Atrodas Rūjienas Bērtuļa kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Murītis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Murītis dzimis 1899. gada 2. augustā toreizējā Arakstes (tagadējā Lodes) pagasta “Brukās” lauksaimnieka ģimenē. Zemkopis.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. februārī Ķirbēnos. 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret lieliniekiem no Apes līdz Daugavai, pēc tam piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par seržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 12. novembrī Birzgales pagasta Lindes muižas rajonā kareivis Murītis “kopā ar 20 kareivjiem pirmais pārcēlās uz Daugavas kreiso krastu, ieņēma pozīcijas un ar stipru uguni sacēla uzbrūkošā pretinieka rindās apjukumu, tā dodams iespēju mūsu karaspēkam forsēt Daugavu un uzsākt ienaidnieka vajāšanu Zemgalē”.
Atvaļināts 1921. gada 28. februārī. Lauksaimnieks Naukšēnu pagasta “Kalnaintēs”.
Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada 25. janvārī arestēts. 1946. gada 14. decembrī PSRS IeTK Sevišķā apspriede piesprieda Murītim piecu gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā Tagillagā Kušvas pilsētā. 1950. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis toreizējā Valmieras rajona Vilpūkas ciemā, būvstrādnieks Valmieras Starpkolhozu celtniecības organizācijā. Vēlāk dzīvojis Rūjienā, namdaris Rūjienas pienotavā. Miris 1984. gada 14. novembrī.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 360.-361.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru