Matīšu kapos LKOK Pētera Kreišmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Kreišmanis. Pie kapa uzstādīta melnā granītā darināta piemiņas plāksne. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Kreišmanis dzimis 1888. gada 21. jūlijā toreizējā Vilzēnu pagastā. Izglītojies reālskolā, uzsācis studijas Pēterburgas lauksaimniecības institūtā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Volīnijas gvardes pulkā. Piedalījies kaujās Polijā pie Varšavas un Lodzas. 1915. gada martā ievainots. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, kā arī ar Vladimira ordeņa IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 24. maijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 9. oktobrī pie Rīgas-Jelgavas šosejas, “kad mūsējie sāka atkāpties, Kreišmanis pēc savas ierosmes nostiprinājās dzelzceļa un šosejas krustojumā pie Tīriņu muižas un ar labi mērķētu uguni apturēja ienaidnieka uzbrukumu; saņēmis pavēli atkāpties, sapulcēja savus karavīrus, vēlreiz atsita ienaidnieku un atsvieda vāciešus līdz Baložu kapiem, tā nodrošinādams mūsu centra stāvokli. Tikai pēc atkārtotas pavēles aizveda savu rotu pāri koka tiltam uz Daugavas labo krastu”. 

Atvaļināts 1921. gada 23. maijā kapteiņa pakāpē. Jaunsaimnieks Vilzēnu pagastā Vilzēnu muižā. Pagasta valdes priekšsēdētājs, pagasta aizsargu nodaļas komandieris. Apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Vilzēnu pagasta “Ausmās”. Miris 1965. gada 8. decembrī. 

Pēteras Kreišmaņa vārds iegravēts Matīšu kapos uzstādītajā piemiņas stēlā ar pagastu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 265. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Kreišmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Kreišmanis. Pie kapa uzstādīta neliela, baltā marmorā darināta piemiņas plāksne, kurā zem krusta zīmes iegravēts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
LTN. JĀNIS KREIŠMANIS
(KVELDE)
1873 - 1954 

Foto: 08.10.2019., Cemety.lv.

Vēsturiska atkāpe. Jānis Kreišmanis dzimis 1873. gada 29. jūlijā toreizējā Vilzēnu pagastā. Beidzis augstākos tirdzniecības kursus. Grāmatvedis grāmattirgotāju sabiedrībā “Kultūra” Pēterburgā. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijas 309. Ovručas un 315. Gluhovas kājnieku pulkā, sapieru rotas komandieris. Piedalījies kaujās pie Peremišlas, paaugstināts par podporučiku. Atvaļināts 1917. gada decembrī. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 1. maijā, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 23. novembrī leitnants Kreišamanis “ar savu vadu apsargāja Vecplatones muižu, neskatoties uz skaitliskā pārsvarā esošu bermontiešu bataljona uzbrukumu, niknā apšaudē vāciešus atsita un noturēja pozīcijas”. 

Atvaļināts 1920. gada 20. janvārī. Grāmatvedis Priekuļu lauksaimnieku skolā, vēlāk dzīvojis Rīgā, kantorists. Strādājis a/s “Bekona eksports”. Piešķirta jaunsaimniecība Svitenes pagastā Lielbērsteles muižā. 

1940. gadā mainījis uzvārdu uz “Kvelde”. Miris 1954. gada 23. maijā Rīgā. 

Jāņa Kreišmaņa vārds iegravēts Matīšu kapos uzstādītajā piemiņas stēlā ar pagastu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). kā arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 265. lpp.; Cemety.lv.

Cēsu Meža kapos LKOK Jāņa Krēgera individuāls apbedījums

Atrodas Cēsu Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Krēgers. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Krēgers dzimis 1892. gada 22. oktobrī Cesvaines pagastā. Pagastskolas izglītība. Sedlinieks Liezeres pagastā un Rīgā. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 147. jātnieku pulkā Karpatu frontē. 1917. gada augustā pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada aprīlī, 2. Ventspils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 1. novembrī Zemgalē pie Taurkalnes muižas, “kad mūsu karaspēka vienība iekļuva ložmetēju ugunī, [seržants] Krauze pēc paša ierosmes devās pretinieka aizmugurē un ar piepešu uguni izraisīja vāciešos apjukumu, piespieda tos bēgt un daudzus nogalināja, tā sekmēdams mūsu uzbrukumu un Taurkalnes mežsargmāju ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1920. gada decembrī. Dzīvojis Bolderājā, sedlinieks. Piešķirta jaunsaimniecība Liezeres pagastā. Divdesmito gadu beigās pārcēlies uz dzīvi Cēsīs, dienējis 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 1940. gadā atvaļināts. 

Otrā pasaules kara laikā dzīvojis toreizējā Baižkalna pagastā, Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, atgriezies Cēsīs. Gadījuma darbu strādnieks, arī sētnieks un sedlinieks vietējā remonta un celtniecības kantorī. Miris 1959. gada 8. maijā. 

Jāņa Krēgera vārds iegravēts Cesvainē uzstādītajā piemiņas stēlā kādreizējā novada teritorijā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 263.-264. lpp.; Šēnbergs, M. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Latvijas Arhīvi, Nr. 3, 1999. gads, 107.-120. lpp.<111. lpp.

Kokneses pagasta Kaplavas kapos LKOK Viļa Krasta individuāls apbedījums

Atrodas Kokneses pagasta Kaplavas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Vilis Krasts. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Vilis Krasts (līdz vārda maiņas Vasīlijs Krafts) dzimis 1897. gada 10. jūnijā Kokneses pagastā. Izglītojies Kokneses proģimnāzijā. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijā. Pēc lielinieku apvērsuma turpinājis dienestu arī Sarkanajā armijā, vēlāk pārbēdzis pretlieliniecisko spēku pusē un dienējis tā dēvētajā Judeņiča armijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 15. aprīlī, 3. Latgales atsevišķā eskadrona sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 9. jūnijā Latgalē Borhu (Atašienes) stacijas rajonā seržants Krasts “kā vada komandieris 1. Ziemeļlatvijas atsevišķajā eskadronā ar savu vienību devās ienaidnieka aizmugurē un tur niknas kaujas laikā uzspridzināja dzelzceļa līniju, tā sekmēdams Borhu stacijas ieņemšanu bez īpašiem zaudējumiem”. 

Atvaļināts 1921. gada 3. aprīlī. Jaunsaimnieks Kokneses pagastā. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada februārī apcietināts un izsūtīts uz Krieviju, notiesāts uz 5 gadiem. Latvijā atgriezies 1956. gadā. Mūža nogalē smagi slimojis. Miris 1964. gada 24. jūnijā. 

Viļa Krasta vārds iegravēts Koknesē uzstādītajā piemiņas stēlā ar kādreizējā novada teritoriju saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 261. lpp.

Krustpils pagasta Grīvas kapos LKOK Nikolaja Krastiņa individuāls apbedījums

Atrodas Krustpils pagasta Grīvas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Nikolajs Krastiņš. Pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iegravēts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums.

Vēsturiska atkāpe. Nikolajs Krastiņš dzimis 1893. gada 26. decembrī Krustpils pagastā. Izglītojies pilsētas skolā. Mērnieks. 

Pirmā pasaules kara priekšvakarā 1914. gada jūlijā mobilizēts Krievijas armijā, piedalījies kaujās Austrumprūsijā. No 1915. gada decembra dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk – pulkā) vecākā apakšvirsnieka pakāpē. Piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīņās pie Ropažiem un Inčukalna. 1917. gadā uzsācis mācības Gatčinas praporščiku skolā, taču revolūcijas dēļ to nav beidzis. 1917. gadā pie Inčukalna kritis vācu gūstā. Apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 11. jūnijā, 4. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies daudzās kaujās visā Neatkarības kara laikā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 1. oktobrī pie Līvāniem, “kad ienaidnieka viesuļuguns dēļ mūsu rotās izcēlās sajukums, Krastiņš kopā ar savu vadu izvirzījās spārnā un piepešā triecienā ar labi mērķētu šauteņu un ložmetēju uguni apturēja ienaidnieka triecienu, piespieda lieliniekus ar smagiem zaudējumiem atkāpties, pametot kaujaslaukā 150 kritušos, daudz ievainoto un ieročus”. 

1920. gadā pārcelts uz 4. robežsargu pulku virsseržanta pakāpē. 

Atvaļināts 1921. gada 17. martā kā leitnants. Jau tā paša gada 29. oktobrī atgriezies armijā, vada komandieris 4. robežsargu pulkā. 1922. gadā pārcelts uz 10. Aizputes kājnieku pulku, paaugstināts par virsleitnantu. 

Atvaļināts 1931. gada 30. oktobrī. Piešķirta jaunsaimniecība Krustpils pagasta “Peniķos”. Līdz 1945. gadam strādājis par koku brāķeri. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1946. gadā arestēts un izsūtīts uz PSRS, nonācis Sibīrijā. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis Krustpils kokzāģētavā, pēc tam tā sauktajā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). 1978. gadā aiz pārskatīšanās apbalvots ar jubilejas medaļu par piedalīšanos pilsoņu karā un sakarā ar PSRS bruņoto spēku 60. gadadienu. Miris 1983. gada decembrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 260.-261. lpp.; Cemety.lv.

Suntažu pagasta Kastrānes kapos LKOK Nikolaja Krastiņa individuāls apbedījums

Atrodas Suntažu pagasta Kastrānes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Nikolajs Krastiņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Nikolajs Krastiņš dzimis 1896. gada 19. jūnijā Suntažu pagastā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 3. gvardes strēlnieku pulkā, tā rindās piedalījies kaujās Rietumu frontē, bijis ievainots. Apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada augustā Cēsīs, 5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Paaugstināts par kaprāli. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā naktī uz 13. jūniju Latgalē izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē Miehovas-Jakušovas sādžu rajonā, “kad viena no pretinieka lielgabalu apkalpēm mēģināja izbēgt no aplenkuma ar visu ieroci, [dižkareivis] Krastiņš niknā ugunī dzinās tai pakaļ, ar labi mērķētu uguni piespieda ienaidnieku pamest lielgabalu mūsu rokās”. 

Atvaļināts 1921. gada 10. martā. Jaunsaimnieks Suntažu pagasta “Gravās”. Miris 1941. gada jūlijā. 

Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots arī brālis Mārtiņš. 

Gan Mārtiņa, gan Nikolaja Krastiņa vārds iegravēts stēlās, kas uzstādītas Ogres kapos, pieminot novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). Stēlā kā Nikolaja Krastiņa dienesta pakāpe, domājams, kļūdaini norādīts virsleitnants. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 260. lpp.; timenote.info/lv.

Lestenē piemineklis leģionāriem “Latvijas Stāvstrops brīvībai”

Atrodas Lestenē pie ieejas latviešu leģionāru brāļu kapos (sk.). 

2018. gada 23. septembrī Zedelgemā, Beļģijas Rietumos, tika atklāts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis “Latvijas Stāvstrops brīvībai” (“Letse Bijenkorf”), kas veltīts latviešu leģionāriem, kuri laikā no 1945. gada rudens līdz 1946. gada pavasarim atradās netālu no šīs pilsētiņas iekārtotajā vācu karagūstekņu nometnē. 

Iecere izveidot šādu piemiņas zīmi radās 2014. gadā, kad Beļģijas televīzijā parādījās raidījums par vietējo faktiski jau aizmirsto gūstekņu nometni, kas modināja pilsētnieku interesi par vēsturiskajiem notikumiem tuvējā apkārtnē. Iecere tika īstenota, Zedelgemas pašvaldībai sadarbojoties ar Latvijas Okupācijas muzeju, turklāt jānorāda, ka iniciatori bija tieši pilsētas pašvaldība. 2017. gadā tika izsludināts pieminekļa metu konkurss, kurā piedalījās pieci tēlnieki – Aigars Bikše, Ojārs Feldbergs, Kristaps Gulbis, Pauls Jaunzems, un Gļebs Panteļējevs, kas kopumā iesniedza sešus projektus. Tika izveidots 3500 eiro liels balvu fonds, pirmās vietas ieguvējam atvēlot 2000, otrās vietas ieguvējam – 1000, bet trešās vietas ieguvējam – 500 eiro. 

Latvijas-Beļģijas kopīgā žūrija par labāko atzina K. Gulbja izstrādāto projektu, par ko tika paziņots 2017. gada 18. septembrī. Otro vietu konkursā ieguva G. Panteļejevs, bet trešo – P. Jaunzems. 

Pēc K. Gulbja meta veidotā, aptuveni piecus metrus augstā piemiņas zīme sastāv no nerūsējoša tērauda kolonnas, uz kuras novietots zaļi patinētā bronzā darināts bišu stropa atveidojums. Gan uz stropa, gan pa to balstošās kolonnas virsmu izkaisītas apzeltītas bišu figūriņas. Pieminekli papildina arī skaņas efekts – Latvijā, dabiskā vidē ierakstīta stropa bišu zuzēšana. 

Blakus piemineklim tika novietota plāksne ar paskaidrojošo tekstu vairākās valodās, kas skaidroja situāciju, kādā Latvija un tās pilsoņi nonāca, sākoties Otrajam pasaules karam. 

Pats tēlnieks savu ieceri skaidrojot, tolaik izteicās, ka “Zedelgemas nometnē bija ap 12 tūkstoši latviešu karavīru. To skaits bija līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana piedāvājuma būtība ir – Latvijas bišu strops ar Latvijas bitēm Flandrijas zemē. Bišu strops pēc būtības ir valsts. Tai ir arī sava armija, taču bites neuzbrūk, ja netiek aizskartas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību.” 

Piemineklis tika uzstādīts jaunveidojamā pilsētas apkaimē, kas atrodas aptuveni trīs kilometrus no kādreizējās nometnes, jauniekārtojamo laukumu nosaucot par “Brivibaplein” (Brīvības laukumu). 

Pieminekļa izmaksas sasniedza 100 000 eiro, ko līdzīgās daļās sedza Zedelgemas pašvaldība un Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, kas savu daļu apņēmās savākt ziedojumos. Gada laikā līdz pieminekļa atklāšanai no nepieciešamajiem 50 000 izdevās savākt 40 876 eiro. Katrs ziedotājs, kas atvēlēja vismaz 100 eiro, saņēma piespraudi bronzas bites veidā. Ziedojumu vākšana turpinājās arī pēc piemiņas zīmes atklāšanas. 

Taču 2021. gadā Beļģijas kreisās partijas izvērsa pret piemiņas zīmi vērstu kampaņu un beļģu medijos izskanēja prasība pieminekli nojaukt, apgalvojot, ka tas esot veltīts nacistu kolaboracionistiem. Pakļaujoties spiedienam, kas tika izdarīts uz vietējām varasiestādēm, Zedelgemas pašvaldība lēma laukumu pārdēvēt un mainīt pie pieminekļa esošo paskaidrojošo tekstu. 

Brīvības laukumam tika atdots tā kādreizējais nosaukums – “Peerdenbilk” jeb Zirgu pļava, bet 7. jūlijā tika noņemta pie pieminekļa esošā plāksne ar skaidrojošo tekstu, lai “izvērtētu un nepieciešamības gadījumā papildinātu tajā iekļauto informāciju”. 

Novembra beigās Zedelgemas pilsēta sarīkoja Eiropas vēsturnieku simpoziju, lai izvērtētu latviešu leģionāriem veltīto pieminekli un tā vēsturisko kontekstu. Latviju tajā pārstāvēja komunikācijas zinātnes doktors Didzis Bērziņš un komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, taču, neskatoties uz to, simpozija dalībnieki rekomendēja piemiņas zīmi novākt vai pārvietot uz citu vietu. 

Neskatoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas protesta notām un Latvijas vēstnieka pūliņiem, 2022. gada maijā pilsētas pašvaldība, nesaskaņojot to nedz ar Latvijas Okupācijas muzeju, nedz ar pieminekļa autoru K. Gulbi, lēma piemiņas zīmi demontēt, un 31. maijā tā tika aizvākta no līdzšinējās atrašanās vietas un novietota noliktavā. 2024. gadā piemineklis tika atdots Latvijai, un sākās jaunas, tam piemērotas atrašanās vietas meklējumi. 

2025. gada 27. februārī Tukuma novada dome atbalstīja Latvijas Okupācijas muzeja iniciatīvu Beļģijā demontēto pieminekli uzstādīt Lestenē, kas jau iepriekš tika saskaņota ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”. 27. martā ieceri atbalstīja arī Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvā padome. 

Savā jaunajā atrašanās vietā piemineklis atklāšanu piedzīvoja 2025. gada 8. maijā. 

Tam blakus uzstādītajā plāksnē ar paskaidrojošo tekstu teikts, ka piemineklis “Lestenē ir veltīts tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tika pretlikumīgi iesaukti un iesaistīti nacistiskās Vācijas militārajās vienībās. Tiem, kas izdzīvoja vai krita. Tiem, kuri svešā kara dienestu Latvijā un ārpus Latvijas pildīja ar cerību atgūt Latvijas brīvību un neatkarību”, kā arī sniegts īss Zedelgemas gūstekņu nometnes un tai veltītās piemiņas zīmes vēstures apskats. Informatīvajā plāksnē arī uzsvērts: “Piemineklis Lestenē atgādina, ka brīva un demokrātiska Latvija ir sargājama paaudžu paaudzēs. Pieminekļa stāsts liecina, ka Eiropas vēsturiskā atmiņa vēl joprojām ir sašķelta un Austrumeiropas pieredze nav ar izpratni ieausta kopīgajā pagātnes stāstā.” 

Vēsturiska atkāpe. Pēc Otrā pasaules kara beigām Rietumeiropā bijušajās Beļģijas armijas munīcijas noliktavās pie Zedelgemas tika iekārtota vācu karagūstekņu nometne, kas patiesībā sastāvēja no četrām nometnēm, kurās kopumā bija izvietoti aptuveni 160 000 gūstā nonākušie vācu karavīri. 1945. gada rudenī briti uz Zedelgemu pārvietoja arī visus viņu pārvaldītajās gūstekņu nometnēs esošos latviešu karavīrus, un laikā līdz 1946. gada pavasarim nometnē Nr. 2227 (POW Camp 2227) saskaņā ar dažādiem datiem atradās 11 160 līdz gandrīz 12 000 latviešu, tajā skaitā vismaz 938 invalīdi un aptuveni 250 nepilngadīgi zēni (pamatā gaisa spēku palīgi). Vācu brāļu kapos Lomelā, kur kopumā guldīti vairāk nekā 39 000 Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušie karavīri, apbedīti arī vismaz 89 latviešu leģionāri. No viņiem 86 miruši Zedelgemas karagūstekņu nometnē vai Ostendes slimnīcā. 

1945. gada 28. decembrī Zedelgemā tika dibināta “karā cietušo latviešu un viņu ģimenes locekļu kulturālās un saimnieciskās aprūpes biedrība” “Daugavas Vanagi”, kas ar laiku kļuva par vienu no galvenajām latviešu trimdas organizācijām. Pēdējie latviešu karavīri Zedelgemu atstāja 1946. gada maijā. 

Avoti: Latviešu kaŗavīrs pēc otrā pasaules kaŗa. 9. sēj. Red.: Bērziņš, A. J.; Kukainis, V., O. Plön: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1985. 96. lpp.; LETA, 18.09.2018., LA.LV, 23.09.2018.; Laikraksts Latvietis, Nr. 546, 13.06.2019.; LETA, 13.07.2021.; LETA, 15.07.2021.; LETA, 19.09.2021.; Beļģijas Latviešu Ziņas, Nr. 38, 2021. gada novembris, 10.-11. lpp.; LETA, 05.12.2021.; LSM.lv, 06.12.2021.; LETA, 30.05.2022.; LETA, 27.02.2025.; jauns.lv, 15.03.2025.; LETA, 27.03.2025.; latviesi.lv, 08.05.2025.