Atrodas
Brīvības bulvārī 32 labajā pusē pie Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ieejas
Atklāta 1933. gada 20. decembrī pie toreizējā Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības nama Brīvības bulvārī 2/4 (tagad 32), kur 1919. gada decembrī tika formēta un izvietojās kapteiņa Nikolaja Grundmaņa komandētā Atsevišķā studentu rota. Plāksnes uzstādīšanu organizēja Rīgas Namīpašnieku krājaizdevu sabiedrības valde.
Uz plāksnes iekalts teksts:
ŠAJĀ
NAMĀ
1918.
GADA DECEM-
BRĪ
FORMĒTA NA-
CIONĀLĀS
ARMIJAS
PIRMO
VIENĪBU
ATSEVIŠĶĀ
STUDENTU
ROTA
Foto: Ugunskurs, 1937. gada aprīlis
Komunistiskās okupācijas laikā plāksne iznīcināta. Pēc Brāļu kapu komitejas ierosinājuma tā tika atjaunota. 2003. gada 20. decembrī atjaunotā plāksne tika atklāta pie Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes toreizējās ēkas, kur šobrīd pagaidu mītni atradis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Uz atjaunotās melnā marmora plāksnes (103 x 700 cm) mainīts teksta izkārtojums, un tas papildināts ar vēl vienu rindiņu par korporāciju lomu plāksnes atjaunošanā:
ŠAJĀ
NAMĀ
1918.
G. DECEMBRĪ
FORMĒTA
NACIONĀLĀS
ARMIJAS
PIRMO
VIENĪBU
ATSEVIŠĶĀ
STUDENTU
ROTA
PLĀKSNI
ATJAUNOJA LATVIJAS STUDENTU KORPORĀCIJAS 2003. G.
Foto: 15.05.2019., karaviru.kapi.
Vēsturiska atkāpe. 1918. gada 23. novembrī Rīgā Viļa Olava komercskolā sanāca latviešu studentu sapulce, kas pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas Tautas padomi un Pagaidu valdību. 29. novembrī studentu korporācijas “Selonia” ģenerālsapulcē tika nolemts, ka korporācijas aktīvie locekļi nodod sevi Tautas apsardzības ministrijas rīcībā. Tādu pašu lēmumu 13. decembrī pieņēma studentu korporācija “Tālavija”. 16. decembrī V. Olava komercskolā notika otra studentu sapulce, kurā piedalījās arī tautas apsardzības ministrs Jānis Zālītis. Šajā sapulcē tika nolemts aicināt visus studentus iestāties nacionālajā karaspēkā. Selonis un Baltijas Tehniskās augstskolas Ķīmijas fakultātes students Reinholds Muške ierosināja veidot atsevišķu studentu rotu. Tika nodibināta komisija, lai lūgtu Apsardzības ministriju atļaut dibināt karaspēka vienību, kurā varētu iestāties studenti, kā arī citi brīvprātīgie. Rota tika nodibināta 1918. gada 20. decembrī, kad tika izdoti noteikumi par rotas veidošanu un apstiprināts tās štats. Rotas sastāvā bija vairāk nekā 210 vīru. Aptuveni puse no rotas personālsastāva bija piecu vecāko latviešu studentu korporāciju “Lettonia” (6), “Selonija” (51), “Lettgallia” (1), “Tālavija” (45) un “Fraternitas Moscoviensis” (kopš 1920. gada “Fraternitas Lettica”) (9) locekļi. Rotā iestājās arī ārpus korporācijām esošie studenti, kā arī skolu vecāko klašu audzēkņi. Par rotas komandieri iecēla kapteini Nikolaju Grundmani. Rotas apmācības notika Rīgas Latviešu biedrības zālē. Tā kā rotas saimniecības priekšniekam kapteinim Fridriham Zommeram bija plaši sakari pilsoniskajās aprindās, viņam izdevās nodrošināt salīdzinoši labu rotas apgādi, tostarp vienotu ietērpu - gaišus puskažociņus un franču parauga bruņucepures. Sākotnēji rotas apbruņojums sastāvēja no šautenēm un dažām patšautenēm. Pagaidu valdībai pirms lielinieku ienākšanas 1919. gada 2. janvārī atstājot Rīgu, Studentu rotai uzdeva nodrošināt valdības apsardzi. Rīgu rotas sastāvā atstāja pēc dažādu avotu ziņām no 190 līdz 216 karavīri.
Papildināts: 22.10.2020.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 247.lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 288,
21.12.1933.; Krīpens, A. Studentu rotas kauju gaitas. Universitas.
1959. Nr. 6, rudens, 25.-28.lpp.; Latvijas armija 20 gados. Red.: H. Rozenšteins.
Rīga: Armijas štāba Apmācības daļa, 1940. 68.lpp.; Ikšels, P. Atmiņas par
atsevišķo studentu rotu. Universitas. 1982. Nr. 49 (212), pavasaris,
6.-10.lpp.; Ikšels, P. Fakti un atmiņas par Studentu rotas un Kalpaka bataljona
dibināšanu. Universitas. 1971. Nr. 27 (190), pavasaris, 32.-33.lpp.; Ugunskurs, Nr. 4 (137), 1937. gada aprīlis,
81. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru