Pirmā pasaules kara laikā kā brīvprātīgais dienējis 4. Vidzemes un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkos. Piedalījies daudzās kaujās, vairākkārt ievainots. Sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 8. oktobrī Rīgā, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem līdz pat Neatkarības kara beigām.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 9. jūnijā Latgalē kareivis Naruševics “kopā ar 15 izlūkiem izsita spēkos daudz stiprāku pretinieku no nocietinātās Kreņevas sādžas un atsita vairākus spēcīgus pretuzbrukumus”.
Atvaļināts 1921. gada 31. maijā kaprāļa pakāpē. Jaunsaimnieks Krimuldas pagasta “Birzēs”, pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks.
Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1946. gadā apcietināts, notiesāts uz 10 gadiem koncentrācijas nometnē. No ieslodzījuma atgriezies 1955. gadā, strādājis tā sauktajā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Vēlāk pārcēlies uz dzīvi Rīgā, strādnieks veikalā, pēc tam kompresorists “Juglas manufaktūrā”. Miris 1969. gada 24. septembrī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 363.-364.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru